Inga Paparde / Autori

Nākamgad paredzamais finansējums C hepatīta pacientu ārstēšanai ir divreiz mazāks nekā šim gadam, taču Veselības ministrija cer uz valdības saprātu un lūgs piešķirt naudu papildus. Šogad C hepatīta ārstēšanai, tostarp jaunajām bezinterferona zālēm, atvēlēti vairāk nekā desmit miljonu eiro, savukārt 2018. gadam iezīmēti vien pieci miljoni eiro.

Veselības ministrija no nākamā gada plānojusi onkoloģijas pacientiem nepieciešamās ķīmijterapijas zāles atkal iegādāties centralizēti. Par šādu ieceri neizpratnē ir ārstu, onkologu, aptieku un farmaceitu profesionālās apvienības, taču, neraugoties uz iebildēm, Veselības ministrija turpina virzīt ieceri izskatīšanai valdībā. Pašlaik pacienti šīs zāles var saņemt aptiekās pret ārsta izrakstītu recepti, un problēmas līdzšinējā kārtībā līdz šim vairāku gadu garumā nav konstatētas. Ārstus un pacientus māc bažas, ka aiz vāji argumentēta ietaupījuma – 260 tūkstošiem eiro gadā – tiek maskētas citas intereses un tā rezultātā vēža pacienti kādā brīdī var palikt vispār bez zālēm.

Šonedēļ noslēdzas mediķu brīdinājuma streiks pret pagarināto normālo darba laiku, taču situācija Latvijas slimnīcās ir tik katastrofāla, ka pat nestreikojot nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu mediķu dežūrām un operācijām. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst: «Mūs neapmierina tas, ka solītais mediķu algu pieaugums nav iekļauts likumā, taču ieročus, nesagaidot atbildes uz mūsu jautājumiem, pagaidām nežvadzināsim.»

Sestdien Jūrmalā, Kauguros, izkrītot pa piektā stāva logu, gājis bojā gadu vecs bērns. Savukārt Rīgā, Pļavniekos, bez uzraudzības ilgstoši bija atstāti trīs mazi bērni, un pat pēc policijas brīdinājuma vecāki vēlreiz mazuļus atstāja vienus pašus. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atkārtoti brīdina: bērnu līdz septiņu gadu vecumam atstāt vienu pašu bez pieaugušā uzraudzības nedrīkst.

Veselības ministre Anda Čakša ceturtdien tikās ar ģimenes ārstiem, lai bez Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas starpniecības uzklausītu, ko par protesta akcijām un situāciju veselības aprūpē domā ģimenes ārsti.

Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien pieņēma lēmumu no nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi paaugstināt par vienu procentpunktu, un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai.

Latvijā pašvaldību sociālajos dienestos strādā gandrīz 1300 sociālo darbinieku. Sociālie darbinieki strādā arī daudzās citās iestādēs, nevalstiskās organizācijās sociālajā jomā, bērnunamos, pansionātos, dienas centros, arī slimnīcās. Viņu pienākumu loks ir plašs – sākot ar atbalstu klientam dažādu sociālo problēmu risināšanā, palīdzību klientam attīstīt spējas risināt personiskās un sociālās problēmas, atbalstu piesaistīt sociālekonomiskos resursus un attiecīgos sociālos pakalpojumus personai un beidzot ar izglītošanu.

Precīzu aprēķinu, cik naudas papildus iegūs sociālās apdrošināšanas budžets, palielinot par vienu procentu sociālo iemaksu likmi un uzliekot par pienākumu maksāt piecus procentus no autoratlīdzībām, pašlaik nav. Taču jāmaksā būs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar lielā vienprātībā pieņēma grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, par pamatu ņemot pašu sagatavotas likuma normas.

Valdība pāris minūšu laikā pieņem lēmumu par veselības aprūpes reformu, kuras īstenošana prasīs daudz ilgāku laiku un smagu pūļu. Reformas gaitā paredzēts pārveidot slimnīcu tīklu visā Latvijā, paplašināt ģimenes ārsta lomu pacientu aprūpē un lielāku atbildību par veselības pakalpojumiem uzlikt arī uz pašvaldību pleciem.

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbinieku arodbiedrība un Muitas veterānu biedrība – virkne biedrību uzsākušas parakstu vākšanu par muitnieku un citu VID darbinieku izdienas pensiju likumu. Vēlme pēc izdienas pensijām pašlaik ir īpaši aktivizējusies, jo Saeimā ir atvērta diskusija arī par izdienas pensijām skolotājiem, pašvaldības policistiem, probācijas darbiniekiem, kuri strādā ar notiesātajiem, un citu profesiju pārstāvjiem.

Stradiņa slimnīca vēlas nodrošināties pret negodprātīgiem autovadītājiem, kuri ērtības labad atstātu transportlīdzekli uz visu dienu slimnīcas teritorijas stāvvietā, ja tā būtu bezmaksas, tāpēc ieviesusi maksu faktiski visās stāvvietās.

Elektroniskās vides pakalpojumi pabalstu pieprasīšanā vai veselības datu aplūkošanā pagaidām iedzīvotāju vidū ir ne visai populāri. Eveselības sistēma vēl ir pilnveides stadijā, un tur pagaidām neko vairāk par kontaktpersonām ierakstīt nevar, bet sociālos pabalstus portālā latvija.lv var pieprasīt jau ilgāku laiku. Taču, kā secina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), iedzīvotāji to izmanto kūtri.

Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka pacientiem ir nodrošināta primārā veselības aprūpe, neraugoties uz ģimenes ārstu streiku, kas joprojām turpinās. Ministre atzina, ka Veselības ministrijas un valdības piedāvājums joprojām ir spēkā un aicinās ģimenes ārstus uz sarunu. A. Čakša vēlas izrunāties ar plašāku ģimenes ārstu pulku, jo uzskata, ka vairākas no pašreizējām Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas rīcībām ir destruktīvas attiecībā pret pacientiem. Tajā pašā laikā ģimenes ārsti Veselības inspekcijas vizītes praksēs uzskata par ministrijas atriebību par streiku.

Neapmierināti ar valdības un Veselības ministrijas piedāvājumu, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nolēmusi turpināt streiku, taču, mainot protesta forma, ģimenes ārsti atsāks pieņemt pacientus. Streika komiteja arī aicina ģimenes ārstus neparakstīt eveselības līgumu un eveselību nelietot, un šāds solis konfliktu starp Veselības ministriju un asociāciju, visticamāk, vēl vairāk padziļinās.

Nacionālais Veselības dienests ziņo, ka vairāk nekā desmitā daļa ģimenes ārstu, kuri piedalījās ģimenes ārstu protesta akcijā, paziņojuši par savas dalības streikā pārtraukšanu un atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Pārsvarā tie ir ģimenes ārsti lauku reģionos. Tieši ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju premjerministrs un veselības ministre jau ir parakstījuši vienošanos par ģimenes ārstu prasību izpildi. Savukārt ar otru ģimenes ārstus pārstāvošo organizāciju – Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju – vienošanās nav panākta, un streiks turpinās.

Valdību veidojošo partiju koalīcija vakar vienojās rakstiski apstiprināt, ka veselības nozarei tiks nodrošināts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, taču solīts makā nekrīt – šādu finansējumu medicīnai ir solījušas vismaz vēl divas valdības pirms Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta. Bez rakstiska apliecinājuma, ka ģimenes ārstu prasības tiks izpildītas, ģimenes ārsti streiku nepārtrauks.

Jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati par iedzīvotāju atsaucību vēža skrīningam rāda, ka šogad sievietes uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža pārbaudēm nāk biežāk nekā iepriekšējos gados, taču rekordzema ir atsaucība zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm.

Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju neapmierina Ministru prezidenta Māra Kučinska piedāvātais kompromiss, tāpēc arī šonedēļ visā Latvijā turpināsies ģimenes ārstu streiks. Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir apmierināta ar piedāvāto, taču sagaida, ka vienošanās tiks parakstīta no veselības ministres, premjera un politisko partiju vadītāju puses.

Ģimenes ārsti streiku varētu pārtraukt, ja no valdības vadītāja Māra Kučinska saņems priekšlikumus ģimenes ārstu situācijas uzlabošanai kā atbildi uz streika prasībām. Tāpat ģimenes ārsti vēlas saņemt rakstiskas garantijas no visu valdību veidojošo politisko spēku vadītājiem, lai būtu droši, ka prasības tiks īstenotas. Saņemot šos apliecinājumus, ģimenes ārstu asociācijas gatavas lemt par streika pārtraukšanu.

Centrs Dardedze sadarbībā ar vairākām valsts institūcijām uzsācis pilotprojektu Bērna māja, lai ieviestu Latvijā saudzīgāku pieeju vardarbības gadījumu izmeklēšanā pret bērniem, īpaši dzimumnoziegumos cietušo bērnu nopratināšanā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis aicina ģimenes ārstus uz konstruktīvu sarunu par situāciju veselības aprūpes sistēmā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija piekritusi sarunai, savukārt Latvijas Ģimenes asociācija uzskata, ka premjerministram nav tiesību aicināt uz tikšanos ģimenes ārstus, ja vien tā netiek organizēta kā streika sarunas streika laikā.

Jūlijā sākusies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akcija, kuras laikā ap 800 mediķu pārtraukuši strādāt pagarināto normālo darba laiku.