Lai lieki neradītu saspringtu atmosfēru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekšienē, vienas no šo politisko spēku veidojošajām partijām – Latvijas Zaļās partijas – dome nolēma nevirzīt savu kandidātu uz Rīgas mēra amatu. Šo privilēģiju partija uzticējusi ZZS valdei.
Lai vienkāršotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunā priekšnieka atrašanu, Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu, kas atcels līdzšinējo prasību, ka kandidātam uz šo amatu jābūt vismaz trīs gadu pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Taču laikā, kad likumdevējs un izpildvara drudžaini cenšas atrast jaunu biroja priekšnieku, doma par biroja reorganizēšanu politiķu vidū kļūst aizvien populārāka.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdībai pēc mēneša apritēs gads, kura laikā viņš sabiedrībai nav spējis pierādīt, ka ir vispiemērotākais šim amatam. Tiesa, partijai tas nav liels trieciens, jo par vispiemērotāko valdības vadītāja krēslam Latvijas iedzīvotāji uzskata ZZS sadarbības partneres Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu.
Krievu valodas īpatsvara nepalielināšana sabiedriskajos medijos un to iziešana no reklāmas tirgus – šādu sabiedrisko mediju nākotni redz perspektīvākie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidāti, kurus otrdien iztaujāja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Aizvadītā gada pavasarī šis bija viens no karstāk apspriestajiem jautājumiem sabiedrībā, taču šobrīd labklājības ministra Jāņa Reira un valdības parakstītā Stambulas konvencija kādā atvilktnē krāj putekļus.
Šodien sākoties Saeimas ziemas sesijai, valdošās koalīcijas partijas skaidri noteikušas prioritātes, un prognozējams, ka vissmagāk koalīcijas trijotnei ies ar nodokļu politiku skarošajiem jautājumiem.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savu Rīgas mēra kandidātu nosauks tikai janvāra beigās, taču par vienu no ticamākajiem kandidātiem šim amatam vēl nesen uzskatītais Viesturs Silenieks, pieļaujot ZZS sadarbību Rīgā ar Saskaņu, šādu iespēju nule kā zaudējis.
Aizvadītajā gadā sabiedrības atbalsts politiķu darbībai turpinājis sarukt un retais var lepoties ar tā pieaugumu. Taču populārāko politiķu trijotne saglabājusi savas pozīcijas, neraugoties uz atbalsta mazināšanos. Sabiedrība joprojām visaugstāk vērtē Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ventspils domes vadītāju Aivaru Lembergu un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
Nemierā ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm, kas cita starpā paredz pašvaldību izdevumu neiesaistīšanos reklāmas tirgū, Latvijas Lielo pilsētu asociācija norāda uz kļūdām šo nostādņu apstiprināšanas procesā un aicina tās atcelt. Kultūras ministrija (KM) gan uzskata, ka pārmetumiem nav pamata.
Nemainīgs kurss attiecībās ar Krieviju, ciešu attiecību saglabāšana ar Apvienoto Karalisti pēc tās iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības un nogaidoša pozīcija attiecībām ar ASV, kuru jaunais prezidents amatā stāsies pēc pāris nedēļām. Šie ir daži punkti ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, kas jau izpelnījušies nelielu kritiku.
Saskaņu pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ar savu darbību aizvien vairāk attālinās no pārstāvētās partijas kursa un apdraud tās cerības piesaistīt plašāku latviskā elektorāta daļu, taču partijas vadība vismaz pagaidām nevēlas ielaisties diskusijās par viņa vietu organizācijā. Savukārt politologi uzskata, ka eiroparlamentārietis apzinās, ka viņa ceļi ar Saskaņu šķirsies, un tādēļ būvē sev politisko kapitālu.
Aizejošais 2016. gads politikā aizsākās ar notikumu, kuru gaidījām jau kopš 2015. gada nogales – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gāžot no valdošās partijas troņa Vienotību, premjerministra amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo Māri Kučinski. Šī politiskā teātra pirmā plāna lomas tēlotāja nomaiņa tad arī virzīja daudzus šā gada notikumus politikā.
Apliecinot, ka sabiedrotajiem nav jābīstas no izmaiņām ASV ārpolitikā arī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā, Latvijā viesojas D. Trampa partijas biedra, ASV senatora Džona Makeina vadītā delegācija. Senators mūsu aizsardzības ministram apliecinājis – ASV joprojām būs stratēģiskais sabiedrotais.
Rīgas satiksmes projektu par Eiropas Komisijas piešķirtajiem 356,7 tūkstošiem eiro uzraudzīs Sabiedrība par atklātību Delna. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija apšauba, vai Delnai piešķirtās Eiropas naudas tērēšana tiks pietiekami uzraudzīta.
Saeimas opozīcijai netīkamāks ir labklājības ministra, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira veikums nekā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Šādi var secināt, vērojot balsojumu iepriekš prognozējamos rezultātus opozīcijas pieprasījumam par abu ministru demisiju.
Pasaulslavenais Latvijā dzimušais baletdejotājs Mihails Barišņikovs, kurš ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā vērsās pret vēlēšanās nu jau uzvarējušo Donaldu Trampu, lūdz piešķirt viņam Latvijas pilsonību.
Opozīcijā esošā Saskaņa izpildījusi savu solījumu un vērsusies Satversmes tiesā, lai atceltu izglītības likumā nule kā iekļauto normu par pedagogu lojalitāti. Pieteikuma parakstītāji uzskata, ka šāda norma apdraud Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, bet iecerēto mērķi varot sasniegt ar citu likumu palīdzību.
Cīņā par minimālajām sociālajām iemaksām Vienotības mugurkauls tomēr lūza. Pēc četras nedēļas ilgušās stīvēšanās nospiedošs Vienotības deputātu vairākums tomēr atbalstīja premjerministra Māra Kučinska ierosināto iemaksu atcelšanu. Vienlaikus Vienotība radīja ērtu placdarmu politiskā kapitāla kaldināšanai opozīcijā esošajai Saskaņai.
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē izšķirsies, kādi nodokļi nākamgad būs jāmaksā mikrouzņēmumiem un cik lielas, ja vispār būs, minimālās sociālās iemaksas. Pirmdienas koalīcijas sadarbības padomes sēdē Vienotība turpināja savus priekšlikumus, spiežot valdību vadošo Zaļo un zemnieku savienību opozīcijā esošās Saskaņas apskāvienos slīgt aizvien dziļāk.
Vienotības vadītā Ekonomikas ministrija (EM) apstiprinājusi a/s Latvenergo padomi piecu cilvēku sastāvā. Konkursu uzraudzīja plaša nominācijas komisija, taču jaunās padomes sastāvs jau radījis zināmu neapmierinātību daļā sabiedrības – tajā esot pārāk daudz Vienotībai pietuvinātu cilvēku.
Koalīcijas savārītās nodokļu putras katlā mutuļošana nebeigsies vēl līdz nākamajai nedēļai. Ceturtdien premjerministra Māra Kučinska priekšlikumus Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināja ar opozīcijas atbalstu, Vienotība sola vēl cīnīties par savām idejām, bet opozīcija iesniegusi bezcerīgu pieprasījumu divu ministru demisijai.
Divas nedēļas pēc Valsts prezidenta izveidotās ekspertu darba grupas publiskotajiem ieteikumiem par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem ar identiskām rekomendācijām klajā nācis arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Taču arī atkārtots priekšlikums politiķos atsaucību negūst.