Juris Paiders / Autori

Latviju un Čehiju saista daudzas savstarpējās ietekmes. Modernizējot latviešu rakstību, čehu rakstības zīmes tika izmantotas par paraugu latviešu valodas šņāceņiem. Padomju laikā izcilā čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka satīra par čehu kareivju dienestu svešas lielvaras (Austroungārijas) armijā bija tik ļoti līdzīga latviešu dienesta apstākļiem padomju armijā, ka romāns Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā kļuva par vienu no populārākajām grāmatām Latvijā daudzus gadu desmitus. Šodien Latviju un Čehiju vieno kopēja izpratne par Eiropas vērtībām un ES nākotni.Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Miroslavs Koseks.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde.

Kā Latvijā veidojas pašvaldību sadarbības teritorijas, vai ir racionāli pašvaldībām ļaut brīvi noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi ļoti plašā diapazonā, vai vienas pamestas jūras ērgļa ligzdas dēļ ir pareizi izpostīt piecas viensētas? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Vakar Saeima uz nākamo pilnvaru termiņu atkārtoti amatā apstiprināja valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu. Par iestādes darba aktualitātēm un rezultātiem saruna ar valsts kontrolieri.

20. decembrī Saeimas vairākums nobalsoja nemainīt darba attiecību un nodokļu-ienākumu līdzsvaru trešdaļai Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju, atsakoties no obligāta sociālā «galvas nodokļa» katram strādājošajam. Saeimas tribīnē viens no Vienotības līderiem – Edvards Smiltēns – demonstrēja Latvijas dzimuma un vecuma piramīdu, parādot, ka pašlaik darbaspējas vecumā nonāk tā paaudze, par kuras laišanu pasaulē Latvijas ģimenēm bija jāpieņem lēmums PSRS sabrukuma izraisītās ekonomiskās krīzes vistrakākajā brīdī.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statiskais pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Andis Pinkulis.

Latvenergo sadalīšana vairākos uzņēmumos un t.s. elektrības tirgus atvēršana lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izpaužas kā nemitīga ar tirgu nesaistītu elektrības tarifu un maksājamu administratīva palielināšana.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Šogad notika nozīmīgas pārmaiņas vienā no Latvijas lielākajām komercbankām – Swedbank Latvija: notika valdes priekšsēdētaja maiņa (jaunais valdes priekšsēdētājs vēl ir jāapstiprina Eiropas Centrālās bankas valdē), Swedbank Latvija samazināja kapitāla lielumu, nomaksājot mātesbankai dividendes u. c. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Swedbank Latvija valdes loceklis un valdes priekšsēdētāja v. i. Reinis Rubenis.

Fudzjaņas provinces Cjuaņdžou pilsēta, kas atrodas Ķīnas dienvidaustrumos, iepretim Taivānas salai, viduslaikos bija Ķīnas galvenā eksporta osta un nodrošināja tirdzniecības sakarus ar citām zemēm.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Kā Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti ietekmē Eiropas Centrālās bankas  negatīvo procentu likmju politika,  vai Eiropas Centrālās bankas pasākumiem kreditēšanas stimulēšanai ir panākumi Latvijā, kāpēc daudziem banku klientiem nākotnē var sadārdzināties dolāru norēķini? Uz šiem un citiem  Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pašlaik vairāk nekā divas trešdaļas no līdzekļiem, kas tiek iedalīti ceļu rekonstrukcijas darbiem un jaunu ceļu celtniecībai, Latvija saņem ar ES fondu starpniecību. Valdība ir solījusi, ka ar laiku ES nauda tiks aizvietota ar valsts budžeta finansējumu, taču šie solījumi netiek pildīti.

Uz jautājumiem par to, vai viedokļa izteikšana par ASV prezidenta kandidātiem ir iejaukšanās ASV iekšējās lietās, par Ķīnas ārpolitiku, par perspektīvām uzlabot attiecības ar Krieviju un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Pēc atgriešanas no Tibetas, tiekoties ar kolēģiem, draugiem un paziņām, uzzinot, no kurienes esmu atbraucis, lielākā daļa pirmo man uzdeva jautājumu: «Pastāsti, kā viņus tur apspiež?»

Par to, kā Eiropas struktūras uztvēra Lielbritānijas referendumu, par Turcijas apvērsuma sekām un ietekmi uz ES politiku, kā arī uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiropas Parlamenta (EP) Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas loceklis, priekšsēdētāja vietnieks delegācijai attiecībām ar Baltkrieviju Andrejs Mamikins.

Šovasar Latvijas sabiedrībā plašas diskusijas izraisīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinodes lēmums turpmāk neordinēt sievietes mācītajā amatā.

Pirmo reizi es Tibetu apmeklēju 2006. gadā. Apceļojot Tibetu šī gada jūnijā, es centos novērtēt, kādas pārmaiņas ir notikušas Tibetā desmit gadu laikā.

Latviju un Izraēlu vieno ļoti ciešas un draudzīgas attiecības. Tās skar gan ekonomisko jomu, gan kultūras sakarus, gan sadarbību zinātnē un izglītībā. Uz dzīvi Izraēlā ir pārcēlušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Izraēla ir nozīmīgs mērķis daudziem Latvijas ceļotgribētājiem. Par to, kāda ir Izraēlas politika attiecībās ar kaimiņvalstīm, par to, cik droši ir apmeklēt Izraēlu, un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē.

Pirms brauciena uz Sjameņas ostu ielūkojos Ķīnas autoceļu atlantā. Sjameņas osta ir iekļuvusi starp divdesmit vislielākajām konteineru ostām pasaulē. Tā ir stabili starp desmit vislielākajām konteineru ostām Ķīnā. Taču pilsētas kopējas lielums – 3,5 miljoni iedzīvotāju (5,5 miljoni Sjameņas un Džandžo aglomerācijā kopā) – Ķīnas mērogiem nav nekas ievērības cienīgs. Ķīnas autoceļu atlantā bija iekļauti piecpadsmit lielāko pilsētu plāni, bet tik mazas pilsētas plāna tur nebija. Latvijas cilvēkiem ir grūti saprast vietējo gidu stāstīto, ka pilsēta, kurā dzīvo gandrīz divas reizes vairāk ļaužu nekā Latvijā (sešas Rīgas), Ķīnas mērogiem skaitās neliela pilsēta, turklāt tā nav pati lielākā pilsēta Fudzjaņas provincē, kurā Sjameņa atrodas.