Juris Paiders / Autori

Pagājušais gads bija optimistisks, taču šogad optimisma vilnis sāka noplakt. Oficiālās prognozes gan par IKP pieaugumu, gan par iespējamajiem nodokļu ieņēmumiem kļūst arvien pesimistiskākas. Tajā pašā laikā Latvija tuvojas prieka pilnajam brīdim, lai pievienotos OECD. Kāda ir Latvijas ekonomikas diagnoze, un kādi būtu iespējamie valdības darba uzlabojuma virzieni? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Nule Saeimā un Ministru kabinetā notika diskusijas par Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju. Lai gan Latvijā ir vērojama uzslavējama makroekonomiskā stabilitāte, tomēr, kā teikts EK ziņojumā, demogrāfisko un migrācijas procesu iespaidā būtiski tiek samazinātas Latvijas izaugsmes iespējas.

Latvijas dzelzceļš ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem. Tas ir viens no lielākajiem pakalpojumu eksportētajiem un nodokļu maksātājiem. Kā palielināt dzelzceļa pārvadājumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, vai izmaksu ziņā iespaidīgais ātrgaitas dzelzceļa projekts – Rail Baltica – ir jāuztver kā biznesa vai kā politisks projekts? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Kā pasaules ekonomikas norises iespaido Latvijas labklājību? Vai var apsteigt bagātības pieaugumā citas ES valstis, ja mēs eksportēsim izejvielas, bet importēsim preces, kuras citi ir saražojuši no mūsu eksportētajām izejvielām? Uz šiem un daudziem citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomikas profesors Ivars Brīvers.

27. februārī Irānā notika divu valsts pārvaldes institūciju vēlēšanas. Vēlētājiem bija jābalso par parlamenta deputātu kandidātiem, taču vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām notika Irānas Augstākas garīgās padomes vēlēšanas.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas komercbanku darbības rezultātiem 2015. gadā, tad banku sektors turpināja stabilu attīstību. Taču vienlaikus nozare saduras ar jauniem izaicinājumiem.

Uz Neatkarīgās jautājumiem par gāzes tirgus atvēršanu un Saeimas lēmumiem saistībā ar LG sadalīšanu atbild a/s Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vai Šengenas zona neizjuks? Kādai vajadzētu būt ES atbildei uz bēgļu krīzi? Kā lētās naftas cenas ietekmēs Eiropas un Latvijas drošību? Uz šiem un citiem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem atbildēja Eiropas Parlamenta (EP) un Baltkrievijas sadarbības delegācijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Mamikins (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa).

Ar Lattelecom un Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas atbalstu latviešu valodā izdota Parīzes Ekonomikas skolas (Paris School of Economics) profesora, akadēmiķa Tomasa Piketī (Thomas Piketty) 768 lapaspušu biezā grāmata Kapitāls 21. gadsimtā (The Capital in the 21st Century).

Pirms desmit gadiem Pekina bija mosties sācis milzis. Centrālās ielas, biznesa centri un galvenās ārzemniekiem domātās takas jau bija ieguvušas lielpilsētas spožumu un laistījās debesskrāpju logu spoguļos. Ārzemnieki, kas ieraudzīja Pekinas centru un Šanhajas galvenās ielas no tūristu autobusu logiem, bija patiesi šokēti. Kā var sanākt, ka zeme, kura var atļauties tik modernas lielpilsētas, var tikt pieskaitīta pie attīstības valstīm?

Viens no aizvadītā gada lielākajiem starptautiskajiem notikumiem bija 2015. gada 12. decembrī Parīzes klimata konferencē panāktā vienošanās par klimata ietekmes politiku.

Par Turcijas un Krievijas attiecībām, kas sabojājušās pēc krievu bumbvedēja Su24 notriekšanas, par to, kāds, pēc Ankaras domām, ir Sīrijas konflikta noregulēšanas ceļš, par Islāma valsts naftu un migrantu krīzi – Neatkarīgās saruna ar Turcijas Republikas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvija jau gandrīz divus gadus ir pievienojusies eirozonai. Kā tas ir ietekmējis ekonomikas izaugsmi, ārvalstu investīciju pieplūdumu? Kādu iespaidu uz Latvijas ekonomiku rada ECB īstenotie kreditēšanas stimulēšanas pasākumi? Uz šiem un arī citiem Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šī rudens lielākā afēra, kas pēc saviem mērogiem pārspēja pat ar airBaltic iecerēto, neapšaubāmai ir Ventspils Naftas akciju darījums, kura laikā Latvijas Naftas tranzīts (LNT) pārdeva 45,19 miljonus VN akciju, jeb 43,25% no akciju kapitāla par 1,77 eiro gabalā. Tā kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas cenu noteica 4,56 eiro, tad sanāk, ka VNT pārdeva akcijas par 126 miljoniem eiro lētāk nekā maksātu 43,25% no VN aktīviem.

Pagājušā gada priekšvēlēšanu laikā no visām tribīnēm tika aicināts, ka mums visiem ir jābūt gataviem mirt par tēviju, tiklīdz kāds agresors iedomāsies kaut pēdu zemes atņemt Latvijai. Tikai atbalsts esošās koalīcijas partijām glābs Latviju no iznīcības. Tagad toņkārta ir tā pati.

Ungārija ir Eiropas Savienības valsts, kura ir izjutusi vislielāko bēgļu pieplūdumu. Ungārijas bruņotie spēki šogad tika iesaistīti bēgļu jautājuma risināšanā un robežas nostiprināšanā. Taču vienlaikus ar jauniem izaicinājumiem savas robežas aizsardzībai Ungārija pilda NATO kopējās drošības politikas uzdevumus. Pašlaik Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās četras Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas un aizsardzības plānošanas jautājumos Pēteris Šikloši.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs (frakcija No sirds Latvijai) Ringolds Balodis.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Par migrācijas krīzi Eiropā un Ungārijas nostāju šīs krīzes risināšanā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.

Pagājušajā nedēļā Jūrmalā notika Baltijas foruma (BF) ikgadējā konference. Jau divdesmito reizi Jūrmalā pulcējās augstākā līmeņa eksperti, lai meklētu izeju Krievijas, ASV un ES saspringto attiecību trijstūrī.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča