Māris Krautmanis / Autori

Saeima 3. jūnijā ar 55 balsīm par atbildēja uz sabiedrību ilgi tirdījušo jautājumu – kurš būs prezidents? Tagad jautājums ir: «Kāds prezidents būs Raimonds Vējonis?» «Laikam vispirms būs jāierauj,» bija Vējoņa pirmie vārdi pēc ievēlēšanas.

Jau rīt Saeimas darba kārtībā Latvijas Republikas prezidenta vēlēšanas.

Pagājušajā gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aizliedza iebraukt Latvijā dziedātājiem Josifam Kobzonam, Valērijai un Oļegam Gazmanovam. Latvija pievienojās ES sankciju kopkorim pret Krieviju.

Vakar Rīgā sākās un šodien beigsies Austrumu partnerības samits, kura dēļ galvaspilsētas iedzīvotājiem jāpiecieš dažas pārvietošanās neērtības – viss centrs, lidostas apkaime un Pārdaugava ap Nacionālo bibliotēku ir tik partnerīgi apsamitota, ka ļaudis sastrēgumos kavē darbu nevis minūtes, bet stundas. Bet nu drošības pasākumi svarīgāki, jo Rīgā uzturas pustūkstotis daudzu valstu augstu amatpersonu un valstu vadītāji.

3. jūnijā īpašā Saeimas ārkārtas sēdē notiks aizklāta balsošana par nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja saīsināto spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, septiņiem apsūdzētajiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Piecas personas attaisnotas, bet viena atbrīvota no kriminālatbildības. Spriedums ir padevies skarbs, tāpēc dažu notiesāto sejas izskatās sašokētas. Bija cerējuši, ka pēc tik daudziem gadiem un tik murgainas tiesāšanās tiesnesis būs maigs un ļaunākajā gadījumā iedos nosacītu sodu.

Ādažu poligona tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji ik dienu dzird bumsnīgas skaņas, kad bruņoto spēku poligonā tiek šauts un spridzināts tā, ka maz neliekas.

9. maiju sagaidot, Krievijas federālo televīzijas kanālu pamatstraumē peld diezgan nelāga tendence – PSRS tiek zīmēta kā atbrīvotāja, bet tas, ka, atbrīvojot Eiropu no nacisma, tā piemirsa atbrīvot Austrumeiropu no sevis, nav būtiski. Uzvaras svētki tiek prasmīgi izmantoti kā kārtējais Putina popularitātes noturēšanas šovs, kurā tiek attaisnoti ne vien staļinisma noziegumi, bet arī mūsdienu vadoņa ārpolitiskie gājieni.

Drošības policija 29. aprīlī aizturēja žurnālistu, portāla pietiek.com publicistu Lato Lapsu par to, ka viņš slikti uzvedies – viņš gājis pie Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta ar iesniegumu, kurā norādījis, ka DP darbinieki divās iepriekšējās dienās kavējuši filmēšanu sabiedriskā vietā.

Svētdien notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs. Rezultāts ir fenomenāls – pie 90% elektorāta aktivitātes par Nazarbajevu atdoti 97,7% balsu. Tik daudz nav nevienam diktatoram pasaulē. Nazarbajevs ir valsts galva jau kopš 1991. gada un savā valdīšanas laikā gan ar maigām, gan skarbām metodēm ir koncentrējis varu savās rokās tā, ka jebkāda opozīcija noslāpst pat ne saknē, bet jau sēklā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no sākta gala ir bijis tiesiski kropls veidojums, jo tā izveides patiesais mērķis bija nīcināt ārā partijas Jaunais laiks konkurentus un piesegt pašu Jauno laiku.

Nevalstiski ārvalstiskā biedrība Delna šonedēļ uzsākusi kampaņu ar nosaukumu Cel trauksmi!, mudinot sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai citu prettiesisku darbību lieciniekiem vai upuriem.

Izrēķināšanās process ar Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani pagājušajā nedēļā guva strauju virzību.

Nelāgās sociālekonomiskās situācijas dēļ latvieši turpina meklēt darbu ārzemēs un masveidā izbraukt no valsts. Taču nevar teikt, ka valdība neko nebūtu paveikusi reemigrācijas jomā, – pēdējā laikā divas ministrijas ir pastrādājušas kā darbā iekārtošanas kantori veseliem diviem tautiešiem, kas jau bija devušies svešumā, bet tagad atgriezušies dzimtajā zemē un dabūjuši šeit gluži labus amatus.

Šonedēļ ar lielu steigu ir sākusies izrēķināšanās ar valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani. Viņai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nedod pielaidi valsts noslēpumam, kas savukārt spārno premjeri Laimdotu Straujumu un valdošo partiju Vienotība rosināt viņas atlaišanu no darba.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir paudusi viedokli, ka Latvijā pielaides piešķiršanas process valsts noslēpumam neatbilst cilvēktiesībām. Tāpēc tāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) naids pret Valsts kanceleju un Dreimani.

Ir tāds mūsdienu sakāmvārds: «Ja ko runā – tad apdomā! Ja ko dari – tad apdomā divreiz! Bet, ja ko raksti sociālajā tīklā internetā, tad apdomā trīsreiz!» Jo neapdomīgi ieraksti tviterī, feisbukā vai draugos var radīt nepatīkamas sekas gan pašam, gan citiem – arī morālas, administratīvas un pat kriminālas sekas. Tas, kas vienreiz ierakstīts, nekādi nav izdzēšams, tas izplatās nekontrolējami un uznirst citu ļaužu datoros vēl tad, kad jau gribētos ņemt vārdus atpakaļ.

Tolaik, kad Jānis Maizītis bija ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūra diezgan neslēpti piestrādāja par Jaunā laika (Vienotības) politisko konkurentu apkarotāju, šujot pret tiem krimināllietas ar baltiem diegiem un piesedzot Vienotības grēkus.

Šomēnes darbu sāks jaunais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Viņš ir tas pats Roberts Putnis, kurš savulaik (2004.–2007.) vadīja sabiedrību par atklātību Delna, bet vēlāk, kad Delnas dāmu kolektīva intrigu mobinga rezultātā bija spiests amatu atstāt, pārcēlās uz Vāciju, kur Minhenē vadīja Parex bankas nodaļu. Pēc tam Putnim kādu laiku tāda īsti laba amata vairs nebija, bet nu tagad cilvēks ir atkal zirgā.

Atteikšanās no ātrās palīdzības automašīnu ārpakalpojuma, Austrumu slimnīcas finansiālās problēmas, Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības ķibeles, ilgās rindas pie ārstiem, lielie pacientu līdzmaksājumi ir tikai daļa no tā problēmu loka, ar kuru saskaras Veselības ministrija un veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Šīm problēmām klāt solās nākt arī jautājums par farmācijas nozares liberalizāciju, kur skaidri samanāms lobijs, kas centīsies spiest un panākt pašreizējā aptieku tirgus pārdali.

Izdevniecība Jumava laidusi klajā Valda Zatlera grāmatu ar zīmīgu, pašironisku nosaukumu Kas es esmu. Jau rīta agrumā pirmdien cilvēki mīņājās pie grāmatnīcām, lai eksprezidenta memuārus iegādātos, taču, uzzinot grāmatas cenu, ne viens vien potenciālais lasītājs sašļuka: «Nē, tik daudz par Zatleru nevaru maksāt.»

Latvijas politiskajā vidē jau par tradīciju ir sācis kļūt savdabīgs prezidenta ievēlēšanas veids, kad īstais kandidāts publikai parādās gandrīz vai pēdējā brīdī kā trusītis no cilindra.