Māris Krūmiņš / Autori

Viens no 72. ANO Ģenerālās asamblejas gaidītākajiem mirkļiem ir šodien paredzētā ASV prezidenta Donalda Trampa uzruna, kurā, visticamāk, tiks precīzāk definēts Savienoto Valstu ārpolitiskais kurss. Iepriekš Baltā nama saimnieks par ANO (gluži tāpat kā citām starptautiskām organizācijām) izteicies diezgan nievājošā tonī, uzsverot, ka nepieciešams samazināt ASV piešķirto finansējumu tās darbībai –ASV nostājas dēļ jau samazināts ANO miera spēkiem atvēlētais budžets. Ņujorkā D. Tramps ieradies dienu iepriekš un vakar kopā ar vairāku citu valstu līderiem, kā arī ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu prezentēja ANO reformu plānu.

Izdevums Entertainment Weekly publicējis oficiālu paziņojumu, kurā apstiprināta mūziķes Fērdžijas un aktiera Džoša Djūamela astoņus gadus ilgušās laulības šķiršana.

Vairāk nekā 700 Katalonijas municipalitāšu mēri sestdien pulcējās Barselonā un apstiprināja, ka atļaus municipalitāšu telpās iekārtot 1. oktobra neatkarības referenduma balsošanas iecirkņus, neraugoties uz Spānijas valdības amatpersonu brīdinājumu, ka šāda rīcība ir pretlikumīga. Madride joprojām uzsver, ka nepieļaus referenduma rīkošanu. Spānijas centrālā valdība paziņojusi par nodomu stingrāk kontrolēt provinces budžeta izdevumus, policijai dots rīkojums konfiscēt visus ar tautas nobalsošanu saistītos materiālus, bet mediji brīdināti, ka par nelikumīgiem uzskatāma arī referenduma sagatavošanās darbu atspoguļošana un aģitācijas publicēšana.

24. septembrī, kad Vācijā notiks parlamenta vēlēšanas, Berlīnes iedzīvotājiem būs iespēja referendumā balsot par Tēgeles lidostas likteni. Iepriekš bija nolemts šo lidostu, kas atrodas tuvu pilsētas centram, slēgt vēl 2012. gadā, kad bija jāsāk darboties Berlīnes Brandenburgas lidostai, taču jauno gaisa vārtu celtniecība izvērtusies par īstu farsu un apkaunojumu, projekta izmaksām jau vairāk nekā trīskāršojoties. Labākajā gadījumā apkalpot aviopasažierus tā sāks 2019. gada nogalē, taču daļa vāciešu nu jau vairs netic, ka daudzās tehniskās problēmas un defektus iespējams novērst un gadsimta būvi vispār izdosies pabeigt.

Šodien Baltkrievijā un vairākos Krievijas rietumu apgabalos sāksies abu valstu kopīgās militārās mācības "Zapad-2017", kuru rīkošana darījusi bažīgas amatpersonas NATO dalībvalstīs. Šīs bažas gan mazāk saistītas ar to, ka Krievija varētu izmantot manevrus, lai veiktu kādu agresiju, bet vairāk ar to, ka pieteiktais mācību dalībnieku skaits (12 700 abu valstu karavīru) šķiet krietni mazāks nekā būs patiesībā, ļaujot Krievijai saskaņā ar Vīnes vienošanos izvairīties no pārāk liela ārvalstu novērotāju skaita.

Norvēģijas konservatīvā premjere Erna Sūlberga, visticamāk, paliks pie varas pēc svētdien un pirmdien notikušajām parlamenta vēlēšanām.

Aptuveni miljons cilvēku pirmdienas vakarā piedalījušies demonstrācijā Barselonā, atzīmējot Katalonijas nacionālos svētkus un paužot atbalstu reģionālās valdības izsludinātajam 1. oktobra referendumam par neatkarību no Spānijas.

Līdz pirmdienas pusdienlaikam (pēc vietējā laika) vēl bija par agru izdarīt secinājumus, cik lielus postījumus Floridai nodarījusi viesuļvētra Irma, kas pēc cietzemes sasniegšanas būtiski zaudēja savu spēku un uz Džordžijas pusi virzījās vien spēcīgas tropiskās vētras, nevis 4. kategorijas viesuļvētras statusā.

Dziedātāja Madonna pēc pārcelšanās uz Portugāli interneta sociālajos tīklos paudusi, ka esot ļoti laimīga un uzskatot šo valsti par iedvesmojošu – tā ļaujot viņai justies radošai un aktīvai.

Amerikāņu popmūziķim Āronam Kārteram iestājusies īsta melnā josla dzīvē – viņš iekļuvis autoavārijā, bet kāds nelabvēlis policiju bombardē ar ziņojumiem par dziedātāja slepkavnieciskajiem nodomiem.

Viesuļvētra Irma, pagājušonedēļ plosoties Karību jūras ziemeļaustrumu salās, ne tikai prasījusi vismaz 24 cilvēku dzīvības, bet arī nodarījusi nozīmīgus postījumus šim reģionam tik svarīgajai tūrisma industrijai.

Ziemeļkorejas svētdien veiktais kodolizmēģinājums un pazīmes, kas liecina, ka ap 9. septembri, kad valsts atzīmēs savas proklamēšanas kārtējo gadadienu, gaidāmi jauni ieroču izmēģinājumi, darījušas bažīgu starptautisko sabiedrību.

Amerikāņu dziedātāja Teilore Svifta kopā ar kompāniju Ticketmaster cenšas ieviest kārtību, kas dotu lielākas iespējas biļetes uz viņas koncertiem iegādāties faniem, nevis spekulantiem.

Holivudas aktrise Dženifera Anistone atzinusi – ja vien tas būtu viņas spēkos, tad dzeltenās preses izdevumiem aizliegtu publicēt baumas par kādas zvaigznes iespējamo grūtniecību.

Šonedēļ relatīvi nelielā attālumā Zemei pašausies garām prāvs asteroīds, kura tuvošanās kārtējo reizi izraisījusi diezgan lielu ažiotāžu un pat bailes. Taču vēl lielāki draudi mūsu civilizācijai slēpjas burtiski zem kājām – tie ir vairāk nekā 20 supervulkāni, kas atrodas dažādos planētas nostūros. Par laimi, to pilnvērtīgi izvirdumi nav bieži un notiek vidēji reizi vairākos simtos tūkstošu gadu.

Dānijas policija apstiprinājusi, ka pirms dažām dienām vienā no Kopenhāgenas piepilsētas pludmalēm izskalotais sievietes ķermenis (bez galvas, rokām un kājām) patiešām ir zviedru žurnālistes Kimas Vallas mirstīgās atliekas. Viņa pazuda 10. augustā, kad bija devusies izbraukumā ar dāņu izgudrotāja un uzņēmēja Petera Madsena būvēto zemūdeni, kas nākamajā dienā aizdomīgos apstākļos nogrima. P. Madsens, kurš sākotnēji tika apsūdzēts slepkavībā aiz neuzmanības, tagad apgalvo, ka žurnāliste gājusi bojā nelaimes gadījumā, taču, tā kā lieta tiek skatīta aiz slēgtām durvīm, plašākai sabiedrībai par to joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

14 ASV pavalstīs no Oregonas Klusā okeāna piekrastē līdz pat Dienvidkarolīnai pie Atlantijas okeāna šodien būs iespējams novērot pilnu Saules aptumsumu, bet krietni plašākā teritorijā būs redzams daļējs aptumsums. Saules un Mēness aptumsumi cilvēkus ir mulsinājuši un biedējuši kopš laika gala. Ar tiem saistītos aizspriedumus nav spējuši kliedēt arī mācīti vīri, kuri vēl pirms mūsu ēras sākuma saprata, ka nekā pārdabiska Saules aptumsumos nav (šajā brīdī Mēness vienkārši atrodas starp Zemi un Sauli, bloķējot zvaigznes gaismu), un tos iespējams prognozēt.

Apvienotā Karaliste uzskata, ka pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības nebūs jāveido stingri apsargāta un kontrolēta Īrijas un Ziemeļīrijas robeža – tas sacīts Brexit lietu ministrijas sagatavotajā dokumentā, kas vakar nonācis arī uz Brexit sarunu ES komandas vadītāja Mišela Barnjē galda. Principā šādu robežu nevēlas arī Brisele, Dublina un Belfāsta, taču, ja briti, izstājoties no ES, pametīs arī muitas savienību, robežkontroles ieviešana šķiet grūti novēršama.

Pirms gandrīz 15 000 gadu Anglijas dienvidos dzīvojošie cilvēki ne tikai nodarbojušies ar kanibālismu, bet arī izgreznojuši apēsto līdzpilsoņu kaulus ar grebumiem. Britu zinātnieki, kuru pētījuma rezultāti publicēti žurnālā PLOS ONE, norādījuši – neesot nekādu pazīmju, ka kanibālisma upuri būtu gājuši bojā vardarbīgā nāvē. Tādēļ izteikta hipotēze, ka kanibālisms bijis daļa no rituāla, kurā cilts atvadījusies no dabiskā nāvē mirušiem tās locekļiem.

Lielākā daļa pasaules pilsētu sapņo par tūristu piesaistīšanu, taču dažviet Eiropā iedzīvotāji jau tik ļoti noguruši no tūristu bariem, ka aizvien uzstājīgāk pieprasa ierobežot viesu skaitu. Britu mediji ar bažām vēsta par kreisajiem radikāļiem Barselonā un Maljorkā, kuri jau uzsākuši vardarbīgas akcijas un varot apdraudēt britu atpūtniekus. Vietējās varasiestādes agresiju, protams, nosoda, taču atzīst problēmas esamību un jau ķērušās pie pasākumiem, lai ierobežotu vismaz tā saukto turismo barato – lēto jeb, prasti izsakoties, dzērājtūrismu.

Kopš vasaras sākuma pasaules tīmeklī reklamētā kampaņa Aizstāvi Eiropu (Defend Europe) pagaidām izvēršas diezgan neveiksmīgi. Kuģis, ko aktīvisti nofraktējuši, lai traucētu nelegālo migrantu ceļojumus no Ziemeļāfrikas pāri Vidusjūrai un atmaskotu nevalstiskās organizācijas, kas veicina nelegāļu plūsmu uz Eiropu, vakar klīda gar Tunisijas krastiem, meklējot kādu ostu, kurā piestāt, lai papildinātu degvielas un pārtikas krājumus.

Pagājušonedēļ zinātniskajos žurnālos publicēti divi pētījumi, kuros izteiktās prognozes uzbur pavisam nepatīkamu nākotnes ainu. Vienā no tiem pieļauta varbūtība, ka šī gadsimta nogalē karstuma viļņi Eiropā ik gadu varētu prasīt vairāk nekā 150 000 cilvēku dzīvību, bet otrā izteikta iespēja, ka ap to pašu laiku karstuma dēļ cilvēkiem neapdzīvojami kļūs plaši reģioni Indijā, Pakistānā un Bangladešā, kur pašlaik mīt aptuveni 1,5 miljardi cilvēku.