Māris Krūmiņš / Autori

Līdz ar XXIII ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju ne tikai sporta vēsturē tiek ierakstīta Phjončhana – neliels miests un tāda paša nosaukuma apriņķis Dienvidkorejā, kas ar trešo piegājienu izpelnījies tiesības rīkot prestižāko ziemas sporta forumu. Gluži tāpat kā citas olimpisko spēļu galvaspilsētas, arī Phjončhana cer, ka tās investīcijas atpelnīsies.

Seno maiju civilizācija, kas savu uzplaukumu Centrālamerikā piedzīvoja pirms aptuveni 1200 gadiem, bija sasniegusi aptuveni tādu pašu attīstības līmeni kā seno grieķu vai ķīniešu sabiedrības. Šādu secinājumu zinātnieki izdarījuši pēc tam, kad ar lāzerskenēšanas (LiDAR) metodi iegūta informācija par vairāk nekā 60 000 līdz šim nezināmiem maiju būvētiem objektiem Gvatemalas ziemeļu zemienēs. Sazarotais ceļu un kanālu tīkls, vērienīgās nocietinājumu sistēmas un plašās zemkopju apstrādātās teritorijas vedina uz domām, ka civilizācijas ziedu laikos maiju zemēs dzīvojuši līdz pat 15 miljoniem cilvēku – trīs reizes vairāk nekā uzskatīts līdz šim

Lāzerskenēšanas jeb LiDAR tehnoloģija ir relatīvi jauns instruments, ko arheologi izmanto tikai kopš 1985. gada.

Pētnieki atklāj aizvien jaunus aspektus, kas liecina, ka ilgstoši lidojumi kosmosā un atrašanās bezsvara stāvoklī atstāj negatīvu ietekmi uz astronautu veselību. Žurnāls «Nature» vēsta, ka daudziem astronautiem regulāri ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet «Ophthalmology» raksta par redzes pasliktināšanos.

Šogad aprit 50 gadu, kopš trīs amerikāņu astronauti kosmiskajā kuģī «Apollo 8» desmit reizes aplidoja apkārt Mēnesim, būtiski pietuvinot mirkli, kad uz mūsu planētas pavadoņa kāju spēra pirmais cilvēks. Mēness un arī Marss gadu desmitiem tikuši uzskatīti par potenciāliem izejvielu ieguves avotiem, taču beidzamajā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta asteroīdiem, un šogad divus šādus «kosmosa klaidoņus» apciemos japāņu un amerikāņu kosmiskās zondes. Starptautiskas zinātnieku komandas ieplānojušas uzsākt nozīmīgas Saules un Merkura izpētes misijas, bet entuziasti ar nepacietību gaida trīs Saules un divus Mēness aptumsumus, turklāt beidzamie vismaz daļēji būs novērojami arī Latvijā – ja vien debesis nesegs mākoņi.

Pēc prezidentes un premjera kritikas Lietuvas parlaments ar steigu ķēries pie pagājušogad sastrādātā brāķa labošanas. Pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā par alkohola reklāmas aizliegumu medijos, kura stāšanās spēkā novedusi pie absurdām sekām – ārvalstu preses izplatītājiem nācies ķerties pie tādu žurnālu kā National Geographic, Stern, Vogue un citu rediģēšanas, retušējot, ar uzlīmēm aizlīmējot vai pat vienkārši izplēšot tās šo izdevumu lappuses, kurās ir alkohola reklāma.

Karaliskās ģimenes kāzas, pasaules labāko sportistu sacensības, svinības par godu apaļai gadadienai kopš valsts dibināšanas, kāda dižgara dzimšanas vai nāves dienas pieminēšana – tie visi ir pietiekami iemesli, lai vismaz daļa ceļotāju cieši nolemtu, ka konkrētā brīdī viņiem jāatrodas konkrētā vietā, nevis paļautos uz pēdējās dienas piedāvājumiem.

Spānija cenšas apslāpēt Katalonijas neatkarības centienus

Ziemassvētki daudziem asociējas ar dāvanu pasniegšanu un saņemšanu. Saskaņā ar visplašāk izplatīto hipotēzi dāvanu dalītāja Ziemassvētku vecīša (Salatēta, Santa Klausa – kā jums labāk tīk) prototips bijis mūsu ēras IV gadsimtā dzīvojušais Miras pilsētas bīskaps Nikolajs, kuru kristīgā baznīca vēlāk iecēla svētā kārtā. Mēneša sākumā pasaules medijus aplidoja ziņa, ka «Svētā Nikolaja pīšļi izrādījušies autentiski». Tomēr šāds traktējums nav korekts, jo vienīgais, ko noskaidrojuši Oksfordas universitātes pētnieki – viņu pētītais kaula fragments patiešām piederējis cilvēkam, kurš dzīvojis ap IV gadsimtu.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, nolēmām ielūkoties Ginesa rekordu grāmatā un pāris citos līdzīgos izdevumos, lai noskaidrotu, kādi sasniegumi tur minēti saistībā ar šiem svētkiem, un izrādījās, ka rekordu netrūkst – gan nopietnu, gan nenopietnu.

Kopā – tāds vienkāršs, taču daudznozīmīgs moto izvēlēts Somijas valstiskuma simtgades svinībām, kuru kulminācija ir šodien, kad aprit 100 gadu, kopš toreizējās Krievijas sastāvā esošās lielkņazistes parlamenta vairākums atbalstīja neatkarības deklarāciju.

Krievu Pareizticīgo baznīcai, šķiet, izdevies apslāpēt skandālu, kas izcēlās pēc tam, kad patriarham Kirilam un prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais bīskaps Tihons paziņoja – ir pamats uzskatīt, ka 1918. gadā notikusī cara Nikolaja II un viņa ģimenes locekļu nogalināšana ir bijusi «rituāla slepkavība». Tā kā Krievijā šis vārdu salikums vēsturiski asociējas ar jūdaistiem piedēvētiem rituāliem, bīskaps Tihons apsūdzēts antisemītismā un teju vai aicināšanā uz ebreju grautiņiem. Tādēļ bīskapam nācies precizēt, ka viņš domājis nevis ebreju, bet gan boļševiku rituālus, un šis skaidrojums apmierinājis Krievijas ebreju kopienas līderus, kuri gan lūguši vairs nelietot terminu rituāla slepkavība.

Betona bluķi, kas reizēm nomaskēti kā dāvanas, masīvi puķu podi, kuros sastādītas egles vai citi skuju koki, kontroles punkti, lielāks patrulējošo policistu un apsargu skaits – tāda aina sagaida tradicionālo Ziemassvētku tirdziņu apmeklētājus daudzviet Eiropā, jo terora draudu līmenis joprojām saglabājas augsts.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma pagājušonedēļ noņemts slepenības zīmogs no 2800 dokumentiem, kas attiecas uz 1963. gada 22. novembrī notikušās prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija slepkavības izmeklēšanu. Kā jau bija prognozējuši vēsturnieki, lielu sensāciju šajos dokumentos nav, un diez vai ir arī tajos 300, kurus drošībnieki pagaidām nevēlas atslepenot.

Pēc gadu ilgušām sērām simtiem tūkstoši taizemiešu vakar bija ieradušies galvaspilsētā Bangkokā uz pērn mirušā karaļa Pumipola Aduljadeja (Ramas IX) kremēšanas ceremoniju, kas noritēja saskaņā ar budistu un Čakri dinastijas tradīcijām. Līdz ar to ir noslēgusies vesela ēra Taizemes vēsturē, jo Rama IX tronī pavadīja vairāk nekā 70 gadu un bija tautā ļoti mīlēts monarhs ar neapstrīdamu autoritāti. Tās acīm redzami pietrūkst viņa dēlam un pēctecim, 65 gadus vecajam Maham Vadžiralongkornam, kura oficiālā kronēšana gaidāma tuvākajās dienās, tādēļ speciālisti prognozē grūtus laikus sociālā ziņā ļoti neviendabīgajai un politiskajās batālijās ierautajai Taizemei.

Krievijas šovbiznesa zvaigznes Ksenijas Sobčakas paziņojums par nodomu kandidēt uz Krievijas prezidenta amatu nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās izraisījis prognozējamu reakciju.

Kāpēc pēc gariem transkontinentāliem pārlidojumiem cilvēki mēdz justies draņķīgi? Kā iespējams novērot procesus, kas notiek mūsu šūnās? Vai Alberts Einšteins nekļūdījās, paredzot gravitācijas viļņu eksistenci? Uz šiem jautājumiem izsmeļošas atbildes snieguši zinātnieki, kuri šonedēļ pasludināti par 2017. gada Nobela prēmiju ieguvējiem medicīnā un fizioloģijā, ķīmijā un fizikā.

Rīt ap pusdienlaiku Oslo paziņos, kam piešķirta 2017. gada Nobela miera prēmija. Tieši šī nominācija tradicionāli bijusi vispretrunīgāk vērtētā un arī intriģējošākā.

Dziedātājs Rikijs Mārtins paziņojis, ka viņa kāzas ar sīriešu izcelsmes zviedru gleznotāju Džvanu Josefu būšot tik skaļas, lai par tām runātu visa pasaule.

Vācijas valdošo partiju pārstāvji beidzamo mēnešu laikā atkal un atkal atkārtojuši, ka pēc Bundestāga vēlēšanām vairs negrasās veidot lielo koalīciju, kurā kopā strādātu konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD).

Divi neapšaubāmi līderi un četri sekotāji, kas arī būs pārstāvēti nākamajā Vācijas parlamentā, – šādu ainu socioloģiskās aptaujas iezīmē pirms svētdien gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām. Lielākais skaits deputātu mandātu tiek prognozēts kancleres Angelas Merkeles konservatīvajai kristīgo demokrātu un kristīgo sociālistu aliansei (CDU/CSU), bet viņai pašai ir lieliskas izredzes saglabāt valdības vadītājas krēslu uz jau ceturto četru gadu termiņu.

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.