Māris Krūmiņš / Autori

Kārtējā skandāla epicentrā nokļuvis miljardieris Donalds Tramps, kurš cer kļūt par republikāņu partijas kandidātu nākamajā gadā gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Viņš mudinājis aizliegt ASV iebraukt musulmaņiem, turklāt tas attiecināms ne tikai uz imigrantiem, bet arī tūristiem.

ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) nav iemesla uzskatīt, ka 2. decembrī notikusī masu slepkavība Kalifornijas štata Sanbernardīno, kurā tika nogalināti 14 un ievainots 21 cilvēks, bijusi daļa no plašākas sazvērestības. Pašlaik tiek uzskatīts, ka musulmaņu laulātais pāris, kas sarīkoja uzbrukumu (abi gāja bojā apšaudē ar policiju), to izplānojuši paši un viņu radikalizēšanās notikusi pakāpeniski.

Skumja vēsts pagājušās nedēļas beigās pienākusi no Minesotas štata pilsētiņas Blūmingtonas – 48 gadu vecumā aizsaulē aizgājis grupu Stone Temple Pilots un Velvet Revolver vokālists Skots Veilands. Viņš miegā miris autobusā, kurā mūziķa jaunā grupa Wildabouts devusies uz kārtējo koncertu.

Līdz šā gada beigām Eiropas Savienība varētu pieņemt lēmumus par kopējās robežapsardzes aģentūras Frontex stiprināšanu un ārējo robežu stingrāku apsargāšanu, kā arī veikt korekcijas Šengenas līgumā, kas ļautu valstīm ārkārtas situāciju gadījumos ieviest robežkontroli pat uz laiku līdz diviem gadiem. Tie ir ārkārtas pasākumi, kas veicami migrantu krīzes dēļ, jo alternatīva esot tikai viena – atteikšanās no Šengenas zonas kā tādas.

5. decembrī apritēs tieši 70 gadu kopš viena no noslēpumainākajiem notikumiem, kas saistīts ar Bermudu trijstūri. Saskaņā ar leģendu kaut kur starp Floridu, Bermudu salām un Puertoriko bez pēdām izgaisa pieci ASV Jūras kara flotes torpēdbumbvedēji TBM Avenger un lidlaiva PBM Mariner, kas devās tos meklēt, pavisam bez vēsts pazuda 27 lidotāji. Tas bija tikai viens no daudzajiem lidmašīnu vai kuģu pazušanas gadījumiem Atlantijas okeāna rietumu daļā, kuri plaši tika apspriesti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.

Jau drīzumā cilvēkiem, kuri izmanto Eiropas Savienības lidsabiedrību pakalpojumus, būs jāsaskaras ar to, ka visas viņu ceļojumu detaļas tiks fiksētas un šiem datiem varēs piekļūt ES valstu īpašie dienesti.

«Eiropas FIB, Eiropas CIP, Eiropas ATF» – par šādu un līdzīgu ASV eksistējošu izlūkdienestu un kontroles organizāciju nepieciešamību Eiropā kopš 13. novembra terora aktiem Parīzē runā aizvien biežāk un biežāk.

3 miljardus eiro liela finansiālā palīdzība, kā arī solījums līdz nākamā gada rudenim ieviest bezvīzu režīmu ar Šengenas zonas valstīm un gatavība intensīvāk risināt sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā – tā ir cena, kādu ES nācies maksāt, lai Turcija apsolītu stiprināt savas robežas, nepieļaujot to, ka tās teritoriju nelegālie migranti izmanto kā tranzīta valsti, lai sasniegtu Eiropu. Briselē un citu ES valstu galvaspilsētās cer, ka šī vienošanās līdzēs ja ne apturēt, tad vismaz mazināt nelegālo ieceļotāju plūsmu.

Britu dziedātājas Adeles jaunais albums 25 jau pirmajā nedēļā pēc iznākšanas pārspējis gadiem senus pārdošanas rekordus gan Atlantijas okeāna šinī, gan viņā pusē, un mūzikas eksperti prognozē, ka hitparādēs tas saimniekos vēl ilgi. Turklāt par prieku daudzajiem faniem izsludināta arī Adeles Eiropas turneja, kas sāksies 29. februārī Belfāstā. Jau šodien sākas biļešu pārdošana uz koncertiem Apvienotajā Karalistē, bet trešdien pārdošanā nonāks arī biļetes uz Adeles koncertiem kontinentālajā Eiropā.

Gaidāms, ka šodien Krievijas valdība izziņos to Turcijā ražoto preču sarakstu, kuras saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina dekrētu valstī vairs ievest nedrīkstēs. Tā ir tikai daļa no Krievijas atbildes uz pagājušonedēļ notikušo bumbvedēja Su24 notriekšanu – Maskava strauji pārtrauc sadarbību ar Turciju visdažādākajās nozarēs, arī Turcijai tik nozīmīgajā tūrisma jomā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans joprojām nevēlas atvainoties par lidmašīnas notriekšanu, taču šodien viņš Parīzes klimata konferences laikā cer tikties ar V. Putinu un mēģināt atrisināt domstarpības.

Panākt vienošanos, lai būtiski samazinātu fosilā kurināmā (naftas, dabasgāzes, ogļu) izmantošanu un tādējādi arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (metāna, oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda) emisiju atmosfērā – šādu uzdevumu nākamās nedēļas sākumā Parīzes pievārtē esošajā Buržē būs jāsāk risināt klimata konferences delegātiem no 195 pasaules valstīm. To, ka klimats uz mūsu planētas mainās, šķiet, izjutis ikviens iedzīvotājs, arī Latvijā, kur, tāpat kā citur pasaulē, neviens gadalaiks vairs nav tāds, «kā bija agrāk», – pat pirms dažiem gadu desmitiem.

Šā ga­da jū­li­jā vi­sas pa­sau­les plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļus pār­šal­ca vēsts par Ze­mei ļo­ti līdz­īgas pla­nē­tas at­klā­ša­nu, un 1400 gais­mas ga­du at­tā­lu­mā eso­šā «Kep­ler-452b» bez lie­kas min­sti­nā­ša­nās ti­ka pa­slu­di­nā­ta par «Ze­mes mā­sī­cu». At­ra­dās ne ma­zums cil­vē­ku, ku­ri bi­ja ga­ta­vi pa­fi­lo­zo­fēt un pa­te­ore­ti­zēt ne ti­kai par šīs pla­nē­tas ie­spē­ja­mo kli­ma­tu, bet arī tās even­tu­āla­jiem ie­mīt­nie­kiem – pro­tams, ar sa­prā­tu ap­vel­tī­tu ci­vi­li­zā­ci­ju. Skar­bā pa­tie­sī­ba gan ir tā­da, ka zi­nāt­nie­ku rī­cī­bā eso­šā in­for­mā­ci­ja par pla­nē­tām, kas at­ro­das ār­pus mū­su Sau­les sis­tē­mas (tās dē­vē arī par ek­sop­la­nē­tām), ir diez­gan nie­cī­ga.

Starp Parīzes terora aktu veicējiem, visticamāk, bijušas arī divas personas, kas Eiropā pa migrantu Balkānu maršrutu ieradušās tikai šoruden. Tas ir viens no iemesliem (taču ne vienīgais), kādēļ virkne kontinenta valstu jau nolēmušas realizēt stingrāku imigrācijas politiku, stiprinot robežas, bet bēdīgi slavenā Eiropas Komisijas bēgļu pārdales obligāto kvotu sistēma joprojām darbojas tikai uz papīra.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar ļoti emocionāli reaģējis uz Turcijas armijas rīcību, Sīrijas pierobežā notriecot krievu kara lidmašīnu Su-24, kuras abi piloti, visticamāk, gājuši bojā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc vakarrīt Parīzē notikušajām sarunām ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu paziņojis par abu valstu ciešāku sadarbību cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts, piebilstot, ka pasaule beidzot ir sapratusi – šo ļaunumu iespējams uzveikt tikai kopīgiem spēkiem.

ASV sabiedrība visnotaļ pozitīvi uztvērusi pagājušonedēļ izskanējušo aktiera Čārlija Šīna atzīšanos, ka viņš inficēts ar HIV vīrusu, kas izskaidro gan viņa depresiju, gan aizraušanos ar alkoholu. Taču šī attieksme var mainīties, ja noskaidrosies, ka Č. Šīns savus gultas partnerus nav brīdinājis par diagnozi.

Arī šodien Beļģijas galvaspilsēta Brisele varētu atgādināt izmirušu pilsētu – vakar vakarā sarīkotā preses konferencē premjers Šarls Mišels paziņojis, ka spēkā paliek sestdien izsludinātais ceturtais jeb augstākais terora draudu līmenis.

Novembra sākumā pie Tauera tilta Londonā ar ovācijām tika sagaidīta 30 gadus vecā britu ceļotāja Sāra Outena. Pirms vairāk nekā četriem ar pusi gadiem viņa tieši šajā pašā vietā bija uzsākusi savu pasaules apceļošanas projektu London2London: Via the World un tagad, veikusi vairāk nekā 40 000 kilometru garu ceļu airu laivās, kajakos un ar velosipēdu, atgriezās dzimtenē.

Dažas dienas pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem Krievija beidzot atzinusi, ka tās pasažieru lidmašīna virs Sīnāja pussalas Ēģiptē 31. oktobrī tikusi uzspridzināta. Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījies «uzmeklēt un sodīt» teroristus, kuri atbildīgi par 224 cilvēku bojāeju, un beidzamajās dienās Krievija palielinājusi sadarbību ar Franciju, veicot aviācijas triecienus Sīrijas pilsētai Rakai, kas tiek dēvēta par džihādistu grupējuma Islāma valsts galvaspilsētu.

Līdz vakardienas vakaram Francijas amatpersonas tā arī nebija oficiāli paziņojušas, vai Sendenī rajonā notikušās ilgstošās apšaudes rezultātā patiešām izdevies aizturēt vai likvidēt kādu no Parīzes terora aktu veicējiem (tiek uzskatīts, ka brīvībā ir divas personas) vai organizētājiem.

Kamēr ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē vakar ar klusuma brīdi pieminēti 129 Parīzes terora aktos bojāgājušie, Francijas policija un īpašie dienesti sadarbībā ar kolēģiem visā Eiropā turpināja uzbrukumu organizētāju meklēšanu.

Piektdien, kad teroristi iebruka Parīzes koncertzālē Bataclan un noslepkavoja vismaz 92 cilvēkus, tur uzstājās amerikāņu rokgrupa Eagles Of Death Metal (EODM). Mūziķi uzbrukumā nav cietuši, taču bojā gājis cilvēks, kurš tirgoja viņu diskus un atribūtiku, kā arī viens no skaņu ierakstu kompānijas darbiniekiem, kurš bija atnācis paklausīties grupas uzstāšanos. EODM koncertu rīkotāji paziņojuši, ka grupa pārtrauc savu turneju un atgriežas ASV, līdzīgi rīkoties nolēmušas grupas Foo Fighters un Deftones, kurām arī bija ieplānotas uzstāšanās Francijā.