Māris Krūmiņš / Autori

Saistībā ar piektdien Parīzē notikušajiem terora aktiem, kas prasīja vismaz 129 cilvēku dzīvības (vēl vairāk nekā 350 cilvēku ir ievainoti, un gandrīz 100 no viņiem atrodas smagā stāvoklī), apcietināti jau 13 cilvēki, kuri varētu būt saistīti ar terora aktu veicējiem. Pilnīgas pārliecības par to, ka visi uzbrucēji gājuši bojā, pašlaik gan nav, taču divus teroristus izdevies identificēt.

Parīzē notikušie terora akti, par kuriem atbildību uzņēmies musulmaņu radikāļu grupējums Islāma valsts, apliecina, ka pienācis beidzamais brīdis šo džihādistu veidojumu likvidēt.

Pastāvot nopietnām aizdomām par to, ka vismaz divi no Parīzes uzbrukumu veicējiem tikai šā gada rudenī nokļuvuši Eiropā pa tā dēvēto migrantu Balkānu maršrutu, vairāku Eiropas Savienības valstu amatpersonas paziņojušas, ka šis uzbrukums pieliek punktu pašreizējai ES politikai attiecībā uz nelegālajiem ieceļotājiem. Šādam traktējumam gan nevēlas piekrist ES līderi, kuri arī pašreizējo robežkontroles pastiprināšanu uz Šengenas valstu savstarpējām robežām cenšas iztēlot vien par pagaidu soli.

Šodien Valletā notiekošajā ES valstu un valdību vadītāju neoficiālajā samitā, kurā tiks apspriesta migrantu krīze, Poliju pārstāvēs... Čehijas premjerministrs Bohuslavs Sobotka. Polijas politiķiem doties uz Maltu nav laika, jo ieplānota jaunā Seima pirmā sēde, kurā savas pilnvaras noliks Evas Kopačas vadītā liberāļu valdība, un pēc astoņu gadu pārtraukuma pie valsts stūres atkal nonāks konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) veidotā valdība. Tās sastāvs kļuva zināms nedēļas sākumā, un ir skaidrs, ka šī valdība lielākoties būs eiroskeptiski, pretkrieviski un proamerikāniski noskaņota un tajā netrūks skandalozu personu.

Vairāk nekā 50 Eiropas un Āfrikas valstu līderi šodien Maltas galvaspilsētā Valetā mēģinās izstrādāt plānu, kā rīkoties, lai mazinātu ekonomisko bēgļu plūsmu uz Eiropas Savienības valstīm.

Straujāka nelegālo imigrantu reģistrācija Grieķijā, jaunu uzturēšanās centru izveidošana tā dēvētajā Balkānu maršrutā un izlēmīgāka patvēruma meklētāju pārvietošanas jeb tā sauktā kvotu principa realizācija – par šādiem pasākumiem pirmdien vienojušies ES valstu iekšlietu ministri.

Šodien Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons plāno nosūtīt Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli, kurā būs konkretizēts, kādu pretimnākšanu Londona vēlas sagaidīt no Briseles puses, lai līdz 2017. gada beigām ieplānotajā referendumā varētu mudināt britus balsot par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā. Tās jomas, kurās Lielbritānija vēlas piekāpšanos no ES puses, principā jau ir zināmas.

Pagājušā gada pasaules pelnošākās mūziķes statusu žurnāls Forbes atvēlējis Keitijai Perijai, kura pārliecinoši apsteigusi savu galveno konkurenti Teilori Sviftu, kas šogad tikusi pie daudziem prestižiem apbalvojumiem.

Krievijas lidsabiedrībai Kogalimavia piederošās pasažieru lidmašīnas avārija virs Sīnāja pussalas, kas notika 31. oktobrī un prasīja 224 cilvēku dzīvības, var nodarīt nelabojamu kaitējumu Ēģiptes tūrisma industrijai.

Atsaucoties uz anonīmu drošības ekspertu viedokli un nekonkrētiem izlūkdienestu savāktajiem datiem, Lielbritānijas, Īrijas, Nīderlandes un Francijas valdības aizliegušas šo valstu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz un no Šarm eš Šeihas. Tās uzskata, ka tieši šī Ēģiptes kūrorta lidostā teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki ievietojuši spridzekli Krievijas pasažieru lidmašīnā, kas sestdien avarēja virs Sīnāja pussalas, prasot 217 pasažieru un septiņu apkalpes locekļu dzīvības. Krievijas un Ēģiptes amatpersonas gan uzsvērušas, ka šī panika balstīta tikai uz minējumiem, jo oficiāla katastrofas izmeklēšanas slēdziena vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs.

Eiropas Komisijas izlolotās, bet visu Eiropas Savienības valstu tā arī neatbalstītās kvotu sistēmas ietvaros pirmie 30 bēgļi, kuriem šovasar izdevies sasniegt Grieķiju, vakar devušies uz jauno dzīvesvietu Luksemburgā. Pagājušajā mēnesī tika uzsākta arī ieceļotāju pārvietošana no Itālijas.

Vācijas valdošās koalīcijas partiju līderi šodien vēlreiz mēģinās atrast kopīgu valodu attiecībā uz migrantu krīzes risināšanu.

Krievija turpina demonstrēt, ka uzņēmusies iniciatīvu Sīrijas bruņotā konflikta risināšanā, paziņojot, ka nākamnedēļ Maskavā varētu notikt sarunas, kuru laikā pie viena galda sēstos Sīrijas prezidenta Bašara Asada un vairāku karojošo opozīcijas grupējumu pārstāvji.

Tikai nepilni pieci mēneši bija nepieciešami Turcijas valdošajai mēreno islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), lai atgūtos no sāpīgās neveiksmes 7. jūnija parlamenta vēlēšanās un izcīnītu pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās ārkārtas vēlēšanās. AKP dibinātājs, autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Turcijas pilsoņi nobalsojuši par stabilitāti, bet kritiķi pārmet vadošajai partijai, ka tieši tās rīcība novedusi pie tā, ka atsākušās sadursmes ar Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem un valstī aizvien lielāku ietekmi gūst islāmistu radikāļi.

Pagājušās nedēļas nogalē Krakovas tiesa nospriedusi neizdot ASV slaveno kinorežisoru Romānu Polaņski, kuru Losandželosā vēlas tiesāt par 1977. gadā notikušu nepilngadīgas meitenes pavedināšanu. Lai gan cietusī jau sen piedevusi R. Polaņskim un aicinājusi pārtraukt viņa vajāšanu, ASV varasiestādes nav zaudējušas cerību, ka 82 gadus veco Oskara laureātu izdosies saukt tiesas priekšā. Pašlaik režisors droši var justies vien trīs pasaules valstīs – Polijā, Francijā un Šveicē.

Ēģiptes, Krievijas un Francijas speciālisti vakar sākuši analizēt lidojuma datu ierakstu ierīces jeb tā sauktās melnās kastes, kas atrastas Sīnāja pussalā – vietā, kur agrā sestdienas rītā avarēja pasažieru lidmašīna Airbus A321, kas bija ceļā no Šarm eš Šeihas kūrorta Ēģiptē uz Sanktpēterburgu. Katastrofa prasīja 224 cilvēku, lielākoties Krievijas pilsoņu, dzīvības, un, lai gan atbildību par lidmašīnas notriekšanu paspējis uzņemties teroristu grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars, vairums speciālistu sliecas domāt, ka katastrofa bijusi nelaimes gadījums. Vairākas lidsabiedrības gan paziņojušas, ka to laineri pagaidām izvairīsies no lidojumiem virs Sīnāja pussalas.

Par Helovīna svinēšanas tradīciju neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi līdzpilsoņu biedēšana, turklāt svētku laikā lielākajai daļai cilvēku nav nekādu iebildumu nonākt biedējošās situācijās.

Veļu laiks un tuvojošies Helovīna svētki ir piemērots brīdis, lai aizdomātos par spoku eksistenci no zinātniskā viedokļa. Lai gan internetā tiek tiražēti apgalvojumi, ka spoku pastāvēšanu apstiprina Alberta Einšteina atklājumi, tas nebūt neatbilst patiesībai, turklāt ar zinātniskām metodēm spoku klātbūtni tā arī nav izdevies fiksēt.

Svētdien notikušo Polijas parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti tiks paziņoti tikai šodien, tādēļ pagaidām nav zināms, vai politiskā ziņā labējai, bet ekonomiski kreisajai Likuma un taisnīguma partijai (PiS) izdosies jauno valdību izveidot bez koalīcijas partneru piesaistīšanas. Taču ir skaidrs, ka Polijas politikā noticis būtisks pavērsiens un pie varas pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezies politiskais spēks, kas uzsvaru liek uz nacionālajām, nevis ierindas pilsoņiem abstraktām kopējās Eiropas interesēm un vērtībām.

Līdz šā gada beigām Grieķijā un citās valstīs, kas atrodas tā dēvētajā migrantu Balkānu maršrutā, tiks ierīkoti nelegālo ieceļotāju uzņemšanas centri, kuros pajumti varēs atrast aptuveni 100 000 cilvēku – tāds ir galvenais rezultāts ES un dažu pieaicināto valstu (Serbijas, Maķedonijas, Albānijas) minisamitam, kas naktī uz pirmdienu noslēdzies Briselē. Pēc asām diskusijām un savstarpējiem pārmetumiem, valstu vadītājiem vismaz teorētiski izdevies vienoties arī par koordināciju migrantu plūsmas regulēšanā, bet ES turpinās strādāt pie tā, lai ekonomiskos migrantus pēc iespējas ātrāk būtu iespējams nosūtīt uz viņu izcelsmes valstīm.

Savstarpēji pārmetumi un teorētiska spriedelēšana par to, ka pienācis «pats, pats pēdējais brīdis», lai risinātu Eiropas migrantu krīzi, vakar noteikuši toni ES minisamitā Briselē, ko, pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles iniciatīvas, sasaucis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Šīs nedēļas nogalē ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotājus gaida pāriešana uz ziemas laiku – naktī uz svētdienu pulksteņu rādītāji pagriežami par stundu atpakaļ. Šāda prakse, kas vairāk vai mazāk regulāri piekopta kopš pagājušā gadsimta sākuma, vismaz divas reizes gadā sabiedrībā izraisa asas diskusijas un strīdus par pulksteņu grozīšanas nepieciešamību.