Plānots, ka grozījumi Komerclikumā, kas paredz samazināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālo pamatkapitālu līdz 100 latiem, būs nozīmīgs atspaids uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Pavasarī svaigpiens beidzot plūda uz galvaspilsētu un no tiešās tirdzniecības ieguva gan rīdzinieki, gan paši zemnieki. Kaut gan kopš ienākšanas Rīgas tirgos un pagalmos realizācijas apjomi ievērojami sarukuši, daudzām saimniecībām tiešā tirdzniecība kā risinājums būs vēl ilgu laiku, rēķinās paši zemnieki.
Dzīvokļu izīrētāji, pedagogi, rokdarbnieki, pārdevēji – divpadsmit cilvēki ieradušies uz semināru pašnodarbinātajiem VID Rīgas reģionālās iestādes Latgales priekšpilsētas nodaļā. "Pārāk daudz papīru," nopūšas viens no atnākušajiem. Viņi abi ar sievu ir pedagogi un līdz šim tikai apsvēruši iespēju reģistrēties kā pašnodarbinātie, taču nu liekas gatavi atmest tam ar roku.
Pērn par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi vienu, bet šogad – 29 fiziskas personas. Šādu ceļu būtu gatavi iet daudzi grūtībās nonākušie kredītņēmēji, taču, neskatoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas procesu padarījuši pieejamāku, lielākā daļa no viņiem to joprojām nevar atļauties.
Pēdējā pusgada laikā rīdzinieki tikuši pie vairākiem vietējo lauku labumu veikaliņiem. To skatlogos līdzās pašmājas izaudzētajam nereti gan gozējas arī arbūzi, melones, banāni un citi ievestie labumi. Tirgotāji skaidro, ka tikai tā – veikala plauktus papildinot ar citviet saražoto, – vēl izdodas izdzīvot.
No nākamā gada 1. janvāra arī saimnieciskās darbības veicējiem būs pienākums nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS).
Pagaidām ģimenei vēl izdodas kaut kā iztikt ar sievas nopelnīto. Tāpat izlīdzos ar haltūrām, Neatkarīgajai stāsta rīdzinieks Vasilijs, kuram novembrī beigsies bezdarbnieka pabalsta izmaksa.