Tā dēvētās Lemberga krimināllietas rakstveida pierādījumu pārbaudē atklājas aizvien jaunas šajā kriminālprocesā ierautās iestādes – prokurors Juris Juriss savulaik Kultūras ministrijā vēlējies iegūt pierādījumus drošības līdzekļa pastiprināšanai Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Tiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā noraidīja prokuroru pieteikto, bet faktiski arestētās mantas glabātāja Šveices advokāta Rudolfa Meroni iedvesmoto lūgumu noteikt papildu drošības līdzekli uzņēmējam Ansim Sormulim – aizliegt viņam ieņemt Šveicē reģistrētās sabiedrības Ost Services AG valdes locekļa amatu.
Sabiedriskās politikas centrs Providus pieprasījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai sniegt informāciju par tā dēvētās Lemberga prāvas gaitu. Tiesa to atteikusies darīt un aicinājusi sorosiešus – ja kāda informācija nepieciešama, apmeklēt tiesas sēdes, liecina rakstveida pierādījumu pārbaudē pārlapotie dokumenti.
Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga prāvā tika pārlapoti 2010. gadā krimināllietā iešūtie dokumenti, kuros analizēta Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurora Jāņa Ilstera iespējamā atrašanās interešu konfliktā.
Tā sauktajā Lemberga prāvā puses nebeidz interpretēt, kā jāsaprot un pareizi jāpiemēro Kriminālprocesa likuma (KPL) norma par rakstveida pierādījumu pārbaudi.
Šogad t.s. Lemberga prāvā parādījušies jauni procesa dalībnieki: tiesas sēdēs regulāri sāk piedalīties divu cietušo pārstāvji – eksprokurors Edvīns Piliksers un zvērināts advokāts Gatis Dirnēns.
Skarbi viedokļi tā dēvētajā Lemberga prāvā tika veltīti prokuroriem sakarā ar viņu kārtējo atbalstu arestētās mantas glabātājam Rudolfam Meroni, kurš cenšas panākt uzņēmēja Anša Sormuļa izolēšanu no viņam piederošas Šveices kompānijas.
Bijušais Ventspils pilsētas prokurors, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā cietušā statusu ieguvušais miljonārs Valentīns Kokalis 2007. gadā prokurorei Ilgai Paeglei ziņojis par pazīstamu un cienījamu Ugāles medību kolektīva vadītāju Aivaru Mačtamu, viņa suni, vīna pagrabu Puzē un slepeno istabu Ventspils pilsētas domē.
Divi pazīstami Ventspils politiķi, kuri iepriekš pārstāvēja Reformu partiju un bija šīs partijas finansiāli atbalstītāji, pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām ievērojamas summas ir ziedojuši Latvijas Reģionu apvienībai, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.
Šobrīd izčākstējušās Reformu partijas valdes loceklei Ingai Antānei šīs partijas ziedu laikos, kad viņa bija gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomniece, gan Rīgas brīvostas valdes locekle, par likuma pārkāpumu KNAB 2013. gada vasarā izteicis «mutvārdu aizrādījumu».
Jau 1999. gada decembrī Cīrihes kantona apgabala prokuratūras prokurors Dīters Jans Latvijas Ģenerālprokuratūrai norādījis, ka Šveices likumi liedz sniegt tiesisku palīdzību saistībā ar politisko darbību vai disciplināriem nodarījumiem.
Izčākstējušās Reformu partijas valdes locekle Inga Antāne pērn saņēmusi 4,5 tūkstošus eiro no biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL).
Tā dēvētais Ventspils amatpersonu kriminālprocess ir sekas politiķu un uzņēmēju savstarpējiem civiltiesiskiem strīdiem, kas radās privatizācijas procesā. Daudzas augstākās valsts amatpersonas šos strīdus vēlējās risināt ar prokuroru palīdzību, un viņu vēlmēm divtūkstošo gadu sākumā Ģenerālprokuratūras vadība nespēja pretoties. Tagad ģenerālprokurora goda lieta būtu iesniegt tiesai rakstu par atteikšanos no šīm apsūdzībām – intervijā Neatkarīgajai pauda bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors Guntis Akmeņkalns.
Tā dēvētais Ventspils amatpersonu kriminālprocess ir sekas politiķu un uzņēmēju savstarpējiem civiltiesiskiem strīdiem, kas radās privatizācijas procesā. Daudzas augstākās valsts amatpersonas šos strīdus vēlējās risināt ar prokuroru palīdzību, un viņu vēlmēm divtūkstošo gadu sākumā Ģenerālprokuratūras vadība nespēja pretoties. Tagad ģenerālprokurora goda lieta būtu iesniegt tiesai rakstu par atteikšanos no šīm apsūdzībām – intervijā Neatkarīgajai pauda bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors Guntis Akmeņkalns.
Laikraksta Diena līdzstrādnieki iesniegumus Ģenerālprokuratūrai gatavojuši pavirši un augstprātīgi izturējušies pret prokuroru pieprasījumiem sniegt papildu informāciju, secināms no tā dēvētajai Lemberga lietai pievienotajiem dokumentiem.
Jau 1999. gadā no ārvalstīm caur Interpolu saņemtā informācija liecināja, ka nav pamata miljonāra Aināra Gulbja apgalvojumiem par Ventspils mēra Aivara Lemberga līdzdalību Šveices un Nīderlandes uzņēmumos, tomēr prokurori politiķu iespaidā tupinājuši meklēt citas atbildes ar tiesiskās palīdzības lūgumu palīdzību.
Tiesiskās palīdzības lūgumi Šveicei un Nīderlandei t.s. Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšanā no prokuroriem prasījuši ārkārtīgi daudz pūļu, bet sagādājuši vilšanos, liecina arhīva lietas materiāli tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.
Metodes, kā virzīt pierādījumu vākšanu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, vismaz savulaik radījušas nesaskaņas pat starp Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem un tālaika ģenerālprokuroru. Tas atklājās aizvadītā gada pašās beigās rakstveida pierādījumu pārbaudes laikā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, kura kopš 2009. gada 16. februāra tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā.
Rakstveida pierādījumu pārbaudes gaitā atklājies, ka prokurori tā dēvētās Lemberga krimināllietas materiālos iešuvuši gaismas kopijas, kurās pilnīgi nekas nav redzams vai labākajā gadījumā redzami tikai atsevišķi dokumenta fragmenti.
Atklājies, ka tā dēvētajā Lemberga krimināllietā bez līdz šim zināmajiem tulkiem – speciālistiem procesuālas darbības veikusi vēl virkne tulku, kuru piesaiste rūpīgi slēpta no tiesas un citiem procesa dalībniekiem vairāk nekā piecus gadus.