Arī Kultūras ministrija ierauta t. s. Lemberga krimināllietā

Tā dēvētās Lemberga krimināllietas rakstveida pierādījumu pārbaudē atklājas aizvien jaunas šajā kriminālprocesā ierautās iestādes – prokurors Juris Juriss savulaik Kultūras ministrijā vēlējies iegūt pierādījumus drošības līdzekļa pastiprināšanai Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Tā kā prokurora pieprasījums ministrijai hronoloģiski sakrīt ar Saeimas deputātes Lolitas Čigānes ziņojumu Rīgas apgabaltiesai par to pašu tēmu - ka A. Lembergs it kā pārkāpj drošības līdzekli -, var secināt, ka prokurors un politiķi darbojušies saskaņoti ar mērķi izolēt A. Lembergu no politikas.

Sēde ministrijā

No 2012. gada 8. februārī tapušā J. Jurisa informācijas pieprasījuma kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei izriet, ka prokuroru aizkaitinājis A. Lemberga lūgums tiesnesim Borisam Geimanam 2012. gada 2. februāra tiesas sēdē slēgt sēdi 40 minūtes agrāk, nekā paredzēts. A. Lembergs lūgumu pamatoja ar nepieciešamību piedalīties apspriedē Kultūras ministrijā par Ventspils koncertzāles un pilsētas Lielā laukuma celtniecības projektiem. Tiesnesis A. Lemberga lūgumu apmierināja.

Prokurors J. Juriss kultūras ministrei licis atbildēt uz pieciem jautājumiem. No jautājumu konteksta var noprast, ka prokurors meklējis ieganstu, lai inkriminētu A. Lembergam drošības līdzekļa - lieguma pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus - pārkāpšanu un melošanu tiesai. Prokurors pieprasījis Ž. Jaunzemei-Grendei atskaitīties, vai ministrijā patiesi notikusi sēde, par ko A. Lembergs stāstījis tiesas zālē; vai A. Lembergs bija informējis ministriju, ka viņam tajā pašā dienā bijis jābūt Rīgas apgabaltiesā; vai A. Lembergs uz sēdi ministrijā patiesi ieradies; vai viņš ministrijā uzrādījis pilnvaru, ka ir pilnvarots šajā sēdē piedalīties.

Līdz sīkmanībai nenolaižas

Atbildi prokuroram sniedzis Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēteris. Ierēdnis prokuroram lakoniski atbildējis, ka Kultūras ministrijā prokurora norādītajā datumā sēde patiesi notikusi. Tā esot sākusies pulksten 15.00, tajā patiesi piedalījies arī A. Lembergs, kā arī citi Ventspils pilsētas domes, Kultūras ministrijas, Ventspils mūzikas skolas, SIA Kurzemes filharmonija pārstāvji un speciālisti.

Krimināllietas materiālos līdz šim nav pavīdējusi informācija, ka tiesa par šo saraksti būtu pieņēmusi jelkādu lēmumu, bet paši dokumenti ir iekļauti lietas materiālos.

Sorosiešu interese

Neatkarīgā savulaik jau aprakstīja, ka divas nedēļas pirms J. Jurisa vēstules kultūras ministrei Saeimas deputāte L. Čigāne vērsās Rīgas apgabaltiesā ar skubinājumu izvērtēt, vai A. Lembergs nav pārkāpis viņam piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus. L. Čigāne tiesai pat norādīja - ja persona neievēro drošības līdzekli, tai piemērojams bargāks drošības līdzeklis. Vēstulē tiesai deputāte atklāja, ka aizdomas par iespējamiem A. Lemberga pārkāpumiem raisījusi Ventspils pilsētas interneta mājaslapā publicētā rubrika «Informē domes priekšsēdētājs» un tajā redzamā A. Lemberga fotogrāfija.

Tiesa procesa dalībniekiem ļāva paust viedokļus par deputātes ziņojumu un pēc to uzklausīšanas pieņēma lēmumu, kuru darīja zināmu arī deputātei: nav pierādījumu apgalvojumiem par to, ka A. Lembergs būtu pārkāpis viņam piemēroto drošības līdzekli.

Pavisam nesen atklājās, ka četrus mēnešus pirms L. Čigānes ziņojuma (2011. gada septembrī) Rīgas apgabaltiesai informāciju par t. s. Lemberga prāvu pieprasīja sniegt L. Čigānes bijušais darba devējs - multimiljonāra Džordža Sorosa finansētais sabiedrības politikas centrs Providus. Šai organizācijai bija radusies ideja, ka apsūdzētos t. s. Lemberga prāvā varētu tikpat ātri notiesāt kā masu slepkavību veicējus Lielbritānijā un Norvēģijā, ja vien tiesa neizskatītu daudzos procesa dalībnieku lūgumus.

Tiesa sorosiešiem informāciju atteica un tā vietā aicināja pašiem apmeklēt atklātās tiesas sēdes.

Citi figuranti

2010. gada vasarā pirms 10. Saeimas vēlēšanām vairāki A. Lemberga politiskie pretinieki (Ventspils domes opozīcijas deputāti Ivars Landmanis, Vladislavs Šafranskis) vērsās tiesā ar pilnīgi identisku lūgumu un argumentāciju, atsaucoties uz to pašu Ventspils domes mājaslapas sadaļu. Tiesā par šo jautājumu risinājās kaismīgas debates vairāku dienu garumā. Arī toreiz tiesa neko nelikumīgu A. Lemberga darbībā nekonstatēja.

Kad nu visi minētie mēģinājumi ar tiesas rokām izolēt A. Lembergu no politikas bija izgāzušies, 2012. gada oktobrī uzradās jauns censonis - tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņš parakstīja rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata. Zīmīgi, ka E. Sprūdžs savu rīkojumu argumentēja ar prokuroru ministrijai sniegto informāciju no krimināllietas materiāliem. Kā zināms, tiesa šo rīkojumu ir atcēlusi.