No arestētās mantas glabātāja pienākumiem t.s. Lemberga krimināllietā atceltais Rudolfs Meroni esot reaģējis uz jaunieceltā mantas glabātāja - Nodrošinājuma valsts aģentūras - aicinājumu atdot 2007.gadā viņam uzticēto mantu.
T.s. Lemberga prāvas tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone pirms divām nedēļām paziņoja, ka Tiesu informatīvai sistēmai (TIS) vairs nepietiek jaudas uzkrāt četras dienas nedēļā notiekošo tiesas sēžu audioierakstus. Tiesu administrācija nepilnības sola steidzīgi novērst.
Rīgas apgabaltiesa t.s. Lemberga prāvā pagājušajā nedēļā mēģināja piemērot šovasar Saeimas pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likumā, par kuriem ekspertiem šaubu nav – tie veltīti tieši t.s. Lemberga prāvai.
Lai arī tiesa Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātei Olgai Hincenbergai iepriekš strikti noteica debašu runas termiņu, pēdējā dienā advokāte tomēr tika pārtraukta vēl ātrāk – viņai neļāva nolasīt vien pēdējās četras lappuses.
Ventspils mēra Aivara Lemberga sūdzība, kas tika iesniegta ASV Kolumbijas apgabaltiesai, par ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojumu un izpildrakstu, ir balstīta uz konstatētajiem ASV konstitūcijas, ASV Administratīvā procesa akta un Administratīvā procesa likuma pārkāpumiem.
Lai gan Nodrošinājuma valsts aģentūra jau 19. augustā izsūtījusi arestētās mantas glabātājam t.s. Lemberga krimināllietā Rudolfam Meroni aicinājumu atdot mantu Latvijas valstij, atbilde līdz 7. septembrim tā arī nav saņemta.
Uzņēmējs Viesturs Tamužs intervijā Neatkarīgajai stāsta par krimināllietu, kas uzsākta pret viņu un pret vienu no pašreizējās valdošās koalīcijas līderiem Ati Zakatistovu; kā arī raksturo apstākļus, kādos var notikt daudzmiljonu darījumi pat pandēmijas laikā.
Jaunā Aivara Lemberga advokāte Olga Hincenberga nepaspēja pat kārtīgi iejusties debašu runas lasīšanā, kad tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone jau viņu pārtrauca, pārmetot atkārtotu kāda dokumenta pieminēšanu; turpretī aizstāve skaidroja, ka kāda dokumenta pieminēšana vairākkārt nav atkārtošanās, jo šis dokuments tiek atkārtoti pieminēts atšķirīgā kontekstā un sakarā ar citiem faktiem.
Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestētās mantas glabātāja maiņu t.s. Lemberga krimināllietā advokāti salīdzina ar ziloņa pastaigu trauku veikalā. Viņuprāt, smalkās angļu-sakšu tiesībās balstītās beneficiāru attiecības nav regulējamas grieķu – romiešu tiesību sistēmā.
Ventspils mērs Aivars Lembergs šā gada 11. augustā ASV Kolumbijas apgabala (t.i., patiesībā ASV galvaspilsētas Vašingtonas) apgabaltiesā iesniedzis sūdzību pret ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles dienesta OFAC direktoru Andrea Gacki (Andrea M.Gacki) un pašu OFAC – liecina interneta resursos atrodamais prasības pieteikums.
Īstenot Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestētās mantas t.s. Lemberga krimināllietā nodošanu Iekšlietu ministrijas pārvaldības iestādei ‒ Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) ‒ dažādu apstākļu dēļ var nebūt iespējams vai arī var izdoties tikai daļēji.
Neiedziļinoties jautājumā, kas palicis pāri no arestētās mantas, Rīgas apgabaltiesas kolēģija t.s. Lemberga krimināllietā vakar nolēma atņemt arestēto mantu bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni un nodot to Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Tā vietā, lai detalizēti iedziļinātos, vai Krimināllikuma norma par mantas konfiskāciju nepārkāpj Satversmē noteiktās tiesības uz privāto īpašumu, Saeima vēstulē Satversmes tiesai skubinājusi rādīt priekšzīmi starptautiskām organizācijām, liecina pirms gandrīz desmit gadiem Satversmes tiesā nonākušās bijušā Rīgas valsts tehnikuma direktora Daiņa Markus lietas materiāli.
Nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā saistībā ar mantas konfiskāciju jau esot veikti, tādēļ īpaša rīcība saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) zaudēto prāvu lietā “Markus pret Latvija” no Latvijas valsts puses nav plānota, ‒ Neatkarīgajai skaidroja Latvijas pārstāve ECT, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Līce.
Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) šā gada 11. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “Markus pret Latviju”. Tiesa atzina, ka bijušajam Rīgas valsts tehnikuma direktoram Dainim Markum kriminālsods ‒ mantas konfiskācija ‒ piemērots nesamērīgi un bez argumentācijas.
Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.
Latvijas Republikas Senāts noraidīja Neatkarīgās žurnālista kasācijas sūdzību administratīvajā tiesvedībā ar Latvijas Universitāti, kuras mērķis bija panākt, lai Latvijas Universitāte izsniegtu arhīva dokumentus par Jutu Strīķi/ Annu Potapovu. Neatkarīgā lūdza šo Senāta lēmumu izskaidrot, jo svarīgi bija saprast, vai turpmāk vispār ir jēga tērēt laiku un līdzekļus, lai tiesas ceļā mēģinātu atklāt patiesību par augstos amatos sēdošajiem politiķiem.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome lūdz Valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot konstitucionālās pilnvaras un pieprasīt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei likuma "Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.
Tiesas sastāva priekšsēdētāja t.s. Lemberga prāvā Irīna Jansone aprāva advokāta Māra Gruduļa debašu runu, dodot vārdu prokuroram Jurim Jurisam, lai viņš varētu kritizēt advokāta runu un pieprasīt piemērot advokātam sankcijas.
Tiesa t.s. Lemberga prāvā mēģina advokātam aizliegt runāt par Ventspilī reģistrēto biedrību Biznesa attīstības asociācija, kuru savukārt prokurori savās debatēs pieminēja vairāk nekā mēnesi.
Pēdējā tiesas sēdē pirms vasaras atvaļinājuma tiesa paziņoja, ka ierobežos aizstāvībai debašu laiku, bet Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis tiesai bija spiests atgādināt, ka likuma grozījumi, kas varbūt ļautu tiesai šādi rīkoties, vēl nav stājušies spēkā. Turklāt vienlīdzības un sacīkstes principus kriminālprocesā vismaz pagaidām neviens vēl pat nav ieplānojis atcelt.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša lēmums, pilnvarot savu partijas biedru Jāni Butānu doties balsot uz Tieslietu padomi, bija nepareiza likuma interpretācija, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš arī pats bija viens no kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu.