Tiesa atņem Rudolfam Meroni uzticēto mantu

RUDOLFA MANTOJUMS. Pirmais Rīgas apgabaltiesas darbs pēc vasaras atvaļinājuma t.s. Lemberga krimināllietā ‒ lēmums par arestētās mantas atņemšanu līdz šim no valsts iestāžu puses neaizskaramajam šveicietim Rudolfam Meroni. Tiesai aizdomas, ka šveicietis mantu izsaimniekojis. Ko tagad darīs valsts iestādes ar šo “mantojumu”? © Nora Krevneva/F64

Neiedziļinoties jautājumā, kas palicis pāri no arestētās mantas, Rīgas apgabaltiesas kolēģija t.s. Lemberga krimināllietā vakar nolēma atņemt arestēto mantu bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni un nodot to Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Tiesa paskaidroja, ka lēmumu par arestētās mantas glabātāja maiņu raisījusi no Valsts policijas saņemtā informācija par uzsākto kriminālprocesu saistībā ar mantas glabāšanu, kā arī līdzšinējā mantas glabātāja, vēl nesen Šveices advokāta R. Meroni nevēlēšanās tiesai sniegt detalizētu informāciju par glabājamās mantas stāvokli.

Neatkarīgajai nekas cits neatliek, kā citēt tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones tiesas zālē nolasīto lēmumu šā gada 17. augustā:

"Tiesas kolēģija ir pieņēmusi lēmumu, kas saistīts ar izmaiņām Kriminālprocesa likumā (KPL), kas stājies spēkā no šā gada 1.jūlija. Tas ir saistīts ar mantas glabātāju. Tiesa konstatējusi, ka 2007. gada 17. decembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors (Andis) Mežsargs pieņēma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. 2007. gada 18. decembrī prokurora pieņemto lēmumu apstiprināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnese (Dzintra) Balta. Saskaņā ar KPL 361. panta 1., 3. un 5. daļu; 365. panta 1. un 2. daļu un 337. panta 2. daļas 3. punktu tika nolemts uzlikt arestu mantai, kuras īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs vai/un Anrijs Lembergs, vai/un Līga Lemberga, kura viņiem pienākas no citām personām kā norādītajiem īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem. Prokuroru lēmumā ir norādīti vairāki punkti par kompānijām. Savukārt ar 2008. gada 2 jūlija Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora Jura Jurisa lēmuma par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā ir nolemts atcelt mantas arestu Līgai Lembergai tieši un netieši piederošajai mantai, kurai ir uzlikts arests ar 2007. gada 17. decembra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.

KPL 504. panta 3. daļa noteic, ka pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa drīkst pieņemt lēmumu par apsūdzētā piespiedu atvešanu arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju.

Tiesas kolēģija izvērtējusi arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni iespēju turpināt viņam glabāt viņam nodoto arestēto mantu saskaņā ar 2007. gada 17. decembra lēmumu un atzīst, ka Rudolfs Meroni no arestētās mantas glabātāja atceļams sekojošu apsvērumu dēļ:

- saskaņā ar KPL 361. panta 1. daļā redakcijā līdz 30. jūnijam 2009. gadam noteikts, ka procesa virzītājs 2007. gada 17. decembrī uzlika arestu mantai nolūkā nodrošināt kriminālprocesā mantisko jautājumu risinājumu un iespējamu mantas konfiskāciju. Lēmums par aresta uzlikšanu mantai pieņemts nolūkā mantas īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam aizliegt rīkoties vai lietot mantu, kuras patiesais īpašnieks vai labuma guvējs ir Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs. Arests mantai attiecināms gan uz pašu mantu kas izpaužas kā Aivara Lemberga un Anrija Lemberga vai viņu turēto kapitālsabiedrību kapitāla daļas, gan uz patiesā labuma guvēja tiesībām, kas izriet no Aivara Lemberga, Anrija Lemberga un citu personu dalības ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību arestam pakļautās sabiedrībās. Savukārt mantas glabātajam Rudolfam Meroni dots aizliegums jebkurā veidā izšķērdēt, samazināt vērtību, pamazināt, izsniegt, nodot, aizdot jebkādu lēmumā norādīto mantu.

2020. gada 3. februārī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija saņēma Valsts policijas Valsts Kriminālpolicijas Galvenās pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstuli par to, ka 2020. gada 23. janvārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā ir uzsākts kriminālprocess (norādīts numurs) pēc Krimināllikuma 308. panta 1. un 2. daļā paredzētajām noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm par, iespējams, nelikumīgām darbībām pret Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā (norādīts numurs) arestēto mantu un aktīviem, tajā skaitā arestētām patiesā labuma guvēja tiesībām uzņēmumos "Ventbunkers", "Ventspils tirdzniecības osta" un "Kālija parks", kas, iespējams, notika no aresta uzlikšanas līdz šim brīdim, jo resoriskās pārbaudes gaitā iegūtā informācija norāda uz reālu iespēju, ka ir notikuši noziedzīgi nodarījumi.

Kriminālprocess ir uzsākts pret visiem Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā (norādīts numurs) arestētās mantas glabātājiem, tai skaitā Rudolfu Meroni (265. sējums 19. lpp.)

Saskaņā ar KPL 61. pantu kriminālprocesā (norādīts numurs) Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Tiesa atkārtoti izsūtījusi policijai vēl vienu vēstuli par to, kāds statuss šobrīd ir noteikts Rudolfam Meroni, un ir saņemta atbilde par to, ka kriminālprocesā Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Šī atbilde ir saņemta 17. jūlijā šajā gadā.

Saskaņā ar KPL 61. pantu, no kriminālprocesa materiāliem izriet, ka vienīgā mantas glabātāja Rudolfa Meroni tiesas kolēģijai nosūtītā vēstule par arestēto aktīvu aizsardzību un stāvokli ir nosūtīta atpakaļ, jo, tiesas kolēģijas ieskatā, iesniegumā izklāstītie fakti par arestētās mantas stāvokli ir vispārīgi, nav detalizēti, ir nepilnīgi, nekāda cita informācija no arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni tiesas kolēģijā nav saņemta.

Lai panāktu taisnīgu kriminālprocesuālo attiecību noregulējumu, tiesas kolēģijas ieskatā, ir pamats atcelt Rudolfu Meroni no arestētās mantas glabātāja, jo visi iepriekš minētie apstākļi kopumā tiesas kolēģijai rada pamatotas šaubas par arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu. Saskaņā ar KPL 365. panta 2'. pantā noteikto, mantu, kurai uzlikts arests, kuru nav iespējams atstāt glabāšanā panta pirmajā daļā noteiktajām personām, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajām iestādēm. Ministru kabinets (MK) nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību. MK 2011. gada 26. decembrī noteiktie noteikumi Nr. 1025 "Noteikumi un rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" 63. punkts nosaka, ka arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tā īpašniekam vai lietotājam vai viņu ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai personai, izņemot šo noteikumu 7.7 noteikto, mantu glabā aģentūrā. MK 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 839. "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 1. punkts noteic, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvades iestāde. Saskaņā ar KLP 365. panta 2'. un 4. daļu; 504. panta 3. daļu; 57. panta 2. daļu; 473. pantu, tiesas kolēģija nolēma Rudolfu Meroni atsaukt no arestētās mantas glabātāja, kas viņam noteikts ar 2007. gada 17. decembra ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas prokurora (Anda) Mezšarga lēmumu. Arestēto mantu, kas ar 2007. gada 17. decembra lēmumu tika nodota glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni ‒ biroja "Meroni und Shmidt" adrese norādīta Cīrihē. Ņemot vērā arī 2008. gada 2. jūlijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora Jura Jurisa lēmumu par lēmumu par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā, uzlikt par pienākumu līdzšinējam mantas glabātājam Rudolfam Meroni nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai sekojošu mantu..."

Turpinājumā tiesnese nolasīja 32 pozīcijas, kurās norādīta, kāda konkrēti manta nododama Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tostarp “patiesā labuma guvēja tiesības” un saistības.

Lēmumu tiesa noslēdza ar vārdiem "lēmums nav pārsūdzams".

KĀ ŠO KOMENTĒT?

Var izteikt ticamu pieņēmumu, ka šis radikālais pavērsiens t.s. Lemberga lietā saistīts ar jauna ģenerālprokurora ievēlēšanu.

Pirmkārt, jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski vairākkārt paudis, ka ir uzsācis visu skaļo kriminālprocesu revīziju, prasot tajos vai nu pabeigt izmeklēšanu un sūtīt lietas uz tiesu, vai arī izbeigt šos kriminālprocesus.

Otrkārt, par kriminālprocesu uzsākšanu saistībā ar R. Meroni veikto “mantas glabāšanu” mediji ziņoja jau kopš pagājušā gada beigām. Vispirms tika ziņots, ka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu “par kādas juridiskas personas finanšu līdzekļu piesavināšanos”, bet pēc tam tika informēts, ka šā gada 27. janvārī kriminālprocesu sākusi arī Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvalde pēc žurnālista Lato Lapsas iesnieguma, kurā acīmredzami pierādīts, ka ieķīlātas Ventspils lielo uzņēmumu akcijas, kas ir arestētas (tātad tās nedrīkst ieķīlāt) un nodotas glabāšanā R. Meroni. Respektīvi: jājautā, kas ir mainījies kopš šo kriminālprocesu uzsākšanas? Atbilde ir viena: ir ievēlēts jauns kriminālprocesu virsuzraugs - ģenerālprokurors.

Treškārt, 12. augusta intervijā laikrakstam “Diena” J. Stukāns nepārprotami apliecināja, ka kriminālprocess pret R. Meroni ir viņa “dienas kārtībā”, un, ja tur konstatēta “negodprātīga rīcība”, tad “prokuroram jānāk ar rakstveida lūgumu tiesai rīkoties vai izvērtēt šo informāciju.” Kā redzam no notikumu attīstības, neviens no prokuroriem (lietā šobrīd ir trīs prokurori, jo Ilga Paegle ir devusies pensijā - galvenais prokurors ir Juris Juriss, bet vēl lietā figurē arī viņa sāncensis uz ģenerālprokurora amatu Jānis Ilsteris, kā arī Aivis Zalužinskis) nenāca ar “rakstveida lūgumu”, bet to iesniedza Valsts policijas struktūrvienība.

Ceturtkārt, Juris Stukāns pirms kļūšanas par ģenerālprokuroru bija Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, respektīvi - viņš ļoti labi pazīst t.s. Lemberga lietas tiesneses un būtu tikai loģiski, ka tiesneses ar savu priekšnieku būtu pārrunājušas arī smagākās problēmas šajā neiedomājami garajā un valsti apkaunojošā kriminālprocesā. Tiesnešu savstarpējās konsultācijas ir atļautas ar likumu.

Svarīgākais