“Balticovo” ar augstu amatpersonu dalību svinīgi atklāj “BOVO GAS” biometāna rūpnīcu

Trešdien, 3. jūlijā, svinīgi tika atklāta uzņēmuma “Balticovo” biometāna rūpnīca “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro. Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu. Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu - aptuveni 80 000 tonnu - kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

“Tehnoloģijas straujiem soļiem iet uz priekšu - ja kāds man pirms 10 gadiem teiktu, ka par valsts enerģētisko neatkarību rūpēsies 3,5 miljoni vistiņu, būtu grūti noticēt. Taču tāda ir šodienas realitāte, un lieliski, ka kādreizējais ražošanas apgrūtinājums tiek pārvērst biogāzē un lauksaimniecības mēslojumā! Saražotais biometāna apjoms ir pietiekams, lai ražotni pieslēgtu kopējai gāzes apgādes infrastruktūrai, un labs impulss, ar ko nozarei parādīt - mēs to varam! Un varam nevis kaut kur, bet tieši šeit, Latvijā. Pienesums ir liels - ne vien energodrošība un stabilitāte, bet arī gudra un pilnvērtīga resursu izmantošana. Pievienotā vērtība - darbavietas un viss, kas paliek tepat uz vietas attīstīties, - ir milzīgs pluss. Mēs lepojamies ar to, ka mums ir uzņēmumi, kam ir ambīcijas un kas savas ambīcijas nebaidās realizēt. Es ceru, ka nākotnē būs vairāk šādu projektu, vēl lielākas ambīcijas un sapņi, kurus mums nav bail īstenot,” uzsver Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs.

“Manuprāt, šis projekts ir ne tikai ieguldījums energoefektivitātē, bet arī lauksaimniecības attīstībā. Energoneatkarība ir arī saules paneļi, kas tepat uzstādīti, - tie dod enerģiju, kad to uzņēmumā visvairāk vajag. Savukārt šis objekts dos gāzi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam tā ir nepieciešama. Arī produkts, kas paliek pāri - kūtsmēsli - var tikt ļoti labi izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā. Mēs vērojam, kā strādā uzņēmēji, un tieši vakar veicām grozījumus Ministru kabineta likumā, kas nosaka, ka kūtsmēslus varēs izmantot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, paverot tirgus iespējas visā Latvijā,” stāsta Armands Krauze, zemkopības ministrs.

“Šis ir ļoti būtisks projekts ne tikai mums kā uzņēmumam, bet arī valstij kopumā. Esam padarījuši valsti energoneatkarīgāku. Vēlos teikt lielu paldies mūsu vistiņām - 3,5 miljonus kuplajai vistu saimei, kas gadā saražo 80 000 tonnu kūtsmēslu, ko būtu žēl laist vējā. Man ir liels prieks, ka mēs ar komandu nonācām pie šāda risinājuma, un spējam saražot 100 000 MWh stundas gadā, kas ir lielāks apjoms nekā Bauskas novada patēriņš gadā,” norāda Toms Auškāps, AS “Balticovo” valdes loceklis un Komunikācijas un attīstības vadītājs.

“BOVO GAS” rūpnīcas atklāšanā viesiem bija iespēja vērot mākslinieces Kates Krolles radītu performanci, kurā mūziķes Ieva Rutentāle un Marta Lortikpanidze rūpnīcas iekārtas pārvērta mūzikas instrumentos. Demonstrējot mūzikas un tehnoloģiju sinerģiju, rūpniecības vide tika pārveidota par vietu, kur uzplaukst ne tikai biometāns, bet arī radošums. Tāpat klātesošajiem tika dota vienreizēja iespēja apskatīt rūpnīcas inovatīvās tehnoloģijas un ieskatīties dabasgāzes ražošanas procesā.

“BOVO GAS” rūpnīca plāno attīstīt un ieviest jaunākās tehnoloģijas biometāna ražošanā, kā arī turpināt meklēt draudzīgās enerģijas alternatīvas Latvijā. Tiek prognozēts, ka reģionālais biometāna tirgus tuvākajos gados strauji augs, tāpēc arī “BOVO GAS” rūpnīca tiecas uz jaunu inovāciju radīšanu biogāzes un biometāna jomā.