Lai gan joprojām lielākajai daļai tagadējo Latvijas iedzīvotāju Moldova ir īpaša kā savulaik vienā valstī ar Latviju ietilpusī Moldāvija, mēs esam reti viesi pie viņiem un viņi pie mums.
Tūrisma firmu piedāvājumos uz burtu M atrodami aicinājumi apmeklēt ne tikai Melnkalni, bet arī Mali, Maldivu salas, Meksiku un gan jau vēl kādu jauku vietu, bet ne Moldovu. Tai jāsamierinās ar tūrisma speciālistu skaidrojumu, ka viņu klientiem svarīga jūras piekraste, kādas Moldovai nav. Tālāk seko komplimenti, ka Balkānu reģions noteikti ir daudz draudzīgāks maciņam, nekā, piemēram, Vidusjūras reģions, bet laikapstākļi abos vienlīdz lutina ar saules dāsnumu un dabas skaistumu, ko nebojā tūristu pūļi. Rezumējums, ka “arī Moldovai noteikti ir savs potenciāls” un nesaistošs solījums, “ka Moldova arī kādreiz būs mūsu piedāvājumā".
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tiešo lidojumu galamērķu piedāvājumā Moldova, t.i., tās galvaspilsēta Kišiņeva jau ir. Šī piedāvājuma izmantošana novembra sākumā ļāva atgriezties zelta rudenī (attēlā Kišiņeva 7. novembrī) - Latvijas septembrī vai oktobra pirmajā pusē kaut bez siltuma virs klimatiskās normas, ko meteorologi Latvijā atzīmējuši šogad.
Brauciens visas cerības attaisnoja: daba skaista, cilvēki atsaucīgi un cenas draudzīgas, bet galvenais tomēr iespēja ceļot laikā pagātnes virzienā. Ne vien atgriezties no Latvijas novembra septembrī, bet no 2024. gada pagājušā gadsimta 90. gadu vai pat vēl senākā Latvijā, kā arī pavisam nesenā pagātnē pirms pēdējās padomju okupācijas laika pieminekļu novākšanas kampaņas. Tas viss liek vismaz padomāt par vēl kādu ceļojumu uz Moldovu kaut kad, sākot no nākamā gada pavasara. Grūtāk iedomāties, ko tūristiem darīt Moldovā ziemā.
Par pamudinājumu uz ceļojumu jāsaka paldies “airBaltic”, kas nāca klajā ar kārtējo biļešu cenu atlaižu kampaņas reklāmu. Dzīvosim - redzēsim, vai šādu biļešu pirkšana izrādīsies labticīgs un veiksmīgs ziedojums nacionālās aviokompānijas saglabāšanai, vai faktiski jau likvidācijas stadijā esoša uzņēmuma lēti izpārdodamās mantas iegūšana. Biļešu reālajai cenai ar reklāmas cenu gan maz kopīga, jo šai cenai vēl jāpieliek atsevišķi rēķināta maksa par degvielu un sēdvietām, atsevišķi jāmaksā nodokļi un ceļojuma apdrošināšana Bet tā visa rezultātā samaksātie 393 eiro par diviem lidojumiem Rīga - Kišiņeva - Rīga divām personām nav satriecoši daudz.
Lidojumi notika tik tiešām ar jauno un pasažieriem ērto lidmašīnu “Airbus A220-300", kurā gandrīz visas 148 pasažieru vietas bija aizpildītas. Pasažieru izklaidēšanai šajā lidmašīnās kalpo arī ekrāni, kuros rāda ceļa karti ar lidmašīnas atrašanos vietu konkrētajā brīdī un vēl citus lidojuma raksturojumus. Uzzinājām, ka divarpus stundās jānolido 1 600 km virs Lietuvas, Polijas un Rumānijas, metot lielu loku ap Baltkrieviju un Ukrainu. Tāda, lūk, tagadējā realitāte, kopš Krievija notrieca pasažieru lidmašīnu virs Ukrainas un Baltkrievija nolaupīja tās gaisa telpu izmantojošu lidmašīnu ar mērķi nolaupīt dažus tās pasažierus, lai tos sodītu par publisku uzstāšanos pret Baltkrievijas diktatoru Lukašenko. “airBaltic” pasažieriem tādas nepatikšanas nedraud, bet par drošību jāpiemaksā. Uzņēmums nevēlējās izpaust šāda loka mešanas cenu, “jo tā ir informācija, kas var negatīvi ietekmēt konkurētspēju tirgū”. Atliek vien cerēt uz taisnākiem lidojuma maršrutiem nezināmā nākotnē, kad Krievija un Baltkrievija varbūt atgriezīsies normālu valstu statusā.
Latvijas iedzīvotāju domāšanas stereotipu krātuvē atrodama arī raudzīšanās no pašizdomāta pārākuma pozīcijām gan uz Moldovu jeb Moldāviju, gan uz moldāviem dažkārt ar paskaidrojumu, ka tādu nemaz nav, jo moldāvi ir progresā aizkavējusies rumāņu grupa. Šādiem uzskatiem tagad pamatojums, ka Latvija un Rumānija ir uzņemtas Eiropas Savienībā, bet moldāvi vēl nav tikuši skaidrībā, ko viņi īstenībā grib. Viņiem vēl jāizdara izvēles starp ES jeb tomēr Krieviju un ja ES, tad starp nonākšanu savienībā vai nu kā atsevišķai valstij, vai kā ES dalībvalsts Rumānijas sastāvdaļai. Šā gada oktobra vidū notikušais referendums par vai pret pieteikšanos uz uzņemšanu ES fiksēja “par” pārsvaru dažu procenta desmitdaļu apmērā, ko tikpat labi var traktēt kā apliecinājumu, ka puse sabiedrības iestāšanos ES nevēlas un pretējo pušu spēku samērs vēl var mainīties. ES entuziastiem arī savā starpā jātiek skaidrībā, vai Moldovai jākļūst par atsevišķu ES dalībvalsti, jeb drošāk būtu iekļauties Rumānijā.
Latviešu attieksme pret Moldovu lielā mērā tāda pati kā pret Lietuvu, jo vēsturiska līdzība starp šim valstīm tik tiešām manāma. Proti, abās valstīs to politisko vēsturi apmēram tūkstoš gadu garumā rakstījušas šīs valstis izveidojušās tautas, bet latvieši to spējuši tikai mazliet vairāk nekā simts gadu garumā. Tāpēc gan Lietuvas, gan Moldovas vēsturē arī daudz tādu neveiksmju, no kādām latvieši pasargāti, jo viņi nebija vēstures subjekti. Uzsveramas ir Lietuvas un Moldovas īpašas attiecības ar daudz jaudīgākajām valstīm Poliju un Rumāniju glābēju un uzurpatoru lomās.
Ļoti sāpīgs zaudējums Moldovas vēsturē ir acīm redzams kā teritorijas - kā jūras piekrastes zaudējums, kas lielā mērā izskaidro Moldovas palikšanu ārpus tūristu iecienītajiem maršrutiem. Protams, sava pieeja jūrai dotu valstij vēl arī daudzas citas priekšrocības, bet tieši tāpēc spēcīgākas valstis sasparojās un Moldovai šo iespēju liedza.
Ak, bija Moldovai laiki, kad tās robežas sniedzās tālu pāri tagadējām robežām un ietvēra Melnās jūras krastu. Tagad par sen pagājušajiem laikiem atgādina karte, kurā Moldovas kņazistes maksimālā teritorija novērtējama attiecībā pret tās tagadējām robežām (attēlā). Šī karte padara saprotamu to, kāpēc Kišiņevas galvenajai ielai dots kņaza Stefana III Dižā (1429-1504, valdnieks no 1457. gada) vārds. Šīs ielas malā viņa tēls iekalts akmenī un metālā (attēlā). Viņa pēcteči nespēja šo mantojumu nosargāt.
Moldovas un moldāvu īpašvārdu izcelsme tiek saistīta ar Moldovas upi tagadējā Rumānijā, pie kuras savākušies cilvēki spējuši izveidot karot un saimniekot spējīgu cilvēku kopienu. Moldovas vārdu viņi paņēmuši sev līdz, pabīdoties mazliet uz austrumiem un sagrābjot teritoriju no Prutas upes rietumos līdz Dņestras upei austrumos. Pēc tam daudzus gadsimtus lietas grozījās ap to, ka gan moldāvi paplašināja savu teritoriju pāri šīm upēm, gan viņu kaimiņi nokampa gabalus starp tām. Viss beidzās bēdīgi no moldāvu viedokļa. Viņi zaudēja jūras piekrasti starp Prutas un Dņestras ietekām Melnajā jūrā un it kā paturēja šauru zemes josliņu Dņestras austrumu krastā, kur tagad pašpasludinājusies starptautiski neatzītā Piedņestras republika.
Rezumēsim iepriekš rakstīto ar karti, kurā paradīts Moldovas dalījums (attēlā). Fiziskās ģeogrāfijas kartēs robeža starp Moldovu un Piedrestru zilā krāsā, ar kādu kartē simbolizē ūdeņus, šajā gadījumā Dņestru, bet vēsturē šī robeža iezīmēta ar cilvēku asinīm. Tās izlietas karā, kura galvenie notikumi risinājās 1992. gadā un kurā kritušo skaitu izsaka ar diezgan nenoteiktu lielumu “vairāki tūkstoši abās pusēs“.
Karš tika apslāpēts ar pamieru, kura nosacījumi ļoti neskaidri. Kišiņevas Centrālajā autoostā gan daudz maz regulāro autobusu reisu šoferi (dodas ceļā ne konkrētā laikā, bet tad, kad savākuši pietiekami daudz pasažieru), gan taksisti aicina sēsties viņu automašīnās braucienam uz Piedņestras galvaspilsētu Tiraspoli vai vismaz uz pierobežas pilsētu Benderiem, kas - uzmanību - atrodas Dņestras rietumu, tātad Moldovas krastā, bet tomēr ietilpstot Piedņestrā. Tajā vietā robeža ejot pa klaju lauku, kur noteiktā vietā uz ceļa robežu kontrolējot Piedņestras spēku pārstāvis ar jautājumu, kas iebrauc viņu teritorijā. Iebraukt drīkstot visi, bet tikai ne ukraiņi (Ukrainas pilsoņi) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ar tādu pašu procedūru jāatgriežas no Piedņestras Moldovā. Viss notiekot tādā ātrumā, ka šādu robežkontroli varot neņemt vērā. Tā skan klientus savākt ieinteresētu cilvēku apgalvojumi, kas palika nepārbaudīti, respektējot Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumu: “Ņemot vērā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai un Krievijas bruņoto spēku karadarbību netālu no Moldovas robežas, kas rada šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Pārdņestras reģionu un tajā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest Pārdņestras reģionu.”
Kā Piedņestras Moldāvu Republika pašpasludinājusies teritorija šajā Latvijas Ārlietu ministrijas tekstā apzīmēta tīri ģeogrāfiski, ja skatās no Kišiņevas. Tad jā, patiešām, tā ir teritorija, kas atrodas pāri Dņestrai vai pamatā pāri Dņestrai. Abām - Moldovas un Piedņestras - pusēm ir izdevies iegrauzties arī pretējos upes krastos. Tāpēc ceļotājiem pa Moldovas austrumu pierobežu jābūt vērīgiem un jātiek skaidrībā vispirms pašiem par savu gatavību uzņemties risku, par kādu viņi brīdināti.
Šeit aprakstītais ceļojums uz austrumiem no Kišiņevas aizveda līdz Kaušeniem (Căușeni) noteikti Moldovas teritorijā. Satiksmes informācijas zīme norādīja uz Bendieriem 25 km attālumā (attēlā), bet ne uz to, ka starp Kaušeniem un Benderiem būtu kaut kāda robeža.
Kaušenu centrā par šādu zīmi kalpoja piemineklis, kurā iegravēti apmēram 50 vārdi un uzvārdi 1992. gada karā kritušajiem Kaušenu rajona iedzīvotājiem (attēlā) ar slavinājumu, kura satura atstāstījums latviešu valodā tāds, ka labākie - izredzētie - iet bojā, lai citi varētu dzīvot sargāt savu valsti. Uzziņu avotos atrodams, ka Kaušenu rajonā ap 1992. gadu bijis mazliet vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju.
Piemineklis 1992. gada kritušajiem novietots metrus simts no līdzīgu pieminekļu grupas Otrajā pasaules karā kritušajiem jeb Moldovas “atbrīvotājiem” (attēlā), kuram pievienots akmens ar kādiem desmit Kaušenu jauniešiem, kuri krituši Afganistānā, kur Padomija iebruka 1980. gadā.
Pabeigsim Kaušenu apskatu ar priecīgāku ainu, kurā redzamas Kaušenu sadraudzības pilsētas, ieskaitot Enguri Latvijā (attēlā).
Par vēl vienu, īsajā ceļojumā uz Moldovu pēdējo pieturas punktu kļuva Moldovas un Rumānijas robežpilsēta Ungheni (Ungheni). Izvēlēta arī tāpēc, ka Kaušeni atrodas uz dienvidaustrumiem, bet Ungheni - uz ziemeļrietumiem no Kišiņevas. Jā, patiešām, daba vismaz koku - skujkoku un bērzu - sastāva ziņā pamanāmi ziemeļnieciskāka jeb latviskāka.
Pilsēta Prutas krastā ir ieguvusi savu tagadējo veidolu, pateicoties dzelzceļam. Dzelzceļa līnija no Kišiņevas līdz Prutai tika uzbūvēta 1875. gadā, bet nākamajā gadā projektēt dzelzceļa tiltu pāri upei tika uzaicināts franču inženieris Gustavs Eifels (1832-1923). Šis tilts joprojām darba kārtībā tāpat kā pasažieru stacijas ēka (attēlā), kas labi uzturēta par spīti tam, ka apkalpo pāris vilcienu reisus diennaktī.
Stacijas uzgaidāmo telpu rotā saraksts ar valstsvīriem un citām slavenībām (attēlā), kuri stacijā uzkavējušies pa to laiku, kamēr vilcieniem, ar ko viņi brauca, tika mainīti Krievijas dzelzceļa platumam atbilstošie riteņi pret Eiropas dzelzceļa platumam atbilstošiem riteņiem vai otrādi. Tagad dzelzceļa satiksme ļoti saplakusi, bet pāris stundās atvizināja šo rindu autoru uz Kišiņevu gandrīz kā par velti - par 27 Moldovas lejām, kas atbilst 1,43 eiro. Par braucienu uz Ungheniem mikroautobusā nācās maksāt 80 lejas.
Uz sabiedrisko autotransportu jāpaļaujas tāpēc, lai drīkstētu baudīt Moldovas vīnus, ko Unghenos pasniedz tējas glāzēs par Latvijas sabiedriskajā ēdināšanā pierastu tējas cenu. Taču turpat pasniegtais ēdiens bija tādā noformējumā, kādu Latvijā vairs neatrast. Tas raisīja atmiņas par skolas kopgaldu un citiem sendienu notikumiem. Tāpēc visas publikācijas pieteikumā likts Unghenu pusdienu porcijas ēdienu un dzērienu attēls.
Atliek novēlēt moldāviem veiksmīgāk izmantot viņu tieksmi uz tirgošanos, kas jau aprakstīta “Neatkarīgās” 18. novembra publikācijā “Moldova izskatās kā Latvija, kas nav iestājusies Eiropas Savienībā”. Proti, ielu tirdzniecības vietā vairāk vērības veltīt tam, lai Moldovas vīni būtu daudz plašāk pārstāvēti Latvijas veikalu plauktos, lai gan tie, kas meklē, tie atradīs. “”Maxima” veikalu sortimentā šobrīd pieejami 14 dažādi Moldovas vīni, tostarp arī Moldovas vīnogu sarkanvīns “Čornij Doktor”, kas iekļauts mūsu “Cenu Līderi” iniciatīvā,” apliecināja šī veikalu tīkla komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Tūlīt gan ieteikums meklēt šos vīnus XXX formāta veikalos.