Ja jūs interneta meklētājā ierakstīsiet frāzi «Latvijas astroloģijas vēsture», tad rezultāts būs tuvs nullei. Tomēr tas nenozīmē, ka tādas vēstures nemaz nav. Tas arī nenozīmē, ka tā ir liels noslēpums.
Liepāja–Maskava–Rīga
Nē, vienkārši Latvijas jauno laiku astroloģijas vēsture ir visai «neaiztikta» joma, kas šobrīd pārsvarā dzīvo katra šīs vēstures dalībnieka atmiņās. Taču patiesībā mums jābūt lepniem, jo Latvijas astroloģijas vēsturi veidojušas interesantas un izcilas personības.
Brīvi izvēlēts sākums
Vajadzīgs ilgs laiks, daudz interviju un pētījumu, skatu no malas un «no alas», pirms mozaīka varētu būt skatāma visā krāšņumā. Bet varbūt arī to nemaz nav iespējams izdarīt, ja nu vienīgi tā, kā patiktu rakstniekam Horhem Luisam Borhesam: bezgalīgā laika nogrieznī, kad iespējams ir viss – un jebkādās kombinācijās. Taču ķerties pie pašu brīvi izvēlēta sākuma neviens neliedz.
Mēs zinām, ka jebkura vēsture ir subjektīva, ar īpaši izteiktu cilvēcisko faktoru, un arī Latvijas jaunlaiku astroloģijas aizsākumu izklāsts nav izņēmums. Tāpēc, lai izvairītos no dažādām spekulācijām, apstrīdējumiem, pārpratumiem un pārmetumiem, uzreiz jāteic, ka šajā publikācijā atspoguļoti divu cilvēku – astrologu Ērika Simona Bizuna un Didža Šķilas – personiskie viedokļi, atmiņas, redzējumi, un jebkurš ir brīvs tos papildināt.
Latvijas jaunlaiku astroloģijas vēstures kontekstā šajā stāstā iezīmējas arī divu interesantu, savdabīgu un spilgtu (kaut katras – citādā veidā) personību ceļš uz astroloģiju, vai varbūt pareizāk būtu teikt – astroloģijā. No kopēja sākuma, nezaudējot kopsasaisti, katrs aizgājis savu īpašo ceļu un iezīmējis spilgtu lappusi Latvijas astroloģijas atdzimšanā, tagadnē un nākotnē.
Nepieradināto vēju pilsēta
«Mums toreiz, padomju laikā, bija viena liela bagātība – laiks. Tā bija daudz. Bija iespējas ļoti daudz lasīt. Lasāmvielas kaudzē bija arī visai vērtīgas lietas, kas pat šodien nav atrodamas, kas bija tikai toreiz, «samizdata»¹ versijā. Un bija cilvēki, kuri interesējās par kaut ko ārpus ierastā,» savu stāstījumu sāk astrologs Ēriks Simons Bizuns. «Bija arī daudz čekistu un stukaču, ierosinātas lietas par aizliegtās literatūras glabāšanu un drukāšanu. Var teikt, ka toreiz tas viss īstenībā bija tāds riktīgs «andergraunds»². 1985. gadā es ierados Liepājā, tā toreiz bija dzīva vieta, tur bija daudz interesantu cilvēku un norišu.»
Jā, tieši Liepāju, nevis galvaspilsētu Rīgu, var uzskatīt par Latvijas jaunlaiku astroloģijas renesanses šūpuli. Protams, tas nenozīmē, ka Rīgā un citviet nenotika nekas – arī citur bija cilvēki, kas klusiņām darīja, interesējās, mācījās – piemēram, Verners Straupe, kurš astroloģiju apguva privāti pie Andreja Amaņa jau 1962. gadā, pagrīdē mācīja uzticamus skolniekus un turpina iet garīgo ceļu joprojām. Bija arī Rūdolfa Šteinera³ slepenie sekotāji. Tomēr par īpašām grupām un sanākšanām Rīgā padomju laikos nav dzirdēts.
Toties Liepājā tauta rosījās. Toreiz vēju pilsēta patiesi bija īpaša, dzīva un nepieradināta. Te dzīvoja arī Arkādijs un Anna Levicki – ļoti spilgtas un viedas personības, kas devuši impulsu un arī bijuši skolotāji vairākiem mūslaiku Latvijas astroloģijas pīlāriem. Astoņdesmito gadu vidū Liepājā paklusām ieradās arī Krievijas «grandi» – Mihails Levins, vēlākais Maskavas Astroloģijas akadēmijas dibinātājs, Avesaloms Podvodnijs – krievu rakstnieks, dzejnieks, filozofs, ezotēriķis, psihologs un astrologs, un citi.
Latvietis, kuru godāja Krievijas grandi
Tieši Krievijas spēcīgo astrologu viesošanās nereti liek uzskatīt, ka par astroloģijas atdzimšanu Latvijā jāpateicas gudrākajiem un pieredzējušākajiem austrumpuses kaimiņiem. Tomēr tik vienkārši vis nebija.
«Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka viss sākās tikai no Liepājas vai tikai no Krievijas. Kaut kāds impulss nāca gan no mūsējiem, gan no citurienes. Turklāt mums bija Nikolajs Kalerts – cilvēks, no kura «ģība» visi Krievijas pārstāvji. Viņam tolaik bija jau vairāk nekā 80 gadu, viņš runāja klusītiņām, bet bija ļoti liela autoritāte,» atminas Ēriks Simons.
Nikolajs Kalerts bija cilvēks, kurš «pārmeta tiltu» pāri padomju laikiem uz mūslaiku Latviju no pirmās Latvijas Republikas laika, kad bija brīvi pieejama literatūra par dažādām garīgajām mācībām, arī par astroloģiju. Viņu var droši uzskatīt par Latvijas astroloģijas patriarhu. Plašākai sabiedrībai viņš kļuva pazīstams līdz ar neatkarības atgūšanu. Iespējams, viņš pat bija vecākais praktizējošais astrologs pasaulē. Pirmās Latvijas Republikas laikā astroloģiju viņš apguva pie ievērojamā, Vācijā zināšanas guvušā astrologa un homeopātiskās aptiekas turētāja Kārļa Līcīša. Nikolajs Kalerts bija arī slavenā Pētera Donova (Beinsas Duno) skolnieks. Daudz kam pozitīvam, kas noticis un turpina notikt šolaiku Latvijas astroloģijā, esam parādā šim neparasti viedajam un gaišajam cilvēkam.
Astrologs Didzis Šķila atceras, ka 1990. gadā Sventājā (Palangā, Lietuvā) notika pirmā Starpreģionālā astroloģijas konference (1991. gadā – otrā), kuru organizēja Natālija Dadonova no Pēterburgas. Tur ieradās ļaudis no visurienes – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Gruzijas. Bija daudz astrologu, bet ne tikai. Cilvēki bija dažādi, piemēram, kā es, kas tolaik bija tāds zaļš gurķis. Nikolajs Kalerts arī piedalījās. Man bija kaudzēm jautājumu, bet, kad es viņu satiku, tie visi it kā kļuva bezjēdzīgi, niecīgi... Kalerts dzīvoja tā savrupāk, atsevišķi, un uz istabiņas durvīm bija plāksnīte «Konsultēju garīgos jautājumos». Interesanti atzīmēt, ka rinda tur nestāvēja... Vai nu bija pārāk liela pietāte, vai visi paši jutās tik garīgi, tik garīgi...»
Bohēma ar vertikāli
Astrologs Didzis Šķila no Liepājas vienmēr bijis brīvdomātājs un neformālis, padomju laikos mests ārā no vairākām skolām, jo nav varējis paciest liekulību, «marasmu un to, ka mani naturāli krāpj un piespiež darīt stulbas lietas». Viņš bija nemiera gars un viens no tiem, kas saprata – jābūt ir kaut kam vēl. Bet kam un kur? Izrādījās, turpat vien. Ceļi saveda kopā ar Ēriku Simonu Bizunu, kurš tolaik jau mācījās astroloģiju un ļāva lūkoties nepazīstamajos ķeburos un ciparos. Jāpiebilst, ka toreiz nekādu datorprogrammu vēl nebija, astrologa nopietnākā «tehnika» bija kalkulators, ar ko veikt aprēķinus, bet kartes tika rūpīgi veidotas un zīmētas pašrocīgi – ar cirkuli, lineālu un dažādu krāsu pildspalvām.
Didzis bija visai aktīvs, ar organizatora dotībām, darbojās Liepājas Jaunatnes centrā, dzīvoja pilsētas viducī un likumsakarīgi nokļuva virpuļa centrā. Daudzas saiešanas notikušas tieši viņa dzīvoklī. Tomēr viņš teic, ka bohēmas tādā konkrētā izpratnē īsti nav bijis. «Saviesīgas pasēdēšanas bija, arī kopīga muzicēšana, diskusijas, strīdi, sarunas, kā nu ne! Tieši tas uztur kopīgo atmosfēru. Bet pamatā tas tomēr notika «uz tējas bāzes». Varbūt gluži triviāla iemesla dēļ – bieži nebija naudas šņabim. Un tomēr – vertikāle tika saglabāta visu laiku,» uzsver Didzis.
Ēriks Simons savukārt, lai arī bez nostalģijas, bet tomēr teic, ka tolaik «visi bija gudri un forši cilvēki». Tomēr starpreģionālajām konferencēm Palangā viņš izvairās piešķirt pārāk būtisku, dziļu nozīmi, gluži kā dažādām biedrībām, asociācijām: «Arī deviņdesmitajos procesi astroloģijā nesaraujami bija saistīti ar sabiedriskajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem procesiem. Divas pirmās starpreģionālās konferences Palangā ļoti atgādināja tautas deputātu kongresus. Savukārt astroloģijas skolu parādīšanās atgādināja neatkarības deklarācijas. Turklāt studentu skaits bija milzīgs, līdzīgi kā tolaiku tautas manifestācijās.»
«Tumšie deviņdesmitie»
Tiešām – Sventājas konference parāva vaļā aizsprostu pa īstam.
«Atmodas laikā sākās palu laiks. Tad ļoti trūka dažādas informācijas, bet visiem kaut ko gribējās, kaut ko tāāādu! Sākās baigās ažiotāžas – parādījās viss iespējamais un neiespējamais,» trakos juku laikus atceras Ēriks Simons. «Patiesībā kapitālismā, kas iestājās ar mežonīgu impulsu, bija daudz foršu lietu. Visādus «it kā» garīgumus kapitālisms atkož kā riekstiņus. Visu un visus fiksi salika pa plauktiņiem.» Astrologs to dēvē par «tumšo 90. gadu fāzi» – no vienas puses, notikusi visaptveroša astroloģijas socializēšana, bet vienlaikus arī – pamatīga profanēšana: «Haoss. Būdiņas, kur pārdod jebko...»
Neredzēta ažiotāža notika ap Maskavas astroloģijas akadēmijas dibināšanu 1990. gadā – pie tās tieši vai netieši darbojās un naudu, padomus, materiālus deva tūkstošiem cilvēku no visas toreizējās Padomju Savienības teritorijas. Tā bija entuziasma fāze. Procesā aktīvi piedalījās arī Latvijas pārstāvji. «Toreiz likās, ka tas viss ir baigi progresīvi. Pēc kāda laiciņa gan izrādījās, ka nē – nemaz tik progresīvi nav. Patiesībā daudzi cilvēki neizturēja pārbaudījumu ar milzīgo naudas masu, kas uzgāzās taisni virsū...»
Tikmēr šeit notika mēģinājums apvienot un «sadraudzēt» Latvijas astrologus, un ar Nikolaja Kalerta svētību tika dibināta Latvijas Astrologu sadraudzība, kā arī tās astroloģijas skola, ko vadīja Anna Levicka. Tā bija pirmā oficiālā un arī vislielākā astroloģijas skola Latvijā deviņdesmitajos gados.
«Bija vienošanās ar Maskavas astroloģijas akadēmiju, līgumi, kaut perspektīvā ar Maskavu saāķēties nebija domāts. Pirmais pasniedzēju «komplekts» bija no Krievijas, jo te uz vietas toreiz bija tikai pāris cilvēku, kas astroloģiju pārzināja labā līmenī,» stāsta Ēriks Simons.
Šādā veidā skola pastāvēja līdz 1993. gadam, bet tad «nobruka» – Mihailam Levinam tika liegta iebraukšana Latvijā, Ēriks Simons Bizuns un Levicku pāris izstājās no skolas. Ap to laiku un nedaudz vēlāk savas skolas sāka dibināt arī citi «pirmā viļņa» astroloģijas skolnieki.
1995. gadā Ēriks Simons pārcēlās uz Rīgu, sāka ar saviem kursiem, mazām grupām, tulkoja grāmatas, pasniedza, konsultēja, darbojās individuāli un rakstīja grāmatu «Dzīves astroloģija».
«Interneta astroloģijas» laiks
Deviņdesmito gadu haotiskajam drudzim rimstoties, pēc 2000. gada sākušies jau citi laiki. 2000. gadā, lielā mērā pēc Andra Rača iniciatīvas, tika dibināta Latvijas Astrologu asociācija – LASTRA. «Šķiet, tās galvenais uzdevums bija socializēties kapitālisma apstākļos,» uzskata Ēriks Simons. «Taču astroloģiski tas bija nelabvēlīgs laiks sabiedriskas organizācijas dibināšanai, tāpēc tur iet, kā iet.» Arī Didzis esot ātri vien no LASTRA izstājies, kaut sākotnēji ideja likusies visai simpātiska. Viņš uzskata, ka šobrīd nav konsolidējoša spēka, kas savāktu kopā visus «viensētniekus»: «Astrologu asociācija vai jebkura veida cita struktūra var atspoguļot tikai mūsu reālo esamību. Sākotnēji bija nosacīti viens kodols, tad tas sāka šķelties. Nolēmu nekonfliktēt un vienkārši darīt pa savam, eksistēt pretrunā mijiedarbojoties. Es tāpat daru tā, kā man šķiet pareizi, atbilstoši manai latiņai un uzskatam par augstu, pat visaugstāko līmeni.» Tomēr abi astrologi, neatkarīgi viens no otra, uzsver, ka Latvijas astroloģijas vēsture nav saistīta ar LASTRA vai viņiem, bet noteikti ir ar daudziem citiem – vēlāka kaluma mācekļiem.
Ērikam Simonam svarīgs vēstures atskaites punkts bija 2004. gads, kad tika dibināts žurnāls «Astroloģijas Pasaule»: «Tas arī bija sava veida mēģinājums sapulcēties, darīt kopā kaut ko. Šķiet, toreiz pats apstaigāju visus Latvijas astrologus.» Žurnāls pastāvēja līdz 2006. gadam un bija domāts plašai auditorijai – tur bija gan vienkārši, ikvienam interesentam saprotami raksti, gan dziļi profesionālas publikācijas.»
Jaunajā tūkstošgadē turklāt sākās atkal cita astroloģijas fāze, kuru Ēriks Simons nosacīti dēvē par «interneta astroloģiju» un nedaudz paradoksāli pauž: «Manuprāt, tā ir daudz jēdzīgāka, jo periodiskajā izdevumā tomēr esi ierobežots. Ja internetā nonāk nejēdzība, cilvēki to novāc. Tur tomēr glabājas informācija, kurai ir kaut kāda ilgstošāka nozīme.»
Tagadne un nākotne
Šobrīd katrs no «vecajiem» astrologiem vairāk vai mazāk savu ceļu, vismaz virzienu, atradis. Laiks, protams, neapstājas, un robežakmeņi tiek likti joprojām. Nāk jaunā astrologu paaudze un atkal liek robežzīmes. Un izdara izvēli – funkcionēt vai attīstīties. Vai pagātne ir pietiekami labi nospriegota, lai uz tās varētu labi atsperties un lidot augšup, nevis smagi nozvelties lejā? Abu astrologu skatījums uz šo brīdi un nākotni mazliet atšķiras.
Didzis, kā parasti, ir nedaudz sarkastisks: «Pašlaik dzīvojam Kali Jugas laikmetā (pēc vēdiskās laika interpretācijas). Varam jau nu būt nez cik optimistiski, bet pagaidām nav īsti pamata. Var teikt, ka komercritenis visu apēda. Nu jau gan drusku no paša tumšā dibena atsitušies esam, cilvēki lēnām sāk nākt pie jēgas – to es redzu jaunajā paaudzē, un tas manī vieš lielu optimismu. Viena no astroloģijas kļūdām Latvijā – astroloģiju visiem! Nē, nevajag visiem! Tā noteikti palīdz cilvēkiem, bet tās uzdevums nav izplatīties.»
Ērikam Simonam nav lielas skumjas par pagātni, bet ir optimistiskāka cerība par nākotni: «Es neuzskatu, ka aizmugurē viss ir forši, bet tagad viss ir sacūkots. Arī toreiz bija savi trūkumi, nepareizas «aizelšanās» pie lietām, kas nebija tā vērtas. Problēma šobrīd ir ar izziņas, izpētes momentu – astroloģijā tam būtu jābūt daudz vairāk. Mēs it kā esam tanī fāzē, kurā būtu jāšķiļas cita veida zināšanām, empīriski pārbaudītām, apkopotām. Ažiotāžu laiks ir beidzies, šobrīd Plūtons atrodas Mežāzī un mēs dzīvojam drusciņ nopietnākā laikā.
Mēs esam strādājuši gadu desmitus, lai astroloģija būtu normāla kultūras sastāvdaļa, gluži kā māksla, zinātne, reliģija. Mums ir augsne, idejas – bet trūkst autordarbu, pētījumu. Lai gan pasaules kontekstā mēs esam savdabīgi un vērtīgi. Par visiem, protams, nezinu, bet kopumā Latvijas astroloģijai ir pieklājīgs izskats. Pat bulvāru līmenis šodien izskatās daudz pieklājīgāks, inteliģentāks. Laiks ir domājošāks, tīru muļķošanu nu jau cilvēki atšķir, labāk atšķir arī vērtīgo no nevērtīgā – to var redzēt arī pēc klientiem. Un tas ir labi, tas man patīk, tās ir labas laikmeta iezīmes! Ir vairāk jautājumu, kas saistīti ar patiesu nozīmi un jēgu, nevis tikai par darbu un attiecībām. Arī jauniešu vidū. Vispārējais kultūras līmenis ir cēlies. Domāju, būs labi. Ne uzreiz un ne visiem, bet katrā ziņā process notiek uz labu.»
Astroloģija jauno laiku lokos
Astoņdesmitie
Interesants bija laiks un vieta – padomju valsts, kurā mēs dzīvojām. Un arī procesi, kas notika astroloģijā, bija ļoti cieši saistīti ar savu laiku un vietu. Astroloģija bija ārkārtīgi abstrakta (Urāns toreiz gāja pa Strēlnieka zīmi 81.–88. g.), tās atrautībā no realitātes bija kolosāls spēks – jo tas bija laiks, kurā ar astroloģijas palīdzību veidojās un tika radīts jauns pasaules uzskats. Vēl raksturīga iezīme – padomju valsts bija ļoti neprofesionāla, un neprofesionāla bija arī astroloģija. Tā bija ļoti atkarīga no saviem garīgajiem avotiem un cilvēciskā faktora. Saikne ar apkārtējo realitāti bija vāja, un astrologu attieksme pret apkārtējo realitāti brīžiem bija snobiska. Lai nu kā, taču tas bija patiesu entuziastu laiks. Tas bija neliels cilvēku skaits, un patlaban visai cienījama šķiet viņu drosme stāvēt pretī sabiedriskajai domai, valdošajai ideoloģijai, informācijas lauka spiedienam. Un, ko es īpaši vēlos izcelt – plūsma, kurā darbojās astrologi astoņdesmitajos, bija augšupejoša.
Deviņdesmitie
Tolaik astroloģija nonāca spēcīgā «Zemes lietu gravitācijā», un šīs gravitācijas spēka iedarbībā notika gan labas, gan... dažādas lietas. Labais, manuprāt, bija tas, ka astroloģija sāka kļūt konkrētāka, praktiskāka, profesionālāka. Sākās individualizēšanās un formalizēšanās process. Tas bija laiks, kad ideoloģiskā sabiedrība (un tās pasaules uztvere) transformējās tirgus sabiedrībā (ar attiecīgu pasaules uztveri). Dzīves teritorija ar visu, kas tajā, pārvērtās tirgus teritorijā un tika dalīta un pārdalīta. Ļaudis mācījās pārdot, kā dienvidu tirgū bļaujot «semočkas, semočkas, pērciet ceptas semočkas!». «Horoskopus, horoskopus, kam horoskopus – biznesa, karmas, mīlestības? Vai gribat zināt, kāds jums sekss ar Aunu, Zivi, Skorpionu (Dievs žēlīgais!)?» Tie bija Lielās Izpārdošanas laiki. Pirmais laiks pēc «dzelzs aizkara» sabrukšanas bija ažiotāžu laiks, tauta remdēja informācijas badu. Kādi tik «batoni» netika bāzti cilvēkiem ausīs, ko tik nesolīja iemācīt! Tai pašā laikā deviņdesmitajos (Urānam un Neptūnam ejot pa Mežāža zīmi) radās tematiska pieredze un atbilstoši savām īpatnībām astrologi pamazām sāka apgūt savas «nišas». Plūtons Strēlniekā palīdzēja pārkausēt kārtējo paradigmu, un Plūtons Strēlniekā lika mācīties. Bet Urāns un Neptūns Ūdensvīrā – radoši sintezēt, strādāt ar kolektīvo lauku. Parādījās unikālas metodes un instrumenti, arī interesanti darbi. Vispār līdzās pilnīgi nejēdzīgai profanācijai radās gan profesionālisma, gan izglītības pazīmes. Un vēl kas šķiet ļoti vērtīgi – mēs pārvarējām gan infantilismu, gan snobismu attiecībā pret materiālām lietām.
Jaunā tūkstošgade
Ažiotāžu laiks pagājis, nu jau ļaudis ir piekusuši arī no informācijas lauka spiediena. Arvien grūtāk ar kaut ko piesaistīt cilvēku uzmanību. Tagad kļūst iespējams vairāk pievērsties pašai astroloģijai. Sākuši izdot labas astroloģijas grāmatas. Bet, kas attiecas uz sabiedrību, kurā dzīvojam, manuprāt, šis tas astroloģijas popularizēšanā deviņdesmitajos ir palaists garām un tam nebūs labas sekas.
(No Ērika Simona Bizuna runas Baltijas astroloģijas konferencē 16.02.2008.)
**************
Ēriks Simons Bizuns
Astroloģijā – kopš 1985. gada. Pēdējos gados astroloģiju definējis kā zināšanu sistēmu par laiku un laika procesiem. Garīgās takas gājējs, pētnieks. Viens no Latvijas Astrologu sadraudzības dibinātājiem.
2004.–2006. – žurnāla «Astroloģijas Pasaule» redaktors, autors.
2006. gadā dibina portālu «astropolis.lv». Kopā ar domubiedriem izstrādā projektus, astroloģijas programmas, nodarbojas ar izziņu, pētniecību un attīstību.
Grāmatas «Dzīves astroloģija» autors.
Specializējies: personības astroloģijā, prognozēs, plānošanā.
Intereses: kalni.
*********
Didzis Šķila
Astroloģijā – kopš astoņdesmito gadu beigām. Vada savas mācekļu grupas pēc paša izstrādātas apmācību sistēmas un programmas. Izstrādājis savu metodoloģiju. Sava ceļa meklētājs, neformālis, pētnieks. Piedalījies Latvijas Astrologu sadraudzības un Latvijas Astrologu asociācijas dibināšanā.
Specializējies individuālajā un biznesa astroloģijā.
Interesē – eksperimentālā astroloģija, sufisms, ezotērika, psiholoģija.
Izmantoti materiāli no www.astropolis.lv, Kristapa Baņķa grāmatas «Tavs astrologs», laikraksta «Kurzemes Vārds» u.c. Paldies visiem!
[skaidrojumi]
1 – «samizdats» – no krievu «» – «pašizdevniecība». Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
2 – «andergraunds» – angļu «underground» – «pagrīde, pazeme». Kultūra, kas sevi pozicionē pretēji valdošajai kultūrai.
3 – Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners (1861–1925) – vācu domātājs, mistiķis, antropozofijas izveidotājs.
4 – Pēteris Donovs (Beinsa Duno) – bulgāru filozofs, kabalists, pedagogs, mistiķis, astrologs, mūziķis (1864–1944). Organizācijas «Universālā Baltā brālība» dibinātājs. Latvijā Donova sekotāji bijuši gan 30. gados, gan padomju laikos, gan tagad.
5 – Kali Juga – Kali – indiešu «melnā» dieviete, kas personificē laika postošo varu. Pēc vēdiskā uzskata, šodienas cilvēce dzīvo tumšākajā no četriem laikmetiem, Kali Jugā, tumsības ērā, kad visu nosaka kvantitatīvā pieeja lietām.