Gaidot 8. martu, satiksimies ar spēcīgām, iedvesmojošām un skaistām sievietēm, kas ir ne tikai ārēji, bet arī iekšēji skaistas. Kāpēc? Pavisam vienkārši! Tāpēc, ka ikviena ir pelnījusi starot kopā, plaukt kopā, kā arī cita citu uzmundrināt ikdienā, kad pēc saules stariem roka stiepjas pati.
Rakstniecei Ingai Grencbergai šis marts ir īpašs, jo jau pavisam drīz nāks klajā viņas otrā grāmata «Marija /deɪʒɑːv(j)u/», kas ir gaidīts notikums gan viņai pašai, gan “Zvaigzne ABC” komandai, gan arī viņas talanta un rokraksta cienītājiem. Tāpat Inga Grencberga Latvijā ir pazīstama ar savu hipnotizējošo acu skatienu, dāsno sirdi, ziedojot asinis tiem, kam tās ir nepieciešamas, kā arī atbalsta plecu.
Ko tev nozīmē 8. marts, kā to pavadi?
Viss marts man asociējas ar sieviešu spēku, savstarpēju atbalstu un iedvesmu. Martā īpaši gribas ieraudzīt, saklausīt un izcelt sievietes, jo šī diena - 8.marts, lasot un klausoties iedvesmojošu sieviešu stāstus un pieredzes, laba vēlējums un iedrošinājums - ir laime apzināties, ka es varu runāt, lasīt un darīt lietas, ko es izvēlos un gribu pati...
Un ne mazāk svarīgi - man ir tiesības atteikties. Ne tik senā pagātnē un joprojām daudzviet tepat un pasaulē, tas nav pašsaprotami. Tāpēc, jā, šī diena ir nozīmīga, kurā sieviete - sievietei ir iedrošinājums, spēks un atbalsts.
Šī diena ir svarīga, līdz visi dzimumi būs līdztiesīgi tiesībās dzīvot, runāt, darīt … līdz tas būs pašsaprotami.
Turklāt, jau diezgan daudz gadus 8.marts manā dzīvē ir ienesis vēl vienus svētkus - mana vīra Dž. Dž. Džilindžera dzimšanas dienas svētkus un kopā būšanas mirkļus.
Kāda tavās acīs izskatās laimīga sieviete?
Man šķiet, ka laimīga ir tāda sieviete, kur ir viņa pati - bez maskām, bez sabiedrības aizspriedumiem, bez citu uzliktiem “stikla griestiem”.
Lai arī cik ļoti negribas to teikt, bet tā joprojām ir liela uzdrīkstēšanās un drosme - atļauties būt sev. Un laime!
Cik viegli mūsdienās ir valkāt augstpapēžu kurpes?
Es dievinu augstpapēžu kurpes! Bet tajā pašā laikā - jūtos sievišķīgi kleitā un kedās. Es domāju, ka svarīgākais ir justies ērti un atbilstoši savam noskaņojumam - arī ja tās ir sarkanas super augstpapēžu kurpes pie saplēstiem džinsiem vai mīļākās kedas un zīda kleita. Mūsdienās Latvijā mums sievietēm ir iespējami un pašsaprotami, ka varam ģērbties, kā vien pašām tīk.
Un es ceru, ka jau pavisam drīz vairs ne reizi neredzēsim un nelasīsim citu cilvēku viedokļus par to, kā mums jāizskatās un jāģērbjas.
Kā ikdienā vairo sievišķību?
Es iedvesmojos grāmatu lasīšanā, gan grāmatās par izcilām sievietēm, gan no izcilu sieviešu - akstnieču un dzejnieču - sarakstītām grāmatām.
Saka, ka sievietes glaimus “izdzer” kā vienu malku, bet rūgtu patiesību pa pilieniem. Vai piekrīti?
Es nedomāju, ka vispār ir kāda viena “patiesība” par sievietēm - mēs katra esam tik unikālas.
Komplimenti no dažādiem cilvēkiem arī manī atbalsojas dažādi, tāpat kā kritika vai “rūgtā patiesība”… tas katru reizi ir citādi. Reizēm kompliments skan galvā un atbalsojas ikdienā ļoti ilgi… pa pilienam dienu, mēnešu un gadu garumā.
Kāds, pēc tavām domām, 21.gadsimtā ir galvenais sievietes uzdevums, misija?
Uzdevums, es nezinu, vai varu attiecināt tieši šo vārdu, bet man gribas teikt, ka katrai sievietei vajadzētu tiekties pēc sevis pašrealizācijas jebkurā jomā - karjerā, ģimenē, radošumā… kā vien viņa pati vēlas. Un ar to pietiek!
Kura Latvijas sieviete iedvesmo tevi?
Viena? Neiespējami pateikt. To ir tik daudz - vispirms jau mana mamma un vecmamma, manas brāļu sievas, manas draudzenes, manas grāmatu draudzenes, manas kolēģes, tās sievietes, kuras ikdienā nenogurstoši visdažādākajos veidos rūpējas par mums pārējiem - ārstes, skolotājas, ierēdnes, policistes, rakstnieces, izdevējas, mūziķes, mākslinieces. Katra sieviete!
Tu arī esi no tām retajām rakstniecēm, kas draudzējas ar citām rakstniecēm. Kāpēc tev ir svarīgi viņas atbalstīt?
Sieviete - Sievietei atbalsts, spēks un iedrošinājums. Kopā būšana ar rakstniecēm un dzejniecēm man ir tā īpašā māsības sajūta - kopā dalīt priekus un bēdas, būt kopā svētkos un brīžos, kad vajadzīgs padoms vai kopā paklusēšana. No pašas pirmās dienas, kad tapu par rakstnieci manas grāmatas «Sestā sieva» atvēršanā, es apjautu, ka lai arī rakstniecība ir vientuļa, tomēr pēc tam būt kopā ar savējiem - līdzīgi domājošiem un jūtošiem - tā ir vērtība.
Un tagad, kad marta vidū iznāks mana otrā grāmata «Marija /deɪʒɑːv(j)u/» - tas atbalsts, iedrošinājums, prieks un mīlestība, ko saņemu no savām rakstniecēm - ir neatsverams un apbrīnojams. Es esmu laimīga par šīm savām grāmatu draudzenēm. Tās ir īpašas draudzības.
Rakstniece - Rakstniecei spēks!
Vai pastāv draudzība starp divām sievietēm mūža garumā?
Es nezinu, vai mūža garumā. Bet es zinu, ka ir ļoti īpašas draudzības starp sievietēm - un es savā dzīvē esmu svētīta ar pavisam dažām šādām sievietēm - draudzenēm.
Novēlējums tām sievietēm, kurām šodien klājas grūtāk. Turklāt vēl nav izdevies atrast gaismu, gaidot pavasari.
Es atļaušos iesākt šo vēlējumu ar nelielu citātu no savas jaunās grāmatas, kur sarunājas abas manu grāmatu varones - Alise un Marija.
[..] Marija! Esi brīva un ļaujies. Un brīžos, kad šķiet, ka vairs nevari, tad zini - vari gan! [..]
Tas spēks jau ir mūsos, sievietēs! Tikai jānotic sev. Un es gribu iedrošināt - meklēt atbalstu!
Profesionālu, ja nepieciešams, ģimenē, draugu un kolēģu lokā… vai uzrakstiet man kādā sociālajā medijā privātu ziņu (@grencberga) - aiziesim pie tases kafijas papļāpāt. Arī tas ir ļoti, ļoti palīdzoši - būt uzklausītai.
