Vingrinājumi ir galvenais, lai saglabātu veselību. Pētnieks norādīja, ka cilvēki, kuri dzīvo visilgāk, biežāk dārzā nodarbojas. Tas ir saistīts ar samazinātu stresu un kustību daudzumu.
64 gadus vecais amerikāņu pētnieks Dens Butners ir pieredzējis pasaules reto "zilo zonu" pētnieks, kur iedzīvotājiem ir 10 reizes lielāka iespēja sasniegt 100 gadu vecumu. Viņš apgalvo, ka cilvēki, kuri dzīvo visilgāk, biežāk nodarbojas dārzā, saistot to ar samazinātu stresu un kustību daudzumu, raksta rbc.ua.
"Pēc 20 gadu, kad esmu aplūkojis pasaulē visilgāk dzīvojošos cilvēkus, varu jums bez šaubām teikt, ka labākā fiziskā aktivitāte ir dārzkopība. Tā kā tā ir kustību amplitūda, jūsu stresa līmenis samazinās, jūs kļūstat nedaudz aizkustināts. "Un tāpēc, ka jūs stādāt šos dārzeņus un vēlaties redzēt, kā tie aug, un vēlaties tos ēst, tas dod impulsu to darīt katru dienu, katru dienu laistīt, ravēt un novākt ražu," piebilda eksperts.
Fizioterapeits Kīrans Šeridans sacīja, ka, strādājot dārzā, var sadedzināt pārsteidzoši daudz kaloriju. Var sadedzināt apmēram 300 kalorijas tikai 45 minūšu laikā, strādājot dārzā.
Stundu stādot stādus podiņos, var sadedzināt arī 200-300 kalorijas. Tas ir vērsts uz daudzām muskuļu grupām, veicot tādas fiziskas aktivitātes kā stādīšana, laistīšana, pat rakšana un mēslojuma maisu pacelšana.
Kīrans paskaidroja, ka dārzkopībā ir iesaistītas daudzas muskuļu grupas, tostarp sēžas muskuļi, vēders, mugura, kājas un rokas. Vispirms ir jāpastiepjas, lai uzkrātu spēkus pirms dārza darbiem, kā arī lai izvairītos no krampjiem un noguruma.
Regulāri strādājot dārzā ir daudz priekšrocību smadzeņu veselībai. Tas ir lielisks terapeitiskais līdzeklis īpaši cilvēkiem ar demenci.
Osteoporoze ir stāvoklis, kad cilvēka kauli novājinās un zaudē masu un spēku, radot lielāku lūzumu risku. Laika pavadīšana dārzā var samazināt šī stāvokļa attīstības risku.
