IZM meklē stratēģiskus risinājumus 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma uzlabošanai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekrīt, ka nav darīts "absolūti nekas", lai uzlabotu 9.klašu skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos.

Ministrijā kā faktorus, kas ietekmē skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos, min izmaiņas izglītības saturā, iepriekš atšķirīgu pieeju vērtēšanā skolās, nepietiekamu mācību materiālu nodrošinājumu, ierobežotu piekļuvi konsultācijām, mācību procesa nepietiekamu individualizāciju, valodas grūtības un pandēmijas sekas. Uz šiem izaicinājumiem iepriekš norādījušas arī nozares organizācijas.

Nav tā, ka nav darīts absolūti nekas," žurnālistiem pirmdien sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere, pieminot uz sadarbību vērsta dialoga veidošanu ar pašvaldībām.

Tās ir veidojušas individualizētu atbalsta sistēmu skolēniem, kuriem bija risks izkrist centralizētajos eksāmenos, viņa sacīja.

No viņas teiktā izriet, ka snieguma sliekšņa "iesaldēšana" uz vēl vienu gadu ministrijā tika apsvērta jau šī mācību gada sākumā kā viens no ļoti daudziem scenārijiem. Taču viņa norādīja - tas nav uzskatāms par sliekšņa "iesaldēšanu", bet gan par stratēģisku risinājuma meklēšanu, jo katram skolēnam jānodrošina individuāla pieeja un mērķēts atbalsts.

"Tas, ko mēs sapratām - veidot sistēmu, balstītu tikai uz Eiropas struktūrfondu pieejamību, noteikti nebūtu ne sistemātisks, ne ilgtermiņā labu rezultātu nesošs [variants]," sacīja Niedre-Lathere.

Uzskaitot plānotos atbalsta pasākumus skolēniem un pedagogiem, ministrijas pārstāve pieminēja izlīdzinošā mācību gada ieviešanu. Šobrīd trīsgadīgās arodizglītības programmas var apgūt tikai ar iepriekš iegūtu pamatizglītību. IZM piedāvā mainīt šo kārtību, lai šajās programmās varētu sākt mācības skolēni ar vienu nenokārtotu eksāmenu, paralēli apgūstot mācību priekšmetu, kurā viņiem trūka zināšanu un prasmju.

Nesekmīgos pamatskolas absolventus varētu uzņemt vismaz septiņas profesionālās izglītības skolas, piedāvājot apgūt tādas profesijas kā frizieris, metinātājs, pavāra palīgs un kokapstrādes speciālists.

Ar šādu priekšlikumu IZM nāca klajā vēl 2023.gada nogalē, taču ieceres īstenošana kavējās. Tagad IZM apņēmusies īstenot ieceri ar 2026./2027.mācību gadu.

"Tas nebija uzdevums, ko varēja izdarīt ļoti īsā laika periodā," atzina ministrijas pārstāve.

Kā vēstīts, IZM mēnesi pirms 9.klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī, paredz atkārtotai saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.

9.klases skolēni centralizētos eksāmenus pirmo reizi kārtoja 2022./2023.mācību gadā. Toreiz kādā no trīs eksāmeniem izkrita 881 skolēns. No tiem, kuri eksāmenus kārtoja atkārtoti nākamajā gadā, 86,8% tos nokārtoja, bet 13,2% - nē.

Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.

Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.