Īpaši nozīmīga diena 23. aprīlī bija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas savas 102. gadadienas svētku rītā atklāja Latvijas Olimpiešu sienu.
LOK prezidents Jānis Buks uzrunā teica: “Šodien mēs turpinām iesākto ceļu, bet ar jaunu uzrāvienu. Šis ir kārtējais solis, lai mēs ar savu dalību gatavotos Parīzes Olimpiskajām spēlēm, lai mūsu Latvijas komanda būtu vislabākajā sastāvā un būtu visspēcīgākie.
Tas arī ir mūsu virsuzdevums un cēlais mērķis, uz ko mēs virzāmies, lai komanda sastāvētu no spilgtām, individuālām zvaigznēm un sasniegtu labākos rezultātus, un lai mums visiem būtu liels lepnums.
Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē - Gunēna, kas bija pasākuma goda viese, no sirds sveica Latvijas sportistus, sakot, ka lepojas: “Mēs esam laimīgi par Parīzes Olimpiādi, jo tā ļaus pārbaudīt izcilāko sportistu spējas un sagatavotību.
Līdz Parīzes Olimpiādei ir atlikušas 94 dienas. Varu atklāt, ka šīs būs vienas no modernākajām spēlēm vēsturē, jo Francija domā par dažādiem aspektiem - gan par to, ka šīs spēles ir dzimumu vienlīdzīgākās, gan arī par dažādu drošības jautājumu risināšanu.
Lepojos, ka Latvijā ir sportisti, kas ir kvalificējušies, un ceru, ka sportistu skaits tikai palielināsies, lai pārstāvētu savu valsti Parīzē.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts sportistiem novēlēja izturību:
Atklājot Olimpiešu sienu, man ir divejādas sajūtas. Vēlos novēlēt sportistiem izturību, veiksmi, bet tajā pašā laikā novēlu arī mieru, sapratni un domāt tikai par savu mērķi. Lai olimpiādē nekas netraucē.
Ticu, ka latvieši atbalstīs savus sportistus, tāpēc novēlu virzīties uz mērķi. Un tie, kas vēl nav kvalificējušies, tiem es novēlu veiksmi. Domāju, ka mums šogad būs ļoti patīkama un skaista vasara.”
Šāvēja Agate Rašmane un svarcēlājs Ritvars Suharevs ir tie sportisti, kas savu ceļa zīmi uz Parīzi jau ir izcīnījuši. Abiem bija iespēja ierasties klātienē, lai atklātu Parīzes Olimpisko spēļu Olimpiešu sienu, savus portretus papildinot ar autogrāfiem.
Pēc svinīgās sienas atklāšanas Agate Rašmane īsā sarunā atklāja par gatavošanos:
Man ir ļoti liels prieks, ka mani uzaicināja piedalīties un atklāt Olimpiešu sienu. Prieks redzēt tos, kas jau ir Latvijas komandā un gaidu jaunus sportistus.
Es kvalificējos 2023. gada augustā, tāpēc mums ar treneri ir bijis gana daudz laika, lai mierīgi turpinātu gatavoties Olimpiādei. Maijā piedalīšos arī Pasaules kausa posmos un Eiropas čempionātā, tāpēc turpinām gatavoties un darbojamies.
Atklāti sakot, ir iestājies zināms miers, jo esmu tikusi uz Olimpiādi, taču ik pa laikam man ir sev jāatgādina, kas ir mērķis un motivācija treniņos.
Man ir pieredze arī Tokijas Olimpiskajās spēlēs, tāpēc Parīzes Olimpiskās spēles mani vairs neuztrauc.”
Arī svarcēlājs Ritvars Suharevs pēc sienas atklāšanas sarunas laikā neslēpa savu aizkustinājumu, kā arī pārdzīvojumu par savu draugu, kas viņam ir kā brālis.
Mēs, sportisti, visi viens par otru pārdzīvojam, kā arī vienmēr esam viens otru motivējuši. Uzzinot, ka Artūrs Plēsnieks nedosies uz Parīzi, sirds lūza, asaras bira ne tikai viņam, bet arī man. Vēl tagad tam neticu.
Sports ir nežēlīgs, tāpēc mans mērķis ir uzrādīt vislabāko rezultātu Parīzē. Atvest kādu medaļu Arčiņam un pārējiem, kas diemžēl nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Vēlos viņiem atvest prieku. Tagad viss būs uz maniem pleciem.
Kad es kvalificējos, man akmens no sirds novēlās. Un tagad mierīgi var gatavoties, jo zinu, uz ko es eju. Iepriekš neziņa - tiks vai netiks - radīja depresīvas domas. Tagad ir iestājies zināms miers. Uz Parīzi nebraukšu kā tūrists, kurš atpūšas aiz Latvijas robežas. Mērķis ir zināms.
Mans treneris Eduards Andruškēvičs ir gluži tēva vietā, viņš mani no 13 gadu vecuma sāka audzināt. Rūpējas ne tikai par treniņiem, bet arī par manu veselību. Tieši viņš bija tas, kurš mudināja mani pabeigt vidusskolu, jo es pats vēlējos pēc 9. klases doties sporta virzienā un skolā vairāk nemācīties. Arī pēc Parīzes treneris mudina mani stāties universitātē.
Es ļoti mīlu savu treneri. Viņš ir viens no maniem labākajiem cilvēkiem dzīvē. Pārceļoties 13 gadu vecumā no Dobeles uz Ventspili, attīstot sportista karjeru tur, man blakus nebija ģimenes, bet bija treneris. Arī Artūrs vienmēr ir bijis kā brālis. Es to novērtēju.
Organizatori atklāj, ka laika gaitā visi sportisti, kas piedalīsies Parīzes Olimpiskajās spēlēs tiks aicināti viesoties Latvijas Olimpiskās komitejas telpās un parakstīt savus portretus. Tāpat arī visas vietas, kurām šobrīd vēl nav konkrētu sportistu attēli, tiks aizvietotas ar sportistiem, kuri dosies uz Parīzi.
