“Dzīve, lai cik sarežģītiem scenārijiem mums katram rakstīta, ir kā šampanietis – dzirkstoša, neaizmirstama un unikāla!” saka tautā mīlētā dziedātāja Marija Naumova.
Svinot apaļu dzīves jubileju, viņa ir radījusi koncertšovu “Fiesta de Maria”, kas muzikāli pulsēs saulainās Brazīlijas, Kubas un Argentīnas ritmiski melodiskajās noskaņās, piedaloties mūziķiem un viesiem no saules siltuma pielietajām valstīm Francijas, Brazīlijas, Čīles un Kubas.
“Es svinu savu sievišķības pilnbriedu, savu laimi būt, radīt un priecēt! Es vēlos sarīkot patiesi skaistus svētkus, kas būs piesātināti ar latīņu ritmiem un emocijām, kas no tiem izriet. Man šķiet, ka tieši tādi svētki, jo īpaši mums, sievietēm, ir ļoti nepieciešami, lai atvērtos tas, kas mūsos mājo - dejiskums, muzikalitāte, sievišķība un prieks. Tāpēc manos jubilejas koncertos būs skaista mūzika, fantastiski mūziķi, koši dejotāji un, protams, neizpaliks arī pārsteigumi!” sola Marija Naumova, atklājot, ka koncertprogrammā būs publikai zināmas un sen nedzirdētas dziesmas absolūti jaunā un neierastā skanējumā, par ko ir parūpējies mūziķis, ģitāras virtuozs un komponists no Parīzes Sebastjens Žinjo (Sebastien Giniaux) tandēmā ar Žorisu Viskuesnelu (Joris Visquesnel). “Viņiem ir viegli veidot jaunas aranžijas, jo viņi nezina, kā šīm dziesmām ir jāskan, viņi nav pie tām pieraduši,” dziedātāja piebilst.
Jaunā skanējumā būs arī 2002. gada Eirovīzijas uzvarētājas dziesma “I Wanna”, kas sen Marijas izpildījumā nav skanējusi.
Lai arī koncerts solās būt gana retrospektīvs, būs arī pavisam jaunas dziesmas, kas radītas speciāli jubilejas koncertiem, kā arī pasaules hiti.
Koncertā piedalīsies: perkusionisti Miguels H. Giraldi (Čīle) un Rodrigo Manfrinatti (Brazīlija), dejotāji: Vanessa Rufino (Brazīlija), Angel Zaldivar (Kuba) un šarmantais Marijas deju partneris dejotājs Agnis Rūja, kā arī mūziķi: Rolands Beļēvičs (klavieres), Andris Buiķis (bungas), Norberts Skraucis (bass), Jegors Kovaikovs (ģitāra), Artūrs Noviks (bandeņions), Zintis Žvarts (saksofons), Normunds Piesis (trompete) un Uldis Ziediņš (trombons). Vokālās piebalsis: dziedātājas - Marianne Nombre (Brazīlija) un Līga Robežniece.
“Šīs vasaras man nav, jo viss laiks tiek veltīts jubilejas koncertu sagatavošanai. Lai arī dzīvoju Jūrmalā, pludmalē esmu bijusi vien divas reizes. Liels projekts prasa daudz darba. Bet man ļoti patīk šis process, un es jau zinu, ka pēc tam būs baigais tukšums…” mirkli pirms sākas jubilejas koncertu tūre, saka Marija Naumova.
“No vienas puses jubilejas man neko daudz nenozīmē, un tomēr piecdesmit gadi ir zināms atskaites punkts, kad izvērtēt paveikto. Un, ja tā padomā, tā ir visapaļākā no jubilejām, un tāpēc tā ir jānosvin,” viņa pasmaida un saka: “Pēdējie trīs gadi bijuši diezgan smagi, katrs savā veidā, tāpēc tik ļoti gribējās radīt ko saulainu un skaistu!”
Dziedātājai daudzi jautā, kāpēc savu jubilejas koncertprogrammu viņa veido latīņu ritmos, uz ko Marija atbild, ka tieši šāda mūzika viņai asociējas ar svētkiem un tā ļauj vismaz domās pārcelties uz kādu saulainu vietu, dejot un bezrūpīgi priecāties.
“Es ļoti gribētu, lai skatītājiem zālē ir sajūta, ka viņi ir nevis koncertzālē, bet jūras krastā, kur zem kājām ir pludmales smiltis, kur skan latīņu mūzika, katram rokās ir kāds kokteilītis, alkoholisks vai bezalkoholisks, ar krāsainu lietussardziņu vai ananāss ar salmiņu... Man tieši šādu sajūtu šoreiz gribas radīt, un tādā veidā arī pagarināt vasaru.
Un skatītājas, ģērbušās vasarīgi viegli, lai nāk uz koncertiem ar ziediem matos. Kā uz ballīti pludmalē…”
Marija atklāj, ka, gatavojoties jubilejas koncertiem, viņa atkal satikusies ar savu deju partneri Agni Rūju, ar ko kopā 2007. gadā dejoja TV3 šovā “Dejo ar zvaigzni”, izcīnot augsto 3. vietu.
“Man ir liels prieks, ka Agnis piekrita dalīt ar mani šos koncertus, un es jūtu, ka viņam arī ir prieks. Kad satikāmies šovā, viņš jau gadus desmit nebija dejojis, un arī pēc šova vairs nav dejojis. Bet tagad mēs mācāmies ko pavisam jaunu, un tas ir skaisti. Protams, ir nogurums, brīžam pat pārgurums, jo ir ļoti daudz jāstrādā, lai viss izdotos tieši tā, kā esam iecerējuši, bet man pašai tā ir bauda. Jo deja ir tas elements, kā man ikdienā ļoti pietrūkst,” viņa atzīst.
Taujāta, kas viņai pašai rada svētku sajūtu, Marija atteic, ka ir ļoti jūtīga - viņa jūt gan cilvēku sāpes, gan prieku. “Un, ja es dāvinu prieka sajūtu, es to atpakaļ saņemu vairākkārt, jo to sajūtu no katra skatītāja,” apgalvo dziedātāja.
“Mūzika man ir svētki. Deja man ir svētki. Cilvēku smaidi man ir svētki. Cilvēku pozitīvā enerģija man ir svētki!”
Uz koncertu “Fiesta de Maria” Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē ieradīsies arī cilvēki no Ukrainas, brīvprātīgie, ar ko sadarbojas Marijas vīrs, uzņēmējs Raitis Bullīts, kurš, sākoties visaptverošam Krievijas iebrukumam Ukrainā, organizēja Ukrainas kara bēgļu nogādāšanu Rietumeiropā.
“Maijā mēs kopā bijām Ukrainā. Ļvivā, Kijivā, Irpeņā, Bučā, Dņeprā, Harkivā, Slovjanskā, Limanā, Kamjankā, Izjumā… Tās bija neaizmirstamas dienas, pilnas visdažādāko emociju.
Kara nopostītu ainavu skati, aizkustinošas tikšanās ar apbrīnojamiem cilvēkiem un neticami, sirdi plosoši stāsti.
Viesmīlība, sirsnība un ļoti gardi ēdieni. Pārsteidzoša pilsētu tīrība un skaistums līdzās kara postam, trauksmes sirēnām un sprādzienu dārdoņai. Es gribēju to visu redzēt, dzirdēt un piedzīvot pati. Gribēju iepazīties ar vienkāršiem cilvēkiem, kuri kļuvuši par šī briesmīgā un nevienam nevajadzīgā kara gūstekņiem. Gribēju sajust šīs nesalaužamās tautas enerģiju un gara spēku,” stāsta Marija Naumova.
Deviņu dienu laikā viņi apbrauca vai pusi Ukrainas, bija bērnu namos un skolās, pakoja un izvadāja humanitārās produktu pakas. Tikās ar kara bēgļu ģimenēm, runāja ar sievietēm, kuras karo par savas zemes neatkarību un tām, kuras veic brīvprātīgo darbu. Ciemojās pie cilvēkiem, kuri dzīvo pavisam tuvu frontes līnijai. Kopā raudāja, pārdzīvoja un smējās. Un, protams, dziedāja, lai ienestu kaut mazu prieka brīdi viņu smagajā ikdienā.
“Es redzēju izpostītas dzīves, sagrautas cerības, iznīcinātu nākotni- tādiem pašiem cilvēkiem, kā mēs. Es nespēju aptvert, kā tas var notikt mūsu laikos… Kā?! Tas daudz ko liek pārdomāt, par daudz ko aizdomāties,” saka dziedātāja.
“Mēs pakojām pārtikas humanitāros komplektus un piegādājām tos piefrontes ciematos, tikāmies ar dažādām sieviešu organizācijām, ar sievietēm-brīvprātīgā darba veicējām, sievietēm-kareivēm, sievietēm-mammām, kuras ar lielām cerībām gaida savus mīļos atgriežamies mājās. Tikāmies arī ar tām, kurām vairs nav ko gaidīt... Tikāmies ar tām, kuras pazaudējušas visu un ar tām, kuras ik dienu turpina palīdzēt. Mēs klausījāmies viņu stāstos un jutāmies iedvesmoti no viņu spēka, drošsirdības un cīņas spara. Apbrīnojām viņu spēju priecāties, mīlēt un ticēt... Bijām aizkustināti par viesmīlību un sirsnības pilnajiem skatieniem, kas mūs sagaidīja.
Un secinājums ir viens: valsti, kurā dzīvo tādas sievietes, nav iespējams uzvarēt.
Viņu pārliecību nevar uzvarēt, viņas ir milzu spēks! Dod, Dievs, lai karš Ukrainā pēc iespējas ātrāk beidzas!”
Marija stāsta, ka Ukrainā bijusi arī bērnībā, kopā ar mammu - Dņipro, Zaporižjā un Odesā. Pirms 30 gadiem - arī Severodoņeckā un Lisičanskā, abas šīs pilsētas šobrīd ir okupētas.
“Ukraina mūs pārsteidza ar savu skaistumu, tīrību, sakārtotību. Mūsdienīgā un skaistā Kijiva, kuru vērojot, var tikai priecāties. Ļviva ir ļoti līdzīga Prāgai un mūsu Vecrīgai, gribas staigāt un staigāt pa tās ieliņām. Dņipro - svētku pilsēta, kur, atsaucot atmiņā bērnībā redzēto, man acīs sariesās asaras... Harkiva - jauniešu pilsēta, kur var pastaigāties bez apaviem, kaut baltās zeķēs, tik tīras ir ielas. Smaidīgi ļaudis, skaisti parki, kas man atgādināja manu mīļo Parīzi, tūkstoš kilometru garumā - mazi dārzu namiņi dzelzceļa malā. Īpaši patīkami bija, ka nemanījām nevienu iereibušu cilvēku un nedzirdējām nevienu rupju vārdu,” Marija labprāt dalās ar šā gada maijā Ukrainā pieredzēto.
Viņa jau pirms 30 gadiem izbaudīja ukraiņu tautas viesmīlību un sirsnību, un tas nekur neesot pazudis. Gluži otrādi - šajā skarbajā laikā viss kļuvis vēl spēcīgāks. “Brīnišķīga valsts, kur gribas atgriezties. Valsts, kurai, pateicoties cilvēkiem, viņu attieksmei pret dzimteni un ticību vienotībai, ir brīnišķīga nākotne.”
“Mēs, cilvēki, esam aizgājuši pa pilnīgi nepareizu ceļu, un joprojām visi kopā turpinām pa to iet. Mēs visu mēģinām sadalīt - mans ir labs, tavs ir slikts. Mana valoda ir laba, tavējā - slikta, laba rase, slikta rase, pareizāka, nepareizāka reliģija…
Mēs visu dalām, absolūti visu, un no tā pasaulē arī sākas problēmas,” domā Marija.
“Mums katram sevī ir jātiek pāri tam duālismam, jāsavienojas ar pasauli, ar šo zemi, kas ir mūsu visu kopīgās mājas. Jo mēs esam viens! Ukrainā piedzīvotais bija ļoti liels apliecinājums tam, ka karš sākas cilvēka sirdī,” saka Marija.
“Un ko es varu darīt? Ja man ir dota iespēja būt uz skatuves un savās sajūtās dalīties ar tūkstošiem cilvēku, es gribu nest prieku, gaismu, mieru, mudināt uz gaišām domām.”
Arī par saviem gadiem allaž sievišķīgi šarmantā dziedātāja runā ar prieku. “Kā es jutos tad, kad man bija 25 gadi, tā jūtos arī tagad!” viņa apgalvo.
“Protams, ja sāku domāt par gadiem, tas izklausās nopietni, un tas ir zināms atskaites punkts, bet iekšēji - fantastisks vecums!” viņa saka un uzskata, ka tas, protams, ir atkarīgs no katra paša attieksmes pret sevi - kā viņš šos gadus ir dzīvojis, kādā fiziskā un emocionālā stāvoklī tos sagaida.
“Es lepojos ar to, kā izskatos, priecājos, ka man ir daudz enerģijas, ka varu dziedāt, dejot, skriet. Jau ap 25 gadu vecumu manā dzīvē ienāca joga, pirms tam bija meditācijas un reiki, personības attīstības kursi. Es ļoti agri sāku aizdomāties par to, kā es dzīvoju, kā sevi sakārtot - ko ēdu, cikos eju gulēt un cikos ceļos, ar ko nodarbojos, par ko domāju… Es ļoti agri aizgāju pa to ceļu, un tas ir forši!”
Gatavojoties savas jubilejas koncertiem, Marija domā, kā iepriecināt un pārsteigt savus skatītājus. Bet, interesanti, kas viņu pašu spēj iepriecināt?
“Ļoti vienkāršas lietas. Es kā bērns priecājos par visu ko. Mans vīrs ļoti labi prot mani pārsteigt. Mums abiem patīk vienam otru iepriecināt, kas, protams, ar gadiem kļūst arvien sarežģītāk,” Marija mīļi pasmaida un izstāsta, ka kādā Valentīndienā, kad vīrs bija prom komandējumā, viņa no rīta vēra vaļā aizkarus savā guļamistabā mājas otrajā stāvā un aiz loga viņu sveicināja milzīgs hēlija balons - lācītis ar sirsniņu… “Tas bija tāds pārsteigums! Zinot, ka vīrs nav Latvijā, neko tādu negaidīju.”
Bet šogad savas dzimšanas dienas saullēktu abi sagaidīja gaisa balonā virs Siguldas.
“Bieži manas dzimšanas dienas rīts ir tieši Siguldā, pie Tarzānu parka, un tad ar kemperi, ko noīrējam uz svētkiem, dodamies tālāk uz Līgo svinēšanas vietu. Pirms dažiem gadiem es no rīta pamodos - es ceļos agri, ap septiņiem -, bet vīrs jau bija piecēlies pirms manis un, lai mani pārsteigtu, salasījis lielu klēpi pļavu puķēm… Tās vienkāršās lietas - tas ir tik skaisti!” saka Marija, atgādinot, ka viņa ir Līgo vakara bērns, iespējams, tāpēc rudzupuķes un margrietiņas ir viņas mīļākie ziedi.
“Pļavu puķes man ļoti, ļoti patīk. Savulaik biju “uzmanīga” pret “oficiālajām” rozēm, man ne pārāk patika, bet, gadiem ejot, man arvien iepatīkas arī rozes. Patiesībā, man patīk viss, ja tas nāk no sirds.”
Bet saviem skatītājiem, kuri nāks uz koncertiem, Marija gribētu lūgt, lai to naudiņu, kas, iespējams, tiek plānota ziedu iegādei, noziedotu viņas vīra un labdarības organizācijas ”Angels for Ukraine” organizētajam projektam “Laimīga ģimene - veiksmīga valsts”, kas vērsts uz atbalstu kara skartajām ģimenēm Ukrainā. Šīs iniciatīvas ietvaros plānots sniegt visaptverošu psihosociālo atbalstu un praksi garīgās veselības uzlabošana, paaugstinot skolu psihologu un sociālo pedagogu kvalifikāciju, izmantojot starptautiskas prakses. Tas ir viens no būtiskākajiem palīdzības veidiem, kas būtu jāsniedz kara skartajiem cilvēkiem. Šim projektam tiks novirzīta arī daļa no koncertu “Fiesta de Maria” ienākumiem.
“Mani ziedi būs skatītāju prieks, un vēl lielāks būs prieks, ja kopā varēsim palīdzēt tiem, kuriem šī palīdzība šodien visvairāk ir nepieciešama.”
Koncerti “Fiesta de Maria”:
12.oktobrī - Valmieras kultūras centrā
13.oktobrī - Ogres kultūras centrā
14.oktobrī - Daugavpils Kultūras pilī
15.oktobrī - Latgales vēstniecībā “Gors”
Foto galerijā - Marijas draugi, viņas jubilejas koncerta “Fiesta de Maria” viesi
