4.lapa
No ceturtdienas, 30. novembra, līdz nākamā gada 6. janvārim Māksla XO galerijā aplūkojama izstāde Marko Mäetamm “Reiz sen senos laikos. Dzīve kā pasakā”.
“Reiz dzīvoja sieviete ar piķa melniem matiem un ļoti gaišu ādu. Viņai bija septiņi vergi vīrieši-punduri. Tā kā šie vīrieši bija daudz mazāki par sievieti, viņi ļoti baidījās no viņas. Viņi dzīvoja kopā lielā mājā dziļi mežā, un vīrieši darīja visu, ko lielā, gaišādainā sieviete vēlējās. Jo viņi zināja, kas notiks, ja viņi to nedarītu,” stāsta Marko Mäetamm.
Pasakas bieži tiek uzskatītas par stāstiem, kas ir mūsu kultūras pamatā un kalpo kā tās saknes. Pasakās rakstītās vairāk vai mazāk slēptās patiesības iedarbojas uz cilvēka instinktiem un sapņiem, aizraujot mūs no bērnības, vedot iztēles lidojumos, raisot brīnuma vai baiļu sajūtu. Tām ir būtiska nozīme mūsu personīgajā attīstībā, palīdzot mums izpētīt mūsu identitāti, vienlaikus palīdzot mums stāties pretī mūsu visdziļākajām bailēm.
Pasakas ļauj mums ar smaidu aptvert šķietami neiespējamo un noticēt savām spējām. Pasakas kā mūsu kolektīvā zemapziņa dažreiz ļauj mums izvēlēties dzīvot fantāzijā.
Savā jaunākajā 14 darbu sērijā, kas veidota kā pasaku grāmatas lapas puses, viens no ievērojamākajiem igauņu laikmetīgajiem māksliniekiem, melnā humora meistars Marko Mäetamm piedāvā jaunu skatījumu labi zināmiem stāstiem, pievienojot šīm mūžīgi paliekošajām pasakām jaunu interpretācijas slāni, dokumentējot šobrīd apkārt notiekošo.
Marko Mäetamm mākslas prakse ir ļoti autobiogrāfiska - tās centrā ir ģimenes dzīve un sabiedrība. Mākslinieks pēta pelēko zonu starp privāto un publisko. Viņa darbi, par spīti to dažkārt drūmajam saturam, ir humora pilni. Tie ietver stāstus, kas no pirmā acu uzmetiena, šķiet, ļoti personiski un intīmi, bet patiesībā ir par katru no mums, jo pieskaras cilvēces pamatinstinktiem. Bieži tie attēlo kaut ko tik tuvu mūsu pieredzei, ka to neatpazīstam.
