Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, filmu maratons, jauno izpildītāju konkurss, literatūras festivāls un muzikāli sociālas sarunas.
Atzīmējot autores un režisores Ilonas Brūveres (attēlā) 70. dzimšanas dienu, sestdien, 23. novembrī, kinoteātrī “K. Suns” būs skatāmi septiņu pilnmetrāžas filmu retrospekcijas seansi. Kino izlasē iekļautas arī Vācijas Federatīvās Republikas perioda filmas, kas piedzīvos Latvijas pirmizrādi.
Režisores jubilejas gadam veltītais filmu maratons 23. novembrī sāksies plkst.12.00 un norisināsies līdz plkst.22.30. Retrospekciju papildinās diskusija par autorkino un dokumentālās spēlfilmas žanra stilistisku. Tas ir noslēdzošais pasākums režisores apaļās dzimšanas dienas notikumu ciklā.
“Programmā ir septiņas pilnmetrāžas filmas, kas Latvijā izrādītas reti vai pirmoreiz un producētas ar VFR filmu fondu vai Nacionālā Kino centra (NKC) un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tās ir festivālu filmas, kas Nacionālajā kino balvā “Lielais Kristaps” izpelnījušās gan skatītāju atzinību, gan ieguvušas vairākas profesionālās nominācijas,” uzsver Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve Diāna Trope.
“Versija Vera” atklāj pasaulē pazīstamas rīdzinieces, tēlnieces Veras Muhinas dzīvesstāstu. Par filmu režisore 2012. gadā ieguvusi “Lielo Kristapu” režijā, tā demonstrēta Starptautiskajā Filmu festivālā “Black Nights” Tallinā, prestižajā Starptautiskajā Dokumentālo filmu festivālā “ART FIFA” Kanādā un Starptautiskajā Ziemeļvalstu filmu festivālā Lībekā/Vācijā.
Ilona Brūvere vislabprātāk strādā autorkino žanrā, savas dokumentālās filmas un varoņu attiecības strukturējot spēlfilmu dramaturģijā.
Spilgts šī žanra piemērs ir arī filma “Tapieris”, kas vēsta par Latvijas brīvvalsts mūziķu likteņiem - cilvēkiem, kuru vārdi šodien nav plaši zināmi, bet kuru dziesmas latvieši bieži dziedājuši pie svētku galdiem. Oskars Stroks ir viens no spilgtākajiem šo dziesmu autoriem. Filma stāsta par mūziķa, “tango karaļa” un maigā šlāgera autora likteni, attēlojot to iestudētās dokumentālo faktu etīdēs no Stroka dzīves. Filmā izmantotas nezināmu autoru kompozīcijas, kā arī komponista Kārļa Lāča mūzika, kas veltīta Oskaram Strokam. Aktieru ansamblī kopā ar Jakovu Rafalsonu un Gintu Grāveli piedalās arī Marija Bērziņa, Andris Bulis, Juris Lisners, Juris Bartkevičs, Berta Vilipsone un citi. Filma izrādīta arī Eiropas Filmu dienās Toronto.
“Mana pasaule - Parīze, Berlīne, Londona, Roma” 2002. gadā iekļauta Starptautiskā televīzijas filmu festivāla “Prix Europ”" oficiālajā programmā Berlīnē. Filma stāsta par Latvijas lauku dzīvi mājās, kuras Gaujienā barons Vulfs pirms 100 gadiem nosaucis Eiropas metropoļu vārdos. Gaujēnieši šī gadsimta sākumā atklāj pie sevis savu Eiropas centru. Filma kinomīļu uzmanību piesaista ar kolorītu lauku vidi un spilgtiem raksturiem, tā godalgota kā Gada labākā mākslas filma televīzijā.
“Režisores un scenāriju autores Ilonas Brūveres filmas no citām atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu - bez bailēm no krāsām un mežģīnēm -, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas,” pauž Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, kinorežisors prof. Dāvis Sīmanis.
Lai gan Ilonas Brūveres filmas ir stilistiski dažādas, tomēr režisores rokraksts ir viegli pazīstams pat izteikti dokumentālos darbos, piemēram, dokumentālajā filmā “Konstrukcijas”, kas atklāj dzejnieka Ulda Bērziņa dzimtas māju vēsturi, tās ikdienu un dzejas ritmiski melodisko skanējumu. Filma 2019. gadā iekļauta prestižā starptautiskā dokumentālo filmu festivāla oficiālajā programmā Šefīldā, Lielbritānijā.
Atlikušās trīs pilnmetrāžas filmas visspilgtāk raksturo Ilonas Brūveres darbības periodu Vācijas Federatīvajā republikā un piedzīvo pirmizrādes Hamburgas kinoskatēs VFR un 23. novembrī tiek izrādītas vācu valodā ar subtitriem latviski.
“Applausordnung” (“Karognesēji un bruņinieki, uz skatuvi!”) ieskatās vācu teātra “Ernst Deutsch Theater” aizkulisēs Hamburgā, pieskaroties 83 gadus vecās ģērbējas jaunības dienu mirkļiem, kad viņa, Gustija, vēl ir šovu zvaigzne. Aktieri nepārtraukti nāk un iet uz skatuvi, kamēr skatītāju zāle, elpu aizturējusi, klausās komponista Žaka Ofenbaha Hofmaņa stāstus. Šai filmā atkal parādās Parīze, rudens un aktieru nogurums pēc izrādes.
Autores filmām piemīt īpaša noskaņa, kur smeldze mijas ar dozētu humora devu pārdomās par cilvēka dzīvi un likteni.
“Das Haus der Begierde” (“Šis kaislību nams”) atklāj muzeju apsargu ikdienu Hamburgas Nacionālajā mākslas muzejā, Dabas muzejā, Lietišķās mākslas un Pasta muzejā, kur filmējas pieci pensionāri un kāds students - šodien Leipcigas Starptautiskā filmu festivāla Programmas direktors Torstens Terhehte.
Filmas galvenā tēma, kā visās Ilonas Brūveres filmās, ir realitāte un ilūzija, kas pavada mūs no dzimšanas līdz nāvei. Un tikai dažiem šo ilūziju par skaisto un brīnišķīgo dzīvi izdodas saglabāt visu mūžu.
Retrospektīves starpbrīdī - diskusija par autorkino un dokumentālās spēlfilmas raksturīgākajām iezīmēm, bet skates noslēgumā - autores mīļākā filma “V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde” (“Viņš un Viņa. Atmiņas”, attēlā), kas 1985. gadā iekļauta Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla oficiālajā programmā “Berlinale. Forum. Perspektiven”.
Filma ir eksperimentāla spēlfilma-eseja, kurā izmantoti Kafkas un Rilkes darbu motīvi, skan klasiskā mūzika, kas mijas ar vilciena riteņu monotono klaboņu.
Galvenajā lomā 80. gadu kino avangarda zvaigzne Hannes Hatje. Viņš atveido rakstnieku, kas domu vilcienā dodas ceļā kā vilciena vadītājs. Vilcienā vientuļo rakstnieku pavada tikai iedomu tēli, sieva, māte un mīļākā.
Pazīstamais Rietumvācu kinokritiķis Dītrihs Kūlbrots (Dietrich Kuhlbrodt) savā filmas recenzijā raksta: “Skatīties režisores filmas ir aizraujoši, jo Ilonai Brūverei uz ekrāna tik ļoti patīk visu darīt pa savam un citādāk.” Filma veltīta režisores meistaram Hercam Frankam, draugiem un vecākiem dzimtajā Rīgā. Bet melnbaltajā ekrānā dzīvo gaišas skumjas un ilgošanās. Emigrācijā režisore pavada desmit gadus.
Šogad, savā 70. dzimšanas dienā, Ilona Brūvere saņēmusi īpašu Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par radošo mūža ieguldījumu filmu mākslas nozarē.
Tāpat klajā nākusi Mākslas telpas “Aminori” izdotā autores-režisores biogrāfija “Citādā dzīve”, ar ko varēs iepazīties seansu starplaikos.