6.lapa
Lūznavas muižā atklāta Kristas Svalbonas (ASV) izstāde “Pārvietošana”.
Krista Svalbonas, kura dzīvo un strādā Filadelfijā, ASV, vecāki ir dzimuši Latvijā un Lietuvā, pēc Otrā pasaules kara beigām devušies bēgļu gaitās, bet izstādē “Pārvietošana” autore no jauna iztēlojas un atklāj savu vecāku bēgļu ceļa vēsturi.
Krista Svalbonas atzīst, ka viņu vienmēr ir saistījušas domas par mājām un pārcelšanos, jo viņas vecāki ASV ieradās kā imigranti un bēgļi.
“Mani vecāki ir dzimuši Latvijā un Lietuvā, pēc Otrā pasaules kara beigām viņi astoņus gadus pavadīja pārvietoto personu nometnēs Vācijā, līdz beidzot viņiem ļāva emigrēt uz ASV.
Esmu izpētījusi daudzus arhīva materiālus un izstādē “Pārvietošana” no jauna iztēlojos un atklāju savu vecāku bēgļu ceļa vēsturi,” stāsta autore.
2019 gadā, ceļojot pa ASV un Kanādu, Krista Svalbonas ir intervējusi un fotografējusi 100 bijušos Baltijas bēgļus Ziemeļamerikā. Māksliniece veido pārdomātas darbu sērijas, pielietojot dažādas tehnikas. Izmantojot fotogrāfiju kā realitātes dokumentāciju un pievēršoties nopietnam tēmas izpētes posmam, viņas mākslas darbos izkristalizējas mājas un dzimtenes aktuālie jautājumi.
“Manas ģimenes bēgļu gaitas saistās ar vēstures posmu, kad daudzi devās prom no savām mājām un dzimtenes, jo viņiem nebija pieņemams valdošais politiskais režīms. Manu vecāku bērnības mājas bija bezpersoniskas, citām civilajām un militārajām vajadzībām celtas būves, kas tika pielāgotas, lai tajās izmitinātu tūkstošiem pēckara bēgļu. Vecāku atmiņās šis mājoklis vienmēr bija kā pagaidu dzīvesvieta un es nevarēju iedomāties, ka pati kādreiz ieraudzīšu šīs ēkas. Izpētot arhīvu materiālus, man izdevās atrast, apmeklēt un nofotografēt daudzas reālas ēkas bijušo pārvietoto personu nometņu vietās Vācijā,” stāsta Krista Svalbonas.
“Šodien šīs ēkas neliecina par pēckara bēgļu nemierīgo dzīvi, kuri gadiem ilgi bija iestrēguši nenoteiktībā un nezināja, kāda nākotne viņus gaida.
Lai labāk izprastu viņu grūtības, es izpētīju Baltijas bēgļu vēstuļu arhīvu, kurā apkopotas Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Apvienotās Karalistes valdībām sūtītās vēstules.
Tajās viņi lūdz pārtiku, gultas veļu un medikamentus un cenšas izskaidrot, cik baiss liktenis viņus sagaida, ja viņus repatriēs uz Padomju Savienību. Šos sāpīgos stāstus, kas ir bēgļu piedzīvoto kara traumu atbalss, es atainoju fotogrāfijās. Darbi ir teksta un attēlu sintēze, kur bēgļu vārdi veido kopattēlu un no mežģīnēm līdzīga teksta ēku attēli kļūst trausli kā cilvēku dzīvības, kas tajās bija izmitinātas. Katrs no šiem daudzslāņainajiem gabaliņiem kļūst par puzli, kuru es cenšos salikt, kamēr vēsture nav zudusi uz visiem laikiem. Tā ir manas personīgās pieredzes, manu vecāku un viņu paaudzes zūdošo atmiņu kompozīcija. Es vēlos izgaismot šo gandrīz aizmirsto vēsturi, kas vienlaikus runā arī par mūsdienu piespiedu migrācijas procesiem.”
Krista Svalbonas ir ieguvusi mākslas bakalaura grādu fotogrāfijā un mākslas maģistra grādu starpdisciplinārajās studijās. Viņas darbi ir bijuši apskatāmi vairākās izstādēs, tostarp Jūtas Laikmetīgās mākslas muzejā, Spartanburgas Mākslas muzejā Dienvidkarolīnā, Hovarda Jezerska galerijā Bostonā, Klompčingas galerijā un ISE Kultūras fondā Ņujorkā. Viņas darbi ir iekļauti daudzās privātkolekcijās, kā arī Cēsu Mākslas muzejā Latvijā, Grega Mākslas un dizaina muzejā Ziemeļkarolīnā un Vudmeres Mākslas muzejā un Tempļa universitātē Filadelfijā.
Izstāde Lūznavas muižā būs apskatāma līdz 12. februārim.
