7.lapa
No 19. janvāra līdz 25. februārim “Kim?” Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas trīs “Open Call 2023” laureātu izstādes.
Konkursu Kim? “Open Call” izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi “Kim?? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres - Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”.
Annemarijas Gulbes (1997) izstādē “Gribi tici, gribi netici” redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus.
Izstāde-pētījums uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības: kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu vai klusuma elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri?
Vai elpa aizraujas no estētiska pārdzīvojuma vai tādēļ, ka sastapts dievišķais?
Karlīna Mežecka (1995) izstādē “Trausluma arhīvs” (kuratore: Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā.
Izstāde aptver gan iekštelpu un cilvēka iekšējo pasauli, gan ārtelpu un ķermenisko ārējo pieredzi, kļūstot par instrumentu dvēseles analīzei. Izstādē cilvēka ķermenis ir pārtapis alegoriskā klātbūtnē starp saasinātu emocionālo stāvoļu izpēti.
Kompromitētās mākslas darbu formas atgādina par ķermeņa fizisko un emocionālo trauslumu, un tā delikātums atspoguļots “viegli plīstošos” materiālos.
Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas “Mazcenas Rīga" apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem - ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas.
Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas “Ryanair” pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru.
Izstāde apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā.
Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu.
Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām.
