6.lapa
LU Bibliotēka LU Akadēmiskā centra Dabas mājā (Jelgavas iela 1, 1. stāvs) piedāvā aplūkot 17./18. gs. mijas skaisti ilustrētus izdevumus botānikā.
Rūpējoties par krāsaino attēlu saglabātību, seno grāmatu lapas tiks regulāri pāršķirtas, līdz ar to dodot iespēju katrreiz ieskatīties grāmatā it kā no jauna. Ekspozīcija būs pieejama līdz 19. februārim.
Starp grāmatām no pirmskara gados pastāvējušās LU Botānikas laboratorijas krājuma ir ne mazums izcilu izdevumu.
Šobrīd mūsu uzmanību īpaši piesaista agrākajos gadsimtos veidotās filigrānās, bieži vien ar roku krāsotās ilustrācijas, kuras dažkārt ir pat informatīvākas par mūsdienu fotogrāfijām.
Viena no tādām ir 18./19. gs. mijas botāniķa un prasmīga ilustratora Kristiana Škūra (Christian Schkuhr, 1741-1811) 1808. gadā Leipcigā izdotā botānikas rokasgrāmata “Botanisches Handbuch der mehresten theils in Deutschland wildwachsenden, theils ausländischen, in Deutschland unter freyem Himmel ausdauernden Gewächse”. Tā iznāca 8 sējumos: 4 teksta sējumi un 4 attēlu sējumi. LU Bibliotēkas rīcībā ir arī atsevišķi eksemplāri, kas pirms nonākšanas Latvijas Augstskolas Botānikas laboratorijas īpašumā piederējuši Rīgas Dabaspētnieku biedrībai (Naturforscher-Verein zu Riga), bet vēl agrāk - Rīgas pilsētas bibliotēkai (Bibliotheca Rigensis), par ko liecina zīmogs “Ex Biblioth. Rigens. Sect. Med.” - tiem kāds no agrākajiem īpašniekiem ir veidojis jaunus iesējumus, sadalot izdevniecības teksta sējumus uz pusēm un pievienojot attiecīgo attēlu sējuma puses, acīmredzot, lietošanas ērtību labad.
Autors Kristians Škūrs bija vācu dārzkopis, botāniķis, ilustrators. Dzimis Pegavā pie Leipcigas, tehnisko pamatizglītību kā vara gravieris ieguvis Kaselē, kur 1765. gadā palīdzējis izveidot Botānisko dārzu, jo interesējās arī par dārzu dizainu. Turpmākajos gados guvis pieredzi vairākās citās Vācijas pilsētās, Beļģijā, Nīderlandē. Pēc atgriešanās klausījās botānikas lekcijas Vitenbergas Universitātē, darbojās kā dārznieks un pilnveidojās kā gravieris vara grebumu tehnikā, veidodams izcilus augu attēlus, pamatojoties uz savām zināšanām botānikā.
Viņa darbiem ir ne tikai praktiski izmantojamu rokasgrāmatu vērtība, bet tās sniedz arī estētisku baudījumu, vērojot māksliniecisko interpretāciju vara grebuma līniju un manuālā akvareliskā krāsojuma apvienojumā.
Ne velti šādus 18./19. gadsimtu mijas darbus pielīdzina sava veida mākslas darbiem.
Visi laipni aicināti ieskatīties Dabas mājas grāmatu vitrīnās!
