5.lapa
Pavasaris ir atdzimšanas laiks, kad mostas ne tikai daba, bet arī radošais gars. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā sestdien, 2. martā, plkst. 12.00 gleznotāja Karinē Paronjanca atklās savu atvadu izstādi.
Atklāšanas pasākums norisināsies pasākumu telpā “Šķūnis”. Tā būs multisensora feerija-pastaiga, mākslas izdzīvošana caur zinātnes un dārza kultūrvēsturiskā mantojuma prizmu.
Visu pasaules botānisko dārzu cildenā misija ir Zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Botānisko dārzu stratēģiju var formulēt dažos vārdos - glābt, saglabāt, pavairot un atdot dabai. Botāniskie dārzi būtībā ir kļuvuši par vienīgajiem centriem, kuri aktīvi darbojas, cenšoties saglabāt retus un izzūdošus augus.
Ūdens ir zemes dzīvības pirmavots. Tāpēc izstādes ekspozīcija sāksies ar vienkāršu, bet sirsnīgu instalāciju “ūdens” namiņā - vecajā sūkņu mājā.
Māksliniecei patīk atklāt skatītājiem Botāniskā dārza neparastās telpas un stāstīt par to apbrīnojamo vēsturi.
Bija laiks, kad tieši šis namiņš apgādāja visu dārzu ar ūdeni, šeit dzima dzīvība...
Uguns ir pirmelements, tā ir viena no četrām Visuma stihijām. Izstādes atklāšanā viesi tiks aicināti pasildīties pie ugunskura - arī tā ir atdzimšanas rituāla daļa. Savas gleznas Karinē glezno uz audekliem, kurus gruntē ar ugunskuru pelniem. Tā ir sena grunts recepte, kas labi zināma vecmeistariem - gluži kā metafora, kas atsauc atmiņā Fēniksa atdzimšanu no pelniem, mūžīgās atjaunotnes un nemirstības simbols, jaunas jēgas meklējumi zudušu nozīmju un tēlu pelnos.
Šoreiz lielā traukā gleznotāja sadedzinās.... savus agrīnos darbus, audeklus, kas, viņasprāt, nav sevišķi izdevušies, darbus, aiz kuriem velkas nevajadzīgu atmiņu un radošas vilšanās kamols.
Pelnus māksliniece liks lietā, gruntējot citus audeklus jaunām gleznām. Tas ir savdabīgs šķīstīšanās rituāls, bet pati izstāde - atvadu žests pateicībā dārzam, kas deva gleznotājai pajumti un sniedza tik daudz iedvesmas. Muižas senās ēkas tiek slēgtas remontam un restaurācijai.
“Tā bija patiesi neticama pieredze, kad vienkop saplūda viss, kas svarīgs manam radošajam darbam - kultūrvēsturiskais konteksts, zinātne un botānika, un, galvenais, cilvēki. Savus mīļos botāniķus es saucu par kalpotājiem, par priesteriem. Par dabas tempļa mūkiem. Botāniķi un mākslinieki savā būtībā ir ļoti līdzīgi. Mūsu darbs ir smags, fiziski nogurdinošs, prasa milzīgu pacietību un neatlaidību un, starp citu, nezināšanas dēļ ne vienmēr tiek pietiekami novērtēts un adekvāti apmaksāts, tomēr visam par spīti mēs tik un tā turpinām savu misiju.
Grūti iztēloties kaut ko skaistāku un vairāk piemērotu mākslinieka darbnīcai kā mana Ēdene - Rīgas zaļā pērle - Botāniskais dārzs. Esmu pārliecināta, ka tas ir jauns sākums un ceru uz atdzimšanu no pelniem...”, tā Karinē.
Galvenā ekspozīcija tiks rādīta pasākumu telpā “Šķūnis”. Botāniskās fantāzijas ir gleznotas uz pelniem, kas ņemti no Botāniskā dārza krāsnīm un ugunskuriem. Varbūt tajos sadega pērnā gada Jāņu vainags un Ziemassvētku eglīte. Tādai gruntij tradicionāli pievieno medu, lai padarītu audeklu plastiskāku, tāpēc nebrīnieties, ja jums pēkšņi šķitīs, ka šajos audeklos zum bites...
Izstāde būs atvērta apmeklētājiem līdz 16. martam katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00 (Rīgā, Kandavas ielā 2).
Atklāšanas pasākumā “Šķūnī” viesiem būs iespēja noskatīties dārza ilggadējā darbinieka Ērika Dovnaroviča filmu, kas radīta par godu Botāniskā dārza 100 gadu jubilejai. Tā ir patiesi unikāla iespēja ielūkoties Botāniskā dārza ikdienā tā uzticīgā darbinieka acīm.
