6.lapa
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē apskatāma Japānas ceļojošā daiļamatniecības izstāde “Daiļā Japānas Tōhoku amatniecība”, kur var iepazīties ar Tōhoku apgabala keramiku, kokgriezumiem, čuguna lējumiem, lakas traukiem, pinumiem, īpaši krāsotiem un izšūtiem audumiem, apgleznotām svecēm un lellēm.
“Pasaule ir kļuvusi pavisam maza. Latvijas iedzīvotājiem šobrīd ir iespēja redzēt tuvumā lietas, kas pārstāv tūkstošgadīgas kultūras tradīcijas otrā pasaules malā. Latvieši ir diezgan lepni par savas tautas lietišķās mākslas darinājumiem un joprojām ar neatslābstošu interesi, par ko liecina ne tikai daudzās regulārās izstādes, bet arī mūsu muzeja plaši apmeklētie pasākumi.
Šī izstāde ļauj ieskatīties citās tradīcijās, mums neparastos materiālos un darinājumos.
Varam tikai apbrīnot šo priekšmetu funkcionalitāti, formu izsmalcinātību, krāsu pielietojumu un visaugstākās amatnieciskās kvalitātes. Ir vērtīgi apzināties, ka mūsu tautas joprojām nav zaudējušas tikai tām raksturīgos izteiksmes līdzekļus,” saka Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Japānas vēstniecības Latvijā un Japānas fonda kopīgi organizētā ceļojošā izstāde “Daiļā Japānas Tōhoku amatniecība” mērojusi tālu ceļu un aplūkojama Latvijā zīmīgā laikā, kad Rīga un Kōbe svin abu pilsētu draudzības 50. gadskārtu, savukārt Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam aprit simtgade.
Izstāde ne vien iepazīstina ar Japānas ziemeļaustrumu apgabala - Tōhoku - bagātīgo tautas daiļamatniecības mantojumu un tradīcijām, bet paver arī iespēju dziļāk izprast Ziemeļaustrumu Japānas iedzīvotāju dzīvesveidu.
Tā sniedz gan vizuālu baudījumu, gan ieskatu par sadzīves priekšmetos ietverto izsmalcināto daiļuma izjūtu sasaistē ar japāņu kultūru un tradīcijām pagaidām Latvijā maz pazīstamajā Tōhoku apgabalā.
Platības ziņā Latvijai līdzīgo apgabalu veido Aomori prefektūra Japānas lielākās - Honšū - salas ziemeļos, Akitas un Jamagatas prefektūras Japāņu jūras pusē, un Ivates, Mijagi un Fukušimas prefektūras Klusā Okeāna pusē.
“Tōhoku ir reģiona nosaukums, gluži kā Latgale vai Vidzeme, un burtiski tā nosaukumu var tulkot kā “Austrumi” un “Ziemeļi”, un tas aizņem Japānas lielākās salas ziemeļaustrumu daļu.
Šis reģions izmērā aptuveni līdzīgs Latvijai un labi pazīstams ar skaistām kalnu un piekrastes dabas ainavām, kā arī bagātām vietējās kultūras tradīcijām.
Bet klimats tur ir nedaudz skarbs, it īpaši ziemā, kad tur sasnieg daudz sniega. Šeit izstādīto amatniecības veikumu skaistums slēpjas tajā, kā tie atspoguļo ļaužu dzīvi šajā skaistajā, bet paskarbajā reģionā. Aicinu Jūs labi apskatīt katru Tōhoku amatniecības izstrādājumu. Tie noteikti izskatās ļoti japāniski, bet tajā pašā laikā varbūt jūs saskatīsiet kādas līdzības ar Latvijas tautas amatniecību. Es ceru, ka šī izstāde palīdzēs jums padziļināt izpratni par japāņu tradicionālo kultūru un liks jums justies tuvākiem manai valstij,” aicina Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase.
“Tōhoku apgabala rokdarbi ir izcils paraugs japāņu tautas mākslas un daiļamatniecības augstajam līmenim - katrs rūpīgi darinātais priekšmets liecina par vietējo mākslinieku amata prasmi un radošo meistarību. Šeit aplūkojamā tradicionālās podniecības, rotājumu, aušanas un citās tehnikās mākslinieciski veidoto darinājumu kolekcija atklāj Tōhoku apgabalam raksturīgās tautas daiļrades bagātību un no paaudzes paaudzē pārmantoto prasmju daudzveidību.
Aicinot nodoties tautas mākslas baudījumam, gluži kā dotos ceļojumā, apmeklētājiem ir lieliska izdevība gūt jaunas zināšanas un pieredzēt skaistumu no astoņtūkstoš kilometru tālās Ziemeļaustrumu Japānas, kas vienlaikus pārsteidz, uzrunā un apbur.
Izstāde kalpo arī par brīnišķīgu iedvesmas avotu Latvijas māksliniekiem un amatniekiem - iespēja iepazīt Tōhoku apgabala tradīcijas un radošo izpildījumu var sekmēt jaunas idejas un jaunradi mūsu pašu kultūrvidē,” izstādi raksturo japāņu kultūras pētnieks Uģis Nastevičs.
Izstāde apskatāma līdz 14.aprīlim Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē, kas atvērta no trešdienas līdz svētdienai.
