17 kultūras pasākumi līdz 17. maijam, apmeklējami bez maksas

5.lapa

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāde

Publicitātes foto

Arī šogad Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) dodas ārpus Rīgas - līdz 31. maijam kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma izstāde “Lai būtu, mums jāsaprot upe”.

Trīs Baltijas mākslinieces - Mari Lēna Kīpli (Mari-Leen Kiipli, EE), Kotrīna Ūla Kiliulīte (Kotryna Ūla Kiliulytė, LT), Sabīne Šnē - un izstādes kuratore Inga Brūvere turpina RFB 2024 tēmu par mūsdienu identitātes jautājumiem, pievēršoties dabai un cilvēkam kā vienam no tās elementiem.

Publicitātes foto

Izstādes norises vieta Sigulda nav nejauša, jo šejienes savdabīgās ainavas ar gleznainajām upes panorāmām un devona laika iežu atsegumiem - smilšakmens kraujām un alām - ir ceļinieku īpaši iemīļotas jau kopš romantisma laikiem 19. gs.

Diemžēl 21. gs. runāt par dabu nozīmē nevis baudīt ainavu, nevis cīkstēties ar to, bet runāt par visus apdraudošām klimata pārmaiņām, ekoloģiju, dabas negausīgu patērēšanu ar tehnoloģiju palīdzību, cilvēka un dabas aplamajām attiecībām, kurās Homo sapiens savu ērtību dēļ ignorē visu pārējo sugu izdzīvošanas vajadzības.

Publicitātes foto

Mākslinieces Sabīni Šnē, Kotrīnu Ūlu Kilulīti un Mari Lēnu Kīpli vieno skatījums uz dzīvības tīklu saskaņā ar šobrīd aktuālajām ekofeminisma idejām.

Tās aicina sugu hierarhisko izpratni un cilvēku dominanci aizstāt ar solidaritāti un apziņu, ka visa daba ir savstarpēji atkarīga un katrai sīkākajai vienībai ir sava nozīmīga loma.

Publicitātes foto

Mūsdienīga garīguma meklējumos tāpat kā bioloģijā būtisks ir kļuvis no klasiskās grieķu kultūras aizgūtais Gajas koncepts. Tas traktē planētu kā vienotu organismu un šajā klimata pārmaiņu laikā vedina vērot, kā biosfēra un organismu evolūcija ietekmē globālās temperatūras svārstības, jūras ūdens sāļumu, hidrosfēru, atmosfēru un citus vides faktorus, kas ietekmē Zemes apdzīvojamību.

Sabīne Šnē nosaukumu “Lai būtu, mums jāsaprot upe” aizguvusi no Ursulas K. Le Gvinas dzejoļa “Infinitive”. Tā ir atbilde uz Sabīnes instalācijā uzdotajiem jautājumiem. Kāda nākotnē varētu izskatīties Zeme? Vai arī turpmāk to apdzīvos gan cilvēki, gan citi dzīvi organismi? Un ko mēs varam mācīties no mūsu kaimiņiem - dažādām dzīvām būtnēm un to dzīvesveidiem? Šoreiz viņa pētījusi zilās mīdijas, ķērpjus, mēslu vaboles un micēliju.

Mari Lēnas Kīpli videoinstalācija veltīta zinātniecei, kura pēta dabas anomālijas papīrfabrikas apkaimē un darba gaitā sajūt dziļu gara radniecību ar upi.

Kotrīna Ūla Kilulīte jūtīgi izmanto video, fotogrāfiju, gaismu un tekstu, lai rādītu klimata pārmaiņas, cilvēka neatgriezeniski izraisītos procesus uz planētas, tos samērojot ar sievietes grūtniecības laika grafikiem.

Publicitātes foto

18. maijā plkst.12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks arī izstādei veltīta saruna, bet nedēļu pirms tam - sestdien, 11. maijā, no plkst.11.00 līdz 14.00 - bērni un jaunieši aicināti piedalīties radošajā darbnīcā kopā ar mākslinieci Līgu Spundi.

Kultūras centrs “Siguldas devons” atvērts no otrdienas līdz sestdienai. Izstāde un pasākumi apmeklējami bez ieejas maksas.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais