5.lapa
Pašā vasaras vidū “Aminori” piedāvā jaunu gleznu izstādi, kas veltīta vietai, kur bērni un viņu vecāki mēdz pavadīt daudz laika, - spēļu laukumam.
Spēļu laukumi ienākuši izstādes autora Eduarda Miheloviča pieaugušā cilvēka dzīvē līdz ar bērnu piedzimšanu.
“Kur ir mājām tuvākais spēļu laukums un kāds tas ir?” Tas ir tikpat svarīgs apsvērums kā senākos laikos, cilvēkiem izvēloties dzīvesvietu baznīcas tuvumā.
“Spēļu laukumi ir kā brīvības oāzes pilsētā,” stāsta Eduards Mihelovičs.
“Ciematā spēļu laukums ir centrs, kur satikties. Pretstatā pilsētai, kas ir ietērpta cietos segumos, desakralizēta un vērsta pārsvarā uz vizuālo uztveri, spēļu laukumi paredz kustību un mijiedarbību, tiem arī piemīt sava (arhe)tipoloģija, kurai var piedēvēt gandrīz sakrālas īpašības. Tie atbilst Martina Heidegera jēdzienam par dzīves telpu (Lebensraum), kas, antropologa Tima Ingolda vārdiem, ir „nevis noslēgta telpa, bet atvērums, kas paredz plašumu izaugsmei un kustībai. Tam nav sienu, bet tikai apvāršņi, […] nav grīdas, tikai zeme zem kājām, nav griestu, tikai debesu loks virs galvas.”
Gleznotājs Eduards Mihelovičs (1977) studējis mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Māksliniekam ir bijušas vairākas personālizstādes Latvijā, viņš ir piedalījies grupu izstādēs, plenēros un arī mākslas rezidencēs ārpus Latvijas.
Izstāde mākslas telpā “Aminori” (Krišjāņa Valdemāra ielā 69) būs apskatāma no 25. jūlija līdz 21. septembrim. Ieeja bez maksas.
