9.lapa
Sestdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris koncertzālē “Lielais dzintars” komponista Riharda Dubras 60 gadu jubilejas zīmē pirmatskaņos viņa Trešo simfoniju.
Koncerta īpašais viesis - pianists Vestards Šimkus koncerta programmu papildinās ar itāļu orķestra krāsu lielmeistara Otorīno Respīgi mūziku.
Rihards Dubra (attēlā) ir starptautiski pazīstams latviešu komponists, kas visplašāko atzinību guvis sakrālās kormūzikas žanros, un viņa darbos atspoguļojas interese par seno mūziku, īpaši gregorisko korāli.
Rihards Dubra par saviem domubiedriem mūzikā atzīst komponistus Giju Kančeli, Arvo Pertu un Džonu Taveneru, kuru daiļradē arī liela nozīme sakrālajai mūzikai.
Savā emocionāli intensīvajā jaundarbā Rihards Dubra iekļāvis dziļas pārdomas par šī brīža aktuālākajām problēmām - ļaunuma destruktīvo dabu un cilvēka cīņu ar to.
Komponists izmantojis mūziku kā līdzekli, lai izteiktu savas dziļās pārdomas par cilvēka lomu mūsdienu pasaulē, nebaidoties eksperimentēt ar dažādiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem.
“Trešā simfonija ir pārpildīta ar daudzām nepatīkamām sajūtām, kuras diemžēl mūs apņem šajā laikā,” stāsta Rihards Dubra.
“Nespēju būt vienaldzīgs, tādēļ mans sašutums par ļaunumu kas notiek, par daudzu pasaules "vareno" vienaldzību, un naudas vērtēšanu augstāk par cilvēka dzīvību ir attēlots šajā mūzikā.
Esmu izvēlējies samērā muļķīgus malējo daļu nosaukumus, lai pasvītrotu ļaunuma destruktīvo dabu. Mūzika ir agresīva, brīžiem ķēmīga, groteska un ironiska. Otrajā daļā skaņās izsāp ciešanas, ko ļaunums sagādājis cilvēkiem. Ļaunuma izsmiešana turpinās trešajā daļā, kuras noslēgumā ir lūgums pēc palīdzības, kas daļas nosaukuma beigās apzīmēts ar latīnisko "Libera me", kas varbūt ir panaivs, bet tādēļ, lai raksturotu brīžiem nepārvaramo bezspēcību. Šī simfonija ir smags darbs, kas prasīja daudz emocionālās enerģijas.”
Iepriekš intervijā Latvijas Radio 3 komponists sacīja, ka būtu priecīgs, ja spētu uzrakstīt skaņdarbu, kas aptur karu. “Bet - tā kā tas nav iespējams - es ar savu mūziku cenšos viest vismaz cerību.”
