Kultūra

Gada izskaņa tuvojas straujiem soļiem, tāpēc ir pienācis pēdējais brīdis, lai pienācīgi sagaidītu Jauno gadu. Turklāt 2024. gadam ir jāgatavojas laikus, nevis tikai 31. decembrī, skrienot pa “galvu un kaklu”, lai nekas netiktu aizmirsts.

Karjera, profesionālā dzīve, finanses, mīlestība, izaicinājumi, šķēršļi, iespējas un talanti. Ko 2024. gads atnesīs katram zodiakam? Kuram atklās lielākos noslēpumus un kuram bezgalīgi liks lūgties pēc atbildēm? Plāno savu gadu jau iepriekš. Lasi un gudri izbaudi savas dzīves pagrieziena punktus.

Pašmāju radītie plānotāji 2024. gadam ir klāt. Īsts palīgs ikdienas pienākumiem katrai gaumei. Turklāt katrā plānotājā ir ielikta daļa no radītāja sirds un dvēseles. Tie paši līderi, kas ir parūpējušies par būtisko nākamajam gadam, lai mazliet atvieglotu dzīvi.

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti un Jaunā gada sagaidīšana.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Bagele, Apeinis un Vasiļjeva, Treinis un Meiers, Špicberga un Pavlovska, “Ledus sirds” un divi Riekstkoži.

Zīmola PIPARMĒTRA radītājas Līga Rīga un Rebeka Liepiņa pirms deviņiem gadiem bija vienas no pirmajām, kas Latvijā sāka radīt plānotājus. Unikālus līdz pēdējai lapaspusei. Ar savu rokrakstu. Un ar savu stāstu.

Vecgada vakars ir svētki, ko svin gandrīz visi - neatkarīgi no tautības, reliģijas vai dzīvesvietas, atšķiras vien tas, kā šie svētki tie svinēti, kā arī dažādās tradīcijas. 

PilnMēnesis Vēža zīmē (27.decembris 02:33) ir pirmais PilnMēness pēc Ziemas Saulgriežiem. Tas ir laiks, kad Dabā vēl viss guļ, bet jau pavisam nedaudz, pieaugot dienas gaismai, sāk atmosties dzīvība. Ar maziem solīšiem iegriežas jaunais Saules aplis.

Ziemassvētku dziesmas spēj daudz. Tās spēj apstādināt laiku, iepriecināt, pat radīt nepārvaramu vēlmi dejot, taču pāri tam visam – Ziemassvētku dziesmas apbur. Tām ir īpaša maģija, kas katru gadu no jauna liek apzināties, cik mēs esam bagāti, jo ikvienam ir iespēja tās sadzirdēt un novērtēt.

Mani nesen aizķēra doma, ka Ziemassvētku brīnums ir meklējams pašos. Tās nav mantas. Tie nav darbi. Un tie arī nav cilvēki, lai gan ticu, ka kādam Ziemassvētku brīnums ir viņi, kas blakus un rāda gaismu tumsā.

Cilvēks vienmēr tiecas iepazīt mīlestību. Viņš apzināti vai neapzināti to meklē, bet meklēt var tikai to, kas tev pašam nav. Līdz ko atrod, tā tas vairs nav jāmeklē.

Mīlestība ir tas dzīves eliksīrs, kuru alkst katrs cilvēks. Tās sajūtas, sirds trīsas, mieru, labsajūtu un harmoniju, kuru sniedz patiesa, dziļa, īsta un sirsnīga mīlestība, pārsniedz robežas un kultūras, tās ir emocijas, kas saista kopā divus cilvēkus, ejot blakus un kopā cauri šīs dzīves ceļam.

Katrai filmai ir savs skatītājs. Un to, ka Latvijā mīl kino, apliecina pilnie kinoteātri un izcilu filmu ilglaicīga būšana repertuārā. Tas, ka daudzas filmas nenonāk uz lielajiem ekrāniem, jāpateicas dažām lieliem straumēšanas servisiem.

Grūti atrast kādu, kurš nav redzējis kaut vienu no “Viens pats mājās” filmām. Tāpat arī šķiet gluži kā neiespējamā misija atrast kādu, kurš nezina, kas ir Kevins. Tas tāpēc, ka jau gadiem filmas “Viens pats mājās” ar Kevina lomas atveidotāju Makoliju Kalkinu paliek nepārspētas.

Jau izsenis Ziemassvētku dāvanām piemīt īpaša maģija. Pirmkārt, vērtība ir tajā, kas šīs dāvanas pasniedz un dāvina. Otrkārt, pašas dāvanas vēstījums un dāsnā misija.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: izstādes, koncerti, dzimšanas diena, jautras ēverģēlības un senas tradīcijas.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Zilveris un Gupalo, Bulajevs un Balanas, Jēgers, Vaice un Keine.

“Mana mākslinieka pārliecība – radītais dzīvo, tas paliek ap mums, tas darbojas un ietekmē. Mēs esam atbildīgi par to, ko radam. Tāpēc esmu izvēlējusies pētīt gaismu, telpu, krāsu. To, ko cilvēkam lietderīgu tās varētu darīt,” saka māksliniece Madara Gulbis.

Ziemassvētki, jaunais gads - patiesībā jebkuri svētki aicina plašāk atvērt maciņu, pērkot dāvanas, klājot galdu, sarūpējot jaunu svētku tērpu. Mūsdienās “svinēt” nereti kļūst par sinomīmu vārdam “pirkt”, “dāvināt” - par sinonīmu vārdam “tērēt”. 

Kā saglabāt ticību labajam un gaišajam, kad dabā un pasaulē valda tumsa – Kristīnes Krūzes-Hermanes saruna ar baptistu bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Animāciju pirmsākumi tādiem grandiem kā “Rotaļlietu stāsts”, “Kung Fu Panda” un “Kā pieradināt pūķi” sākās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Mazās šķirstāmgrāmatiņas (flip – book) un zoetropi aizrāva cilvēkus jau pirms vispār radās filmas.

Tuvojoties gadu mijai un Ziemas saulgriežiem, mēs savelkam gada un arī dzīves bilanci. Cik daudz no iecerētā ir izdevies realizēt. Cik maz no sasniegtā tiešām ir bijis pūļu vērts. Un kas ir tie cilvēki, ar ko mēs ikdienā dalām savus priekus un bēdas.  Cik daudz saņemam atbalstu no tuvākajiem un kurus no tiem ieraugām, kā konkurentus vai nelabvēļus?