Vispārējie Dziesmu un Deju svētki aizvadīti, emociju viļņi no cunami augstumiem noplakuši līdz normālam Baltijas jūras piekrastes vilnim. Mūsu gadsimta realitāte – laika negausā apetīte norij pēdējos kumosus, atstājot vien skaistas atmiņas par piedzīvoto Mežaparka estrādē.
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” atklāta izstāde, kas veltīta ziedu tēmai. Precīzāk, viena zieda - ūdensrozes, ko uzskata par Latvijas jūgendstila simbolu.
Uz Latvijas kinoekrāniem iznākusi Ukrainas pilnmetrāžas 3D animācijas filma “Lauma. Meža dziesma”. Visvairāk tā patiks meitenēm vecumā no 5 līdz 13 gadiem. Taču arī pārējie skatītāji nebūs vīlušies.
“Nekad nedomāju, ka atgriezīšos. Bet dzīve ievieš savas korekcijas un dažkārt arī rāda ceļu, pa kuru tālāk iet, ir tikai jāieklausās, jāpamana,” saka viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm Ksenija Sidorova-Arizaga. 13 gadus nodzīvojusi Anglijā, nepilnus piecus – Spānijā, viņa kopā ar ģimeni ir atgriezusies savās mājās Latvijā.
“Jūra, piekraste un apvārsnis cilvēkus vilina jau kopš seniem laikiem. Es dodos pie jūras, kad vien sanāk, visos gadalaikos, dažādos diennakts laikos un vienmēr brīnos par ainavas nemitīgo mainību un daudzveidību. Pēc pastaigas pieredzētais ir tik dzīvs un kņudinošs, ka nekas cits neatliek kā ņemt rokā otu,” saka gleznotāja Diāna Adamaite.
Kolektīvs “Latve” dibināts pirms 38 gadiem, laikā, kad padomju savienībā pie rūpnīcām ķeksīša pēc vajadzēja latviešu kolektīvu. “Latve” bija piesaistīta rūpnīcai Sarkanais Kvadrāts. “Pa šiem gadiem visādi gājis,” stāsta kolektīva dibinātāja Sarma Freiberga.
Nesen 63 gadus vecais britu mākslinieks Greisons Perijs tika iecelts bruņinieka kārtā. Tas notika prinča Viljama vadītajā ceremonijā Vindzoras pilī. Uz ceremoniju Perijs ieradās viktoriāņu stila purpursarkanā kleitā ar košu grimu un tauriņu cepuri galvā.
Nākamā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācija notiks 8. jūlijā (sestdien). Uz svētkiem, kas notiks Rīgas pilī, aicināti 1400 viesi. Ielūgumā norādītais apģērba kods ir smokings/garais vakartērps, kas patiesībā, vienkārši sakot, ir "black tie".
Dzejas izrāde, viesizrāde, pēdējā izrāde, operu melodijas, Brodvejas mūziklu zelta izlase un salidojums: Vilsons, Čaklais, Lūriņa, Kalniņa, Liepiņš, Freibergs, Koliadenko, Adigezalovs, Pērviss, Jurkevičs un Peltokoski.
Edijs ir cilvēks spridzeklis. No bērnības nodarbojies ar šķēpmešanu (starp citu trenējies pie leģendārā Jāņa Lūša), zīmēšanu, spēlējis klavieres, kalis kapakmeņus. 9.klasē iestājās Rozīšos pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā dizaineros. Ideju viņam netrūkt, tāpat arī krāsu.
Berlīnē Helmūta Ņūtona fonda telpās notiek Alises Springsas retrospekcija. Tieši ar šo vārdu pasaule pazina izcilā fotogrāfa dzīvesbiedri Džūnu Ņūtoni, kura arī pati bija lieliska fotogrāfe.
“Tāpat kā koks pāraug paaudzes, tāpat kā upe plūst cauri gadu simtiem, tāpat kā saule un akmens dzīvo mūžīgi, tāpat arī lai latviešu dziesmu un deju svētki pastāv cauri laikiem,” mirkli pirms sākas XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, saka diriģents Edgars Vītols.
Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).
Skatītājam Vess Andersons varētu šķist tāds, kurš ir atradis neizsīkstošus lego klucīšu krājumus un nemitīgi ar tiem spēlējas, ik pa brīdim uzliekot fuksijas toņos iekrāsotas brilles. Viņa radītās filmas un animācijas ir “izkāpušas” no ierastiem kadrējumiem un stāstījumiem.
Mūsdienās populārs ir viss, kas saistīts ar pagātni, - autobiogrāfijas un memuāri, dokumentālās un mākslas filmas par vēsturiskām tēmām, retrostils dizainā un modē. Īpašu popularitāti ieguvuši izcilām personībām veltītie memoriālie muzeji. Pastāstīsim par trim šādiem muzejiem - ne gluži parastiem.
