Šķiet, ka tas ir mazs traucēklis, taču tas var sabojāt pašu labāko dienu. Bezmaz novelc apavus pilsētas vidū un staigā basām kājām.
Mēģināt sagatavoties iepriekš? Kas ir varžacs, pašārstēšanās bīstamība un to, kā rīkoties, ja uz ādas atrodams veidojums, kas izskatās pēc varžacs.
Nepareizi izvēlēti apavi, garas pastaigas, noteiktu slimību klātbūtne (cukura diabēts, psoriāze) vai pēdu problēmas - tas viss var izraisīt ādas kauliņu parādīšanos vai hiperkeratozi (ādas sacietēšanu).
Varžacs jeb hiperkeratoze, ko bieži izraisa mehāniska berze, pēdas zonā var būt vairāku veidu. Visizplatītākās no tām:
Sausā varžacs ir neliels epidermas augšējā slāņa sabiezējums. Šie veidojumi var būt normāli - rozā vai dzeltenīgi. Visbiežāk tie veidojas pēdas apakšā vai sānos, kā arī uz papēža un lielā pirksta. Tieši šīs zonas staigājot uzņemas galveno slodzi. Sausā varžacs parasti nesāp, bet to nospiežot var rasties diskomforts.
Varžacs ir neliels šūnu augšanas laukums epidermas stratum corneum. Varžacij ir gludas malas un noapaļota forma, un tas atšķiras no citiem veidojumiem ar kodolu centrā, kas sniedzas dziļi audos. To var pamanīt pēc tam, kad speciālists noņem virsējos ādas slāņus. Varžacs bieži veidojas zonā starp kāju pirkstiem un uz kāju sānu virsmām - visiem, izņemot lielo pirkstu.
Nospiežot uz varžacs, jūtamas asas sāpes. Tāpēc staigāt ar varžaci ir īsts izaicinājums. Fakts ir tāds, ka audos esošie nervu gali tiek saspiesti, nonākot starp kaulu un blīvo varžacs kodolu.
Mīkstā varžacs ir ārkārtīgi nepatīkams un ļoti sāpīgs veidojums. Mīkstā varžacs veidojas no sausas varžacs ar lielu mitruma (sviedru) daudzumu. Tā rezultātā veidojas bālgans veidojums, kas piepildīts ar šķidrumu. Visbiežāk starp pirkstiem tiek lokalizētas mīkstās varžacis. Šādas varžacis ir bīstamas, jo šajā zonā veidojas labvēlīga vide sekundārām infekcijām - baktērijām vai sēnītēm. Tāpēc ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāsazinās ar speciālistiem, neaizkavējoties ar problēmas risināšanu.
Pašārstēšanās ir bīstama. Kaut vai tāpēc, ka vispirms ir jānosaka pareiza diagnoze. Varžaci bieži sajauc ar plantārā vīrusa kārpām, savienojuma spilventiņiem, varžaci un palmoplantāru keratodermu. Un tas ir tikai daļējs saraksts. Kompetents ārsts veiks pārbaudi, nepieciešamības gadījumā nozīmēs turpmāku izmeklēšanu un veiks pareizu diagnozi.
Kārpu cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss. Tādēļ šīs slimības ārstēšana atšķirsies no hiperkeratozes ārstēšanas.
Savienojumu spilventiņiem mezgla formā ir diezgan liels diametrs un tie sasniedz 3 centimetrus. Ārēji tie izskatās kā sausā varžacs, bet tie ir kustīgi, elastīgi un nesāpīgi.
Palmoplantāra keratodermija tiek uzskatīta par sistēmisku slimību izpausmi vai noteiktu zāļu lietošanas sekām. Un parastās hiperkeratozes ārstēšana šajā gadījumā neizraisīs atveseļošanos.
Turklāt pacientiem ar cukura diabētu hiperkeratozi var pavadīt plaisas vai trofisko čūlu attīstība. Tāpēc, ja ir psoriāze, cukura diabēts vai autoimūnas slimības, noteikti jādodas pie speciālista un jānoskaidro, kas ir cēlonis, ka parādās varžacs.
Diemžēl vecmāmiņu un pat farmaceitu padomi var būt ne tikai neefektīvi, bet arī bīstami. Daudzi iegādājas dažādus plāksterus ar augstu skābes koncentrāciju, piemēram, salicilskābi. To nepareiza lietošana var izraisīt ādas kairinājumu un pat apdegumus.
Vēl viena kļūda: mēģinājums patstāvīgi atbrīvoties no varžacs, izmantojot pumeka akmeni vai asmeni. Pārmērīga varžacs traumēšana var provocēt vēl intensīvāku hiperkeratozes veidošanos - varžacs, tajā skaitā serdes, augšanu. Turklāt pastāv infekcijas, iekaisuma un strutu risks.
Mīļākā tautas izklaide ir jebkuru traucējošu veidojumu ārstēšana ar struteni. Šī metode ir saistīta arī ar apdegumiem, veselu audu traumām, nepareizu ekspozīcijas laika izvēli un, tikai labākajā gadījumā, bez efekta.
Slimību ārstēšanai jāpieiet sistemātiski. Ideālā gadījumā būs nepieciešama dermatologa, podologa, ortopēda-traumatologa un pat ķirurga konsultācija.
Pirmā noteikums, kā sākt ārstēt dažāda veida varžacis, ir ortopēdiskā korekcija, proti, plakano pēdu ārstēšana. Bieži vien sakarā ar nepareiza slodzes sadale uz pēdu rada intensīvu spiedienu uz noteiktu pēdas zonu, un pēc tam uz tās veidojas varžacs. Lai saprastu, vai ir šāda problēma, būs jākonsultējas ar ortopēdu un, visticamāk, pēc pasūtījuma jāizgatavo ortopēdiskās zolītes.
Ja ir ļoti smaga pēdas deformācija, kad to vairs nevar labot, var būt nepieciešamas ortozes. Visbiežāk tas attiecas uz gados vecākiem pacientiem vai tiem, kuri cieš no sarežģītām muskuļu un skeleta sistēmas slimībām. Īpašas ortozes pasargās zonu, kur parasti veidojas varžacs. Šī ir laba profilakses un visaptverošas ārstēšanas metode. Turklāt lieliski sevi pierādījis rehabilitācijas programmās pēc varžacs noņemšanas - tiek uzlikta ortoze, un uz šo vietu nekas vairs nespiež.
Ja var atbrīvoties no varžacs, izmantojot konservatīvu metodi, to noteiks dermatologs. Lai mīkstinātu ādu un mitrinātu šo vietu, speciālists izvēlēsies noteiktus krēmus.
Nākamais solis ir sazināties ar podologu, lai veiktu medicīnisko pedikīru un noņemtu šo varžaci. Podologs rūpīgi noņems lieko audu slāni pa kārtai, un serdes varžacs gadījumā rūpīgi izņems arī serdi, kas rada sāpes.
Ja konservatīvās metodes nepalīdzēs, būs nepieciešams ķirurga apmeklējums un ķirurģiskas iejaukšanās izvēle: ķīmijterapija, noņemšana ar lāzeru vai izmantojot radioviļņus.
Pirms procedūras ķirurgs veic vietējo infiltrācijas anestēziju. Pēc tam hiperkeratoze tiek noņemta. Dziedināšana ilgst 7-10 dienas. Nākotnē jābūt uzmanīgiem un jānovērš varžacs veidošanās.
Ja problēma ar ortopēdiskām metodēm netiks atrisināta, ievērojami palielināsies recidīva risks. Profilakse zolīšu veidā un regulārs ārstnieciskais pedikīrs pasargās no jaunu varžaču parādīšanās. Starp citu, pieredzējis ortopēds var sniegt ieteikumus par ērtu apavu izvēli pēc izmēra. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pēdu hiperkeratozes profilaksei. Un tad garas vasaras pastaigas (vēlams ērtos apavos) sagādās tikai prieku un baudu.
