Kā ieklausīties ķermenī?

© Foto: Pexels.com

“Ķermeņa sadzirdēšana ir prasme, nevis teorētiskas zināšanas, ko izlasīt žurnālā vai noklausīties lekcijā,” atklāj sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace, kas specializējas psihiskajā veselībā.

Šodien, kad visi kopā esam iekāpuši ātrgaitas vilcienā, nereti aizmirstam no tā izkāpt un saprast, kas ir pats svarīgākais, lai rūpētos par savu veselību. Tieši tāpēc turpmāk kopā ar Madaru runāsim par dažādām tēmām, kas ir svarīgas un ir neatņemamama ikdienas sastāvdaļa. Tas viss, kā fizioterapteite secina, lai dzīve nepaiet garām.

Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace / Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Vai esi ievērojis, cik daudz informācijas tavas smadzenes dienā apstrādā? Vai esi pamanījis, cik daudz domā, plāno, risini sarežģītas lietas? Iespējams, arī tu esi no tiem, kas savu ikdienu izdzīvo galvā. Tu pavadi daudz laika, plānojot darbus, apzinoties laikapstākļus, vērojot pulksteni vai domājot par to, ko citi no tevis sagaida. Var gadīties, ka dienas laikā pat nepamani, kas notiek tavā ķermenī, kā tas jūtas, kādus signālus tev sūta?

Ķermeņa apzinātība

Klausīšanās ķermenī nozīmē pievērst uzmanību tā signāliem un uz tiem atbilstoši reaģēt. To varam saukt arī par ķermeņa apzinātību.

Apzināšanos var definēt kā uzmanīgu, reizē arī atslābinošu un modru klātbūtni - uzmanības pievēršanu tam, kas notiek šajā mirklī - šeit un tagad - bez vērtējuma.

Tu vari apzināties ķermeni, kustības, sajūtas un domas. Šī prasme piemīt ikvienam, bet bieži nav attīstīta.

Ieklausīšanās ķermenī

Foto: Pexels.com

Ieklausīšanās ķermenī ir būtisks process fiziskās un emocionālās labsajūtas uzturēšanā un, ja nepieciešams, arī uzlabošanā. Esot kontaktā ar ķermeni, tu sāc to labāk izprast, apzināties tā spējas un robežas.

Iespējams, tu vari izdarīt daudz vairāk nekā esi domājis. Un var gadīties, ka ir aktivitātes, kas tavam ķermenim nav piemērotas.

Sadzirdi sevi un rīkojies saskaņā ar to! Tā tu samazini traumu risku.

Tu vari arī ievērot izmaiņas vai diskomfortu fiziskajā ķermenī, ja tādi rodas. Tas var palīdzēt ātrāk atpazīt dažādas izmaiņas kopējā veselībā. Tu sāc ievērot savu stāju un arvien biežāk ieņemt to “pareizu”, mazinot slodzi uz locītavām un muskuļiem.

Ir ieguvumi arī mentālajā veselībā, jo sāksi ievērot, kā ķermenis reaģē uz dažādām emocijām, un tā pakāpeniski sāksi pārvaldīt stresu, trauksmi un citus ar psihisko veselību saistītus stāvokļus.

Tāpat apzinātība attīsta spēju pieņemt sevi un būt pateicīgam par savu ķermeni un to, ko tas spēj paveikt.

Ķermeņa apzinātība attiecas arī uz fizioloģisko vajadzību sajušanu, piemēram, izsalkumu, slāpēm, nogurumu. Un arī sarežģītākām situācijām, piemēram, trenējoties sajust, kad esi sasniedzis savu maksimumu, kad jūties vientuļš vai ir vēlme pēc tuvības.

Saikne starp ķermeni un prātu

Foto: Pexels.com

Ļoti svarīgi ir atgādināt par saikni starp ķermeni un prātu. Nereti šie abi tiek nošķirti viens no otra un skatīti kā divi savstarpēji nesaistīti objekti. Tomēr vislabāko kopējo labsajūtu varam gūt, kad ķermenis un prāts ir vienoti.

Tu bieži nepamani, kas notiek ķermenī, jo lielākā daļa tavas apziņas ir vērsta ārpus tā.

Ķermenis parasti tiek uzskatīts par pašsaprotamu un kaut kur fonā klusē. Taču mēs varam radīt īpašus apstākļus, kā pārtaukt šo klusumu.

Veidot vidi, kurā ļaut ķermenim runāt, un mums pašiem ieklausīties tā vārdos. Trenēties to sadzirdēt.

Šeit dažas idejas, kā to izdarīt:

  • Laiks sev. Brīdis, kad pabūt vienatnē, klusumā un sajust sevi. Bez apkārtējiem kairinātājiem - ekrāniem, skaņām, citiem sensorajiem stimuliem. Uzmanību vērs uz pašreizējo mirkli. Tas var palīdzēt sadzirdēt fiziskās sajūtas un emocijas, kopumā veidot kontaktu pašam ar sevi. Cik bieži tu atrodies klusumā, neko nedarot? Vienkārši ļaujot sev būt;
  • Ķermeņa skenēšana. Sāc no pēdām un palēnām virzies uz augšu līdz pat galvai, pievērs uzmanību katrai ķermeņa daļai. Ievēro sajūtas! Pievērs uzmanību jebkurai fiziskajai sajūtai, piemēram, saspringumam, diskomfortam vai sāpēm. Tie var būt signāli par ķermeņa vajadzībām. Tāpat pievērs uzmanību patīkamajām sajūtām - kur ķermenī tās ir patīkamas. Ir svarīgi atpazīt gan vienas, gan otras. Tas dod informāciju par taviem iekšējiem resursiem un reizē par vajadzībām. Atsaucies tām! Ir svarīgi iedot ķermenim apliecinājumu, ka es to dzirdu un reaģēju uz tā prasībām. Vai man šajā brīdī nepieciešams pagulēt, pavingrot, iziet pastaigā ar kādu tuvu cilvēku vai apmeklēt masieri? Varbūt ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts?
  • Joga, tai-chi, cigun. Iesaisties šajās aktivitātēs, kas vairo apzinātību caur kustību un elpu. Lēnas kustības, viegla stiepšanās, ķermenis kustas kā vienots veselums, koncentrēšanās esošajam brīdim un tikai uz to, ko nepieciešams paveikt šajā mirklī. Tas palīdz nolikt malā ikdienas rūpes un pienākumus un pabūt ar sevi kustībā un elpā;
  • Elpošanas vingrinājumi. Paņem pauzi, fokusējies uz elpu. Kāda tā ir? Vai vari elpot ar diafragmu? Ieelpā sajūti, kā apakšējās ribas un vēders izplešas, izelpā ļauj, lai saplok. Dziļā elpošana var palīdzēt izveidot kontaktu ar sevi, savu centru un nomierināties;
  • Dienasgrāmatas rakstīšana. Izveido dienasgrāmatu, kurā pieraksti savas sajūtas - fiziskās un emocionālās, jebko, kas tajā brīdī aktuāls. Tas var palīdzēt labāk izprast sevi un sakārtot domas. Atpazīsti emocijas! Bieži emocijas pārveidojas kā fiziskas sajūtas ķermenī, tāpēc, izveidojot kontaktu ar tām, tu, iespējams, varēsi izprast arī emocionālos stāvokļus;

Foto: Pexels.com

  • Apzināta ēšana. Pievērs uzmanību maņām: garšām, smaržām, tekstūrai. Ēd lēnām, izgaršo katru kumosu un seko līdzi izsalkuma un sāta sajūtai;
  • Kustību pauzes. Iekļauj savā ikdienā kustību pauzes, piemēram, stiepšanos, staigāšanu, dejošanu vai jebko citu.

Reaģē ar rūpēm! Kad esi sadzirdējis, ko ķermenis tev saka, atsaucies tam!

Tas var nozīmēt pauzes paņemšanu, kādas specifiskas prakses veikšanu vai vēršanos pēc palīdzības pie kāda cita blakus esoša cilvēka, tuvinieka vai speciālista.

Praktizē līdzjūtību pret sevi! Esi laipns un atbalstošs pats pret sevi!

Izvairies no nosodījuma un kritikas! Tā vietā lai nāk sapratne un pieņemšana. Kopumā būtiski ikdienā attīstīt veselīgus ieradumus. Izvēlies tos, kas atbalsta tavu kopējo labsajūtu, piemēram, regulāru vingrošanu, veselīgu uzturu, miega higiēnu, stresa pārvarēšanas tehnikas! Ieviešot šo savā ikdienas dzīvē, tu vari audzēt dziļāku saikni ar ķermeni un labāk reaģēt uz tā vajadzībām.

Foto: Pexels.com

Ķermeņa sadzirdēšana ir prasme, nevis teorētiskas zināšanas, ko izlasīt žurnālā vai noklausīties lekcijā.

Apzinātības trenēšana ienes dzīvību, krāsas, piepildījumu tavā ikdienā. Pētījumi rāda, ka ieguvumi ir gan tavai fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Uzlabojas spējas paveikt dažādus ikdienas fiziskos un arī intelektuālos darbus, pieaug attiecību kvalitāte un apmierinātība ar dzīvi. Lai sajustu apzinātības pozitīvo iedarbību, ir svarīgi to regulāri praktizēt. Tad rezultāti būs klātesoši.

Kas ir apzinātā ēšana, lasiet šeit.

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.

Svarīgākais