Jauniešu iesaistīšanās sportā: kas ir piemērots bērniem?

© Foto: publicitātes

Sports ir ne tikai veids, kā uzturēt labu fizisko formu, bet arī pozitīvi ietekmēt garastāvokli, uzlabot veselību un stiprināt imunitāti. Turklāt daudz dzirdēts, ka aktīvs dzīvesveids var būtiski uzlabot gremošanas sistēmu, regulāras fiziskās aktivitātes spēj palīdzēt cilvēkiem ar sliktu miegu vai arī tiem, kas cieš no depresijas.

“Regulāra sporta stundu apmeklēšana un izvēle attīstīt sevi sporta skolā bērniem veido raksturu un dot labumu vairākos veidos. Tomēr vecākiem var rasties jautājumi par sporta priekšrocībām un mīnusiem,” raksta extension.usu.edu.

Piemēram, ko darīt, ja bērnam nerūp sports? Ko darīt, ja bērns sporta stundā tiek ievainots un sacensību brīdī ar klasesbiedriem, piedzīvojot kārtējo sakāvi, zaudē savu pašvērtējumu?

Tieši tāpēc aplūkosim sporta stundu plusus un mīnusus, lai vecākiem būtu mazāk jautājumu.

Plusi dalībai sporta stundās un citās nodarbībās

Foto: publicitātes

Sports samazina ekrāna laiku, ēšanu no garlaicības un garīgās veselības problēmas. Tāpat sports ir ne tikai fiziski, bet arī garīgi labvēlīgs bērniem un jauniešiem. Sports ir lieliska skola, kas iemāca, kas ir mērķtiecība, disciplīna un neatlaidība.

Piedalīšanās sportā var palīdzēt novērst aptaukošanos, veicot regulāras fiziskās aktivitātes. Visticamāk, ka sportisti arī labi mācīsies skolā, izvairīsies no narkotikām un izvēlēsies veselīgāku pārtiku, jo viņiem laiks aiziet ārpus skolas nodarbībās, piemēram, basketbola treniņā, volejbolā, daiļslidošanā vai hokejā.

Sports veido raksturu, spēju labi sadarboties ar citiem un vienaudžu savstarpēju cieņu - ja treneri šīs vērtības pastiprina, jo sporta prieku bieži var tieši saistīt ar to, kā treneris mijiedarbojas ar jauniešiem, tad sportā ir tikai un vienīgi ieguvumi.

Mīnusi, iesaistoties sportā

Diemžēl statistika liecina, ka līdz 15 gadu vecumam 60% jauniešu pārtrauc sportot. Apstākļi ir dažādi, viens no tiem: ir augsts traumu risks.

Arī pusaudžu sporta līdzdalības atšķirības pastāv starp sacīkstēm un sporta nometnēm. Izmaksas var būt arī apgrūtinājums ģimenēm.

Ar treneriem var rasties negatīva pieredze. Piemērs būs tādi treneri, kas vēl aizvien, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, izmanto agresīvu uzvedību un leksiku, kas nepalīdz, bet gan gremdē bērna ticību mērķim.

Foto: publicitātes

Tā kā jaunieši cenšas būt pamanīti un izcelties, bieži vien tas tiek mērīts arī ar uzvaru kādā sporta veidā. Tas prasa, lai jaunieši iegūtu prasmes, kas palīdz viņiem pārspēt savus vienaudžus, bet viņi aizmirst pašu sporta prieku. Emocijas gūst virsroku, tāpēc bieži vien viņi apjūk, kas sportā ir svarīgākais.

Lai no tā izvairītos, vēlams vecākiem iesaistīties, motivēt un skaidrot, kas ir sports un kas ir profesionāls sports. Tāpat arī trenera izvēle. Tā ir ļoti būtiska, īpaši vecumposmā no 7 gadiem.

Kā saprast, ka sports ir palīgs ikdienā?

Foto: publicitātes

Pirmā ietekme nāk no ģimenes, no vecākiem un audzināšanas modeļa. Vēlāk lielu lomu spēlē izvēlētā skola, skolotāji un treneri.

Tad seko motivācija, kas bieži vien ir stūrakmens - nodarboties ar sportu vai nē, īpaši vecākajās klasēs.

Taču pats svarīgākais ir saprast, ka sportam plusu ir vairāk nekā mīnusu. Un vēl var palīdzēt dzīve “pirms” un “pēc”.

Pavērot, kas ir mainījies kopš nopietnāk pievēršas sportam un apmeklē sporta stundas. Īpaši tas attiecas uz vecāko klašu skolēniem.

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.

Svarīgākais