Vai laika maiņa sajauks miega rutīnu. 3 padomi, lai atjaunotu labu miegu

© Foto: pixabay.com

Ir pienācis laiks pagriezt pulksteņus par stundu atpakaļ, taču joprojām varam kvalitatīvi atpūsties, ja pievērsīsim uzmanību miega rutīnai. Tuvojas vasaras laika beigas, kas nozīmē īsākas dienas un garākas naktis.

Saskaņā ar “Sleep Doctor” aptauju 25% cilvēku teikuši, ka laika maiņa ietekmē viņu gulēšanas paradumus. Ja laika maiņas laikā ir bijušas problēmas aizmigt vai iemigt, šeit būs daži veidi, kā atjaunot diennakts ritmu — ķermeņa iekšējo modinātāju, raksta cnet. Kā miegs ietekmē vispārējo veselību un kāpēc tas ir ļoti svarīgi visos dzīves aspektos.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobri, plkst.4 Latvijā notiks pāreja no vasaras uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, ziņo LETA.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, tāpēc šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Kā atiestatīt ķermeņa modinātāju

Foto: pixabay.com

Lai veicinātu veselīgu miega higiēnu un novērstu miega zuduma sekas pēc vasaras laika, apsveriet iespēju ievērot šos padomus.

1.Neregulējiet savu pamošanās laiku uzreiz pēc laika maiņas. Pēc dažām dienām līdz pat nedēļai ilgi ķermenis pieradīs pie jaunā laika. Tā vietā vajag īsu 20 minūšu snaudu pēcpusdienās, lai sniegtu ķermenim vairāk enerģijas. Tomēr garas snaudas var padarīt miegaināku.

2.Pirms gulētiešanas izvairieties no alkohola, kofeīna un neveselīgām maltītēm. Šīs vielas izraisa miega traucējumus, kas neļauj iegūt kvalitatīvu septiņu līdz deviņu stundu miegu, kas nepieciešams fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai.

3.Ja esat agri cēlies, agri no rīta izejiet ārā, lai iegūtu nedaudz gaismas. Gaisma palīdz palikt modrākam dienas laikā un samazina melatonīna ražošanu organismā, kas izraisa miegainību. Varat arī apsvērt saullēkta modinātāju.

Tas ir speciāls modinātājs, jo saullēkta modinātājs var maigi pamodināt ķermeni dabiskā veidā, imitējot dabisku rītausmu.

Tas ļauj gaismai pakāpeniski apgaismot istabu tā, it kā saule lec un caur logu spīd uz sejas. Tā ir daudz mierīgāka alternatīva skaļam modinātāja zvanam, un tā varētu būt īsta lieta, lai laika gaitā ķermenis pielāgotos dabiskākam ritmam. Modinātājs ielaiž guļamistabā dabisko gaismu, lai no rīta maigi pamodinātu tāpat kā saules gaisma. Tas ir īpaši ērti, kad saule lec vēlāk.

Kā vasaras laiks ietekmē ķermeni

Foto: pixabay.com

Jūsu diennakts ritms ir ķermeņa iekšējais pulkstenis, kas seko 24 stundu ciklam. Tam ir svarīga loma miega un nomoda cikla noteikšanā, un to lielā mērā ietekmē gaismas un tumsas signāli. Iestājoties vasaras laikam, tas var aizkavēt diennakts ritmu, liekot justies mieganākam no rītiem, kamēr vēl ir tumšs, un enerģiskākam vakarā, jo saule uzlec vēlāk.

Ja kādreiz esat ceļojis uz reģionu ar atšķirīgu laika joslu, nekā esat pieradis, iespējams, esat piedzīvojis līdzīgus diennakts ritma traucējumus, ko mēs saucam par “jet lag”.

No pirmā acu uzmetiena nelielas izmaiņas rutīnā var nešķist krasas. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka vasaras laika izraisīti traucējumi var ievērojami ietekmēt miega higiēnu un vispārējo veselību, ja neesat piesardzīgs.

Vasaras laika sekas

Foto: pixabay.com

Saskaņā ar kādu pētījumu, vasaras laika sākuma vidusmēra cilvēks guļ par aptuveni 40 minūtēm mazāk. Papildus miegainībai eksperti ir minējuši arī (nopietnākos gadījumos) negadījumu darba vietā, sirdslēkmes, garastāvokļa svārstības un pat autoavāriju pieaugumu pēc pārejas no standarta laika (novembra uz martu) uz vasaras laiku.

Slikta miega kvalitāte un izmaiņas mūsu miega un nomoda ciklā, šķiet, ir šo notikumu virzītājspēki, un tas ir galvenais arguments ekspertiem, kas cenšas atcelt vasaras laiku.

Dzīvesstils

Viena no kaitīgākajām lietām, ko var nodarīt savam ķermenim, ir nedarīt neko. Mazkustība var kaitēt ķermenim, un tas var būt bīstamāks dzīves ilgumam un nopietnu slimību riskam, nekā varētu domāt.