“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs sadārdzinājies no 17,14 eiro 2024. gada 31. martā līdz 20,39 eiro 2025. gada 20. aprīlī, kas atbilst cenu pieaugumam par 18,9%.
Pārtikas grozā 14 produkti ar kopējo cenu 5 lati pirmo reizi tika ielikti 2004. gada Lieldienās, kas togad sakrita ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Iepirkšanās vieta viens un tas pats veikals kā telpas, kurās šo gadu laikā nomainījušies 3-4 tirgotāji. Pēdējos gados šīs telpas izmanto “Mego". Ja viena veida un svara vai tilpuma preces pārstāvētas ar vairākiem zīmoliem, tad vienmēr ņemta lētākā prece. Iepakojumu apjomu maiņas dēļ dažkārt rodas atšķirības starp faktiski samaksāto cenu un pārskata cenu, kas pārrēķināta uz sākotnējo produkta daudzumu, kādu turpmākajos gados ne vienmēr var nopirkt. No pirkuma čekos uzrādītās cenas jāatskaita ķīlā par plastmasas pudeli veikalā atstātie 10 eirocenti. Pagājušā gada preču groza 2024. gada 1. aprīļa aprakstā “Pārtikas cenas aug lēnāk, bet kož sāpīgāk” groza cena tika pārrēķināta no faktiski samaksātajiem 18,33 eiro uz 17,14 eiro. Lauvas tiesu tajā korekcijā deva skābais krējums, kas vairākus gadus nebija nopērkams 200 g iepakojumā. Nācās izmantot 400 g iepakojumu, no kura faktiskās cenas salīdzinājumā iekļaut tikai pusi. Tagad 200 g iepakojums atkal bija dabūjams kā Lietuvas prece. No šogad veikalā samaksātajiem 20,49 eiro atlika atskaitīt tikai pudeles ķīlas cenu.
Rezultātā iegūtais cenu pieaugums no 17,14 eiro līdz 20,39 eiro atbilst 18,9%. Tas nekādi nesaskan ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Centrālās bankas apgalvojumiem par inflācijas pazemināšanos līdz pāris procentiem 12 mēnešos. Šīs atšķirības nav izskaidrojamas ar ļoti ierobežoto “Neatkarīgās” pārtikas groza sastāvu, ja to salīdzina ar mērījumu skaitu, ko jaudā izdarīt CSP. Vairumā gadu taču mazā groziņa un milzīgā groza cenu izmaiņu caurmēra rādītāji bija ļoti tuvi. Tāpat arī cenu pārrēķināšana nevar būt pie vainas, jo nekoriģēto maksājumu pieaugums no 18,33 eiro uz 20,49 eiro atbilst 11,8%, kas tik un tā neiekļaujas oficiālajā versijā, ka ”pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,4%". Šis cipars ņemts no CSP 8. aprīļa paziņojuma par inflāciju no 2024. gada marta līdz 2025. gada martam.
Atšķirība tik ļoti liela, ka CSP inflāciju uzrāda ar viencipara skaitli, bet reāli jābūt divciparu skaitlim jebkurā gadījumā. Ja par kaut ko var šaubīties, tad par to, vai reālā 12 mēnešu inflācija pārtikai tuvāka 10% vai 20%.
Paldies Dievam, ka Latvijā pārtikas un vispār cenas vēl neaug tik strauji, lai visa atšķirība starp CSP un “Neatkarīgās” mērījumu rezultātiem būtu paguvusi izveidoties viena mēneša laikā. Proti, pagājušajā mēnesī CSP ap šādu laiku pabeidza marta cenu mērīšanu un pievērsās šo mērījumu rezultātu aprēķināšanai, kas noveda pie +6,4% kā 12 mēnešu inflācijas radītāja līdz martam. Tagad vēl jāpaiet trijām nedēļām, līdz kamēr CSP tiks līdz aprīļa inflācijas indeksiem. To nu gan var droši paredzēt, ka līdz divciparu inflācijas rādītāja atzīšanai pārtikai CSP joprojām nenonāks.
Lieldienu pārtikas groza cena apstiprina to pašu, par ko liecināja valsts iestāžu pakalpojumu cenu celšana ar apgalvojumiem, ka visas cenas strauji pieaugušas un attiecīgajai iestādei vajag lielākus ieņēmumus, lai segtu jau pieaugušos un strauji augošos izdevumus.
Mirkli pirms gadu mijas valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) bija noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pasta prasību apmierināja un pastmarku cenas uzšāvās debesīs, lai gan ne pasts, ne regulators tā arī nespēja sniegt “Neatkarīgajai” skaitliski pamatotas atbildes, kas īsti uzņēmuma izdevumos sadārdzinājies desmitreiz straujāk nekā statistiķu pārskatos par patēriņa un ražotāju cenu celšanos Latvijā.
Februāri cenu supercelšanas stafeti no pasta pārņēma Ceļu satiksmes drošības direkcija. Tai ne cenu regulēšanas iestāde, bet pati valdība atļāva no šā gada 1. marta celt visu savu “pakalpojumu” cenas par daudziem desmitiem procentu. Tādējādi pat valdības līmenī tiek ignorēta CSP vai vismaz CSP dati, ka cenu celšanās Latvijā, protams, notiek, bet pieņemami mērenā tempā. Īstenībā cenu celšanās temps vismaz pārtikai jau tuvs pārdesmit procentiem gadā. Tad viss nostājas savās vietās, jo valsts iestādēm galvenais uzdevums taču ir pabarot valsts kalpotājus. Tātad jāpaaugstina viņiem algas kaut tikai tādā apmērā, lai viņi kopā ar savām ģimenēm varētu paēst tikpat labi kā iepriekš. Ja pārtikas cenas reāli pieaugušas par 20%, tad pacelt valsts monopolpakalpojumu cenas par 40% ir normāli, jo iestāžu vadītājiem noteikti vajadzīgi lielāki algu pielikumi nekā vienkāršajiem darbiniekiem.
Šā gada budžeta projektu valdība stādīja priekšā sabiedrībai ar paskaidrojumu, ka tas paredzot valsts kalpotāju algu palielināšanu caurmērā par 2,6% šā gada laikā. Pēc tam sāka krāties atrunas, ka karavīriem, policistiem un vēl tiem un arī citiem algas nāksies celt straujāk. Rezultātā caurmēra pieaugums no 2,6% strauji tuvojas 26% gadā, kādu jebkurš sevi cienošs ierēdnis ja ne citiem, tad sev uzskata par pašsaprotamu, nepieciešamu un ar smagu darbu nopelnītu. Inflācija ir viens no naudas avotiem, kas ierēdņu prasības apmierinās. Piemēram, pirkumu čekos uzrādītais pievienotās vērtības nodokļa maksājums Lieldienu pārtikas grozam pieaudzis no 3,16 eiro pirms gada līdz 3,54 eiro šogad. Valsts ieguvumi no cenu pieauguma šajā gadījumā auguši par 13%. Šā gada atlikušajā garumā gan cenas, gan valsts ieņēmumi no tām turpinās pieaugt.
Pagājušā gada pārtikas groza apskata “Pārtikas cenas aug lēnāk...” nobeigumā izteikti minējumi par to, kad pārtikas groza cena pārsniegs 20 eiro: “Ja Latvijas ekonomika darbosies neticami labi, tad lai tas notiek uz pārtikas groza cenu mērījumu 25. gadadienu.” Ak, kā būtu gribējies, ka 2004+25=2029! Diemžēl neticamais patiešām izrādījās neiespējamais.
Cenu celšanās Latvijā ir sekas eiro drukāšanai, ko Latvija nevar ietekmēt, pat ja gribētu. Jau norādītais PVN maksājumu pieaugums liek domāt, ka Latvija valsts aparāta personā nekādu cenu stabilitāti nemaz negrib.
Eiro drukājošā Eiropas Centrālā banka 17. aprīlī paziņoja par savu aizdevumu likmju pazemināšanu ar paskaidrojumu, ka “vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī”. Paskaidrojums ir bezjēdzīgs vārdu samudžinājums, lai no tā nevarētu saprast neko. Proti, lai nekļūtu acīm redzams, ka ECB neatšķir 2% inflāciju no 20% inflācijas. Tāpat arī kaislības ar ECB procentu likmju palielināšanu un samazināšanu ir tikai aizsegs eiro drukāšanai. ECB pārskats par apritē esošo eiro daudzumu beidzas ar 16,86 triljoniem eiro šā gada februāri, kas par 740 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada februārī un par 80 miljardiem eiro vairāk nekā šā gada janvārī. Tādā garā turpinot, Lieldienu pārtikas groza pirkšanas 25. gadadienā groza cena būs nevis virs 20, bet virs 30 eiro, kas neizslēdz ne 40, ne 50 eiro.
