Sarkanās gaļas iemainīšana pret zivīm var samazināt ar uzturu saistītas slimības un palīdzēt risināt klimata krīzi, raksta “The Guardian”.
Sarkanās gaļas aizstāšana ar tādām zivīm, kā, piemēram, siļķēm, sardīnēm un anšoviem, varētu izglābt 750 000 dzīvību gadā un palīdzēt pārvarēt klimata krīzi, liecina pētījums.
Pierādījumi saista sarkanās gaļas patēriņu ar lielāku slimību risku cilvēkiem, kā arī būtisku kaitējumu videi, kamēr zivis ir ļoti barojošas, videi draudzīgas un šīs nosauktās ir visbagātīgākās zivju sugas pasaules okeānos.
Lai gan pētījumi ir parādījuši zivju priekšrocības, līdz šim nav bijis skaidrs, cik lielā mērā tās varētu samazināt globālo slimību slogu, ja ar tām aizstātu sarkano gaļu. Tagad Japānas un Austrālijas pētnieku komandai ir atbilde pēc lielākās šāda veida analīzes, kas ietver datus no vairāk nekā 130 valstīm.
Sarkanās gaļas aizstāšana ar nosauktajām zivīm varētu novērst 750 000 nāves gadījumu gadā un ievērojami samazināt ar uzturu saistītu slimību izplatīšanos.
Pētnieki piebilda, ka šāda veida diētas ieviešana būtu īpaši noderīga valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur šīs zivis ir lētas un bagātīgi pieejamas un kurās ir īpaši izplatītas sirds slimības.
"Lai uzlabotu cilvēku un planētas veselību, mums jāierobežo sarkanās gaļas patēriņš un jāpāriet uz pārtiku, kas ir gan veselīga, gan videi draudzīga," skaidro izdevums “Global Health”.
"Mūsu pētījums parāda, ka nosaukto zivju kā sarkanās gaļas alternatīvas izmantošana potenciāli sniegtu ievērojamus ieguvumus sabiedrības veselībai (visā pasaulē izvairoties no 0,5-0,75 miljoniem nāves gadījumu no ar uzturu saistītām slimībām), jo īpaši attiecībā uz sirds išēmiskās slimības samazināšanu."
Lopbarības zivis ir bagātas ar omega-3 garās ķēdes polinepiesātinātajām taukskābēm, kuru uzņemšana var novērst koronārās sirds slimības, kā arī tajās ir daudz kalcija un vitamīna B12. Pētnieki skaidro, ka tām ir arī zemākais oglekļa pēdas nospiedums no jebkura dzīvnieku barības avota.
Taču šobrīd trīs ceturtdaļas no nosaukto zivju nozvejas tiek samaltas zivju miltos un zivju eļļā - produktos, ko pārsvarā izmanto zivkopībā.
Pētnieki modelēja četrus scenārijus, no kuriem katrs atspoguļo atšķirīgu lopbarības zivju sadalījuma modeli visā pasaulē. Viņi izmantoja datus par prognozēto sarkanās gaļas patēriņu 2050. gadā 137 valstīs un vēsturiskos datus par lopbarības zivju nozveju no jūras biotopiem.
Visā pasaulē šī pieeja varētu novērst 750 000 nāves gadījumu no ar uzturu saistītām slimībām 2050. gadā.
Pētnieki atzina, ka ierobežotais zivju piedāvājums nav pietiekams, lai aizstātu visu sarkano gaļu. Taču to nomaiņa joprojām varētu būtiski samazināt globālo slimību slogu.
