2009. gads Ekonomikā

Latvijas valdība visu 2009. gadu pavadījusi, izlūdzoties kārtējās aizdevumu porcijas no Starptautiskā valūtas fonda sapulcinātas kreditoru kompānijas.

Dzīvojam uz parāda

Nauda tiek dota pret solījumiem samazināt valsts izdevumus. Valsts aparāta uzturēšanu šā gada sākumā nodrošināja 600 miljoni eiro, kurus SVF atsūtīja uz Latviju pagājušā gada 29. decembrī.

Februāra beigās pienāca miljards eiro no Eiropas Komisijas, jūlija beigās – 1,2 miljardi no EK un augustā – vēl 200 miljoni no SVF. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Latvijai solīto kredītu ieguldīja Parex bankas pamatkapitālā. Līdzīgi plānots aizvadīt arī nākamo gadu. 2011. gadā strauji saruks aizdevumu apjoms, bet 2012. gadā būs jāsāk atdot 2009. un pāris turpmāko gadu parādi.

Gada tikšanās ar deflāciju

2009. gads sagādāja tikšanos ar deflāciju. Proti, ar patēriņa cenu pazemināšanos 12 mēnešu periodā. Nekas tāds iepriekš nebija noticis gandrīz pārdesmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja gada sākumā Latvijā patēriņa cenu pieaugums bija 9,8%, tad gada otrajā pusē sevi parādīja deflācija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, oktobrī tā bija 0,9% liela, novembrī – 1,2% liela. Būtiskākais cenu samazinājums gada laikā bija siltumenerģijai, alkoholiskajiem dzērieniem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Eksperti paredz tai ilgu mūžu – pat līdz 2011. gadam, bet valdība cenšas atjaunot inflāciju ar nodokļu paaugstināšanu.

Svarīgākais