Valdība atbalsta maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Valdība otrdien atbalstīja maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanu no 0,5% uz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

To paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā. Patlaban Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par 0,5% no attiecīgā gada IKP. Šis nosacījums ir jāievēro, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.

FM informē, ka šā gada 30.aprīlī stājās spēkā jaunais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars, ko veido divas regulas un viena direktīva, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.aprīļa regula 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību.

Atbilstoši jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kurā jānosaka fiskālā trajektorija.

Regula nosaka, ka valstij specifiskai fiskālajai trajektorijai - valsts finansētiem neto primāriem izdevumiem strukturālās primārās bilances izteiksmē - jāatbilst prasībām, ka korekcijas periodā (2025.-2028.gadā) un 10 gadus pēc tā vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai tiek saglabāts piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60% no IKP, un valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3% no IKP.

Fiskālā trajektorija būs jāievēro likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā, skaidro FM.

Regula ļauj dalībvalstīm noteikt savus valstu budžeta mērķus dažādu rādītāju izteiksmē, piemēram, kā strukturālā bilance, ja tas paredzēts to valstu tiesību aktos.

Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam ietvaros FM veica analīzi par nacionālajiem un ES fiskālajiem nosacījumiem, lai noteiktu vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta mērķus. Analīze liecina, ka Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais fiskālais nosacījums, kas nepieļauj vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances noteikšanu apmērā, kas ir mazāks par 0,5% no IKP, uzliek ievērojami stingrākas prasības nekā jaunais ES fiskālais ietvars.

Stabilitātes programmas aprēķinos pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, balstoties uz ES strukturālās primārās bilances nosacījumu, bija tuvu 1% no IKP.

Šī gada jūnijā FM aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes un augustā arī fiskālās prognozes, attiecīgi aktualizēti aprēķini par maksimāli pieļaujamo strukturālo bilanci. 2025.-2028.gadā tiek prognozēts augstāks vispārējās valdības budžeta deficīts un nedaudz palielināta arī vienreizējo pasākumu fiskālā ietekme salīdzinājumā ar tām prognozēm, uz ko balstījās Stabilitātes programmas aprēķini. Tas tika ņemts vērā maksimāli pieļaujamās strukturālās bilances aprēķinos.

Atjaunotie aprēķini liecina, ka, lai izpildītu jaunā ES fiskālā regulējuma prasības 2025.-2028.gadā un turpmākajos 10 gados, maksimāli pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā bilance, balstoties uz ES strukturālās primārās bilances nosacījumu, 2025.gadā ir zemāka par 1% no IKP (0,97% no IKP).

Turpmākajos gados saskaņā ar šo nosacījumu pieļaujamais strukturālās bilances deficīts ir nedaudz virs 1% no IKP (1,044% - 1,445% no IKP). Savukārt, ES izdevumu pieauguma nosacījums nepieļauj strukturālo deficītu augstāku par 1,081% - 1,189% no IKP tuvāko gadu laikā.

Stabilitātes programmā veiktā analīze liecina, ka, ja par pamatu izvirzītu valdības deklarācijā noteikto vidējo parāda līmeni ilgtermiņā, kas ir 40% no IKP, tad uz ES metodoloģiju balstītajā aprēķinā var konstatēt, ka minētais nosacījums nodrošināms, ja valsts ievēro vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci 1% no IKP.

Ņemot vērā minēto, nosakot Fiskālās disciplīnas likumā maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu 1% no IKP apmērā, tas nodrošinātu pareizu kalibrāciju gan attiecībā uz jaunajiem ES fiskālajiem nosacījumiem, gan vispārējās valdības parāda stabilizēšanu 40% līmenī, likumprojekta anotācijā skaidro FM.

Ja netiek veikts grozījums Fiskālās disciplīnas likumā, nacionālais fiskālās disciplīnas ietvars paredzēs būtiski stigrākus nosacījumus likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā un negatīvi ietekmētu fiskālo telpu, brīdina FM.

Jau ziņots, ka, analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atbalsta šo ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.