Zemgalieši kļuvuši par aktīvākiem krājējiem

krājkase © f64

Pēdējo trīs mēnešu laikā zemgalieši kļuvuši par aktīviem krājējiem. Ja pirmajā ceturksnī 53% zemgaliešu ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem norādīja, ka nekādus uzkrājumus neveidojot, jo tam neatliekot naudas, tad otrā ceturkšņa beigās šādi atbild vairs tikai 13%, liecina GE Money Bank pētījums.

Pieaugušas arī Zemgales iedzīvotāju uzkrātās summas - jūlija beigās katrs piektais aptaujas dalībnieks ik mēnesi noguldījis 51-100 latus, vēl marta beigās šādu summu uzkrāja vien 12% zemgaliešu. Savukārt vidēji katrs trešais mēnesī atliek 20 latus vai mazāk.

"Manuprāt, šī tendence parāda, ka, mainot savus tērēšanas ieradumus, ir iespējams rast līdzekļus uzkrājumu veidošanai. Jau marta pētījumā varēja redzēt, ka zemgaliešiem krāšanas vēlme ir - 33% ik mēnesi gribēja atlikt 51-100 latus, bet 27% 26-50 latus. Salīdzinot jūlija beigās iegūtos rezultātus ar Zemgales iedzīvotāju izteiktajām vēlmēm marta beigās, jāsecina, ka zemgalieši mērķtiecīgi īsteno to, ko ir vēlējušies sasniegt," pētījuma datus komentē Aleksandrs Čerņagins, GE Money Bank uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs

Ja iepriekš tikai 4% respondentu Zemgalē norādījuši, ka ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt vairāk nekā gadu, tad otrajā ceturksnī šādi atbild jau 17%; tikmēr katrs piektais zemgalietis var esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus.

Neskatoties uz to, ka kopumā valstī iedzīvotāji lielākas summas ir sākuši novirzīt depozītos vai kādā no uzkrājošās apdrošināšanas veidiem, tomēr zemgalieši ir devuši priekšroku uzkrājumu kontam. Šo finanšu produktu saviem uzkrājumiem izmanto 35% respondentu.

"Redzams, ka Zemgales iedzīvotāji labprāt izmanto tādus noguldījumu veidus, kur ātri pieejama skaidra nauda. Ne velti vēl 34% ietaupīto naudu patur algas kontā, vēl 29% krāj mājās zem matrača. Ir saprotams, ka ir vēlēšanās naudu turēt "pa rokai", taču vienlaikus viens no veiksmīgas krāšanas priekšnoteikumiem ir nelielas barjeras radīšanas starp sevi un naudu, lai neļautos pēkšņai vēlmei to iztērēt. Un tieši uzkrājumu konts vienlaikus piedāvā gan piekļuvi naudai jebkurā laikā, gan pelnīt procentus, gan atdalīt uzkrājumus no naudas, kas paredzēta ikdienas tēriņiem. Šīs īpašības apvieno arī GE Money Bank piedāvātais "Iespēju konts" ar unikālu iespēju nepieciešamības gadījumā naudu izņemt jebkurā diennakts laikā bez komisijas maksas, kā arī vēl ir lieliska iespēja nopelnīt paaugstinātu procentus", skaidro A.Čerņagins.

Tajā pašā laikā tikai 4% vidzemnieku savus ietaupījumus glabā mājās - vidēji katrs trešais šā reģiona iedzīvotājs dod priekšroku noguldīt naudu bankas depozītā vai pensiju 3.līmenī.

Vēl marta beigās pēc obligāto maksājumu veikšanas 36% Zemgales iedzīvotāju pārējiem tēriņiem (piemēram, iepirkšanās, kas neietver izmaksas par pārtiku, izklaides, sports utt.) palika no 101 līdz pat 400 latiem mēnesī, bet 6% - 401 - 500 latu.

Zemgalieši no citiem Latvijas reģioniem izcelās ar to, ka visai daudz tērē privātajam auto gadījumos, kad itin ērti var izmantot arī sabiedrisko transportu - 26% tam ik mēnesi velta tam 41 - 100 latu. Nākamais ieradums, kas 22% zemgaliešu katru mēnesi izmaksā tikpat dārgi, - ir dažādi pirkumi, kas neietver pārtikas iegādi.

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais