Elektrības nozarē nākamā gada 9. februārī gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija atvienosies no Krievijas elektroenerģijas tīkliem. “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laicīgi – novembrī un decembrī – mainīt elektrības tarifu.
2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9.februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.
Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību.
“Kādi ieguvumi no šīs atvienošanās būs valstīm, godīgi sakot, neviens to nezina. „Elering” paziņo, ka ir gatavi atvienošanai, kas notiks 9. februārī. Viņi apgalvo, ka mums būs elektrība, gaisma neizdzisīs. Arī mēs - „Eesti Energia” - nezinām neko vairāk. Ir skaidrs, ka sistēmas operatoriem būs jāvada elektroenerģijas tīkls jaunā veidā. Kā viņi to darīs - nav skaidrs. Saskaņā ar dažiem datiem, savienojumos starp Latviju un Igauniju, kā arī Lietuvu un Latviju tiks veidoti rezerves apjomi, kuri netiks izmantoti biržā. Šīs jaudas ļaus saglabāt līdzsvaru sistēmā. Baltijas valstis nonāks vienā tīklā ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas procesu Igaunijā vadīs „Elering”," portālam “Postimees” teica “Eesti Energia” energoproduktu nodaļas vadītājs
Viņš pieļāva, ka atvienošanās no Krievijas var novest pie elektrības cenu kāpuma par aptuveni 5%. „Elering” jau ir paziņojis patērētājiem un ražotājiem, ka no katra tiks iekasēta maksa par tīkla līdzsvarošanu - 5,31 eiro par megavatstundu.
“Jāatgādina, ka 70% Igaunijas iedzīvotāju izmanto fiksētas cenas enerģijas paketes, bet pārējie 30% - biržas tarifu. Padoms viņiem ziemas apkures sezonai - tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā izmantot fiksētās cenas tarifu, un tad skatīties, kā norisināsies atvienošanās no Krievijas enerģētiskā tīkla. Jāatzīmē, ka tarifa maiņu nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi. Novembris - decembris ir vispiemērotākais laiks, lai pieņemtu lēmumu,” iesaka A. Kasparovs. Tiesa, viņš pats personīgi izmanto biržas tarifu. Uz Postimees žurnālista jautājumu, kāpēc gan pats neizmanto „Eesti Energia” padomu, viņš sacīja, ka tas ir vispārējs padoms tiem, kas nevēlas riskēt. Viņš piederot pie cita patērētāju loka - viņam mājās ir saules elektroenerģijas stacija. Tādu klientu visā Igaunijā esot apmēram 2000-3000.
“ Neviens precīzi nevar pateikt, kādas šoziem būs elektrības cenas. Cenas ietekmē daudzi faktori, tostarp ievērojams vēja parku skaita pieaugums Igaunijā un, protams, laika apstākļi. Ja būs bezvējš un auksts, elektrība var kļūt ļoti dārga, jo nāksies darbināt fosilās degvielas spēkstacijas Baltijas valstīs. Šādā gadījumā vidējā elektrības cena būs 150-180 eiro par megavatstundu, jeb 12-14 centi par kilovatstundu. Tas ir apmēram tikpat, cik bija pagājušajā gadā. Starp citu, vējš noteiktos brīžos var samazināt cenu līdz 0-10 eiro par megavatstundu,” teica Armēns Kasparovs. Viņš arī skaidro, kāpēc cenas Igaunijā reizēm ir divreiz dārgākas nekā Somijā un Zviedrijā. Līdzīgs jautājums par cenu atšķirībām starp Latviju un Somiju vai Zviedriju nodarbina arī Latvijas iedzīvotāju prātus.
“Sniegšu šādu salīdzinājumu. Šonedēļ vēja enerģijas ražošana Igaunijā būs aptuveni 500 megavatstundas. Somijā - 5000 megavatstundas. Tas ir desmit reizes vairāk, kas arī samazina cenas. Turklāt Somijā un Zviedrijā ir hidroelektrostacijas, kas ražo lētu elektroenerģiju. Liela nozīme ir arī atomenerģijas lomai. Rezultātā kaimiņi saņem kombinētu elektroenerģiju, bet mums ir tikai neliels vēja parku un saules staciju skaits, kā arī fosilās degvielas stacijas, kas ražo ļoti dārgu elektrību,| sacīja A. Kasparovs. Un šādā gadījumā neglābj arī birža, no kuras elektrību pērk visas valstis.
“Birža nav neierobežota. Elektrība pārvietojas pa vadiem. Starp Somiju un Igauniju ir divi kabeļi - Estlink 1 un 2. To kopējā jauda ir 1000 megavati. Ja mūsu patēriņš pārsniedz 1000 megavatus, lētā elektrība vienkārši nenonāk pie mums, paliekot lētākajā reģionā,” skaidro A. Kasparovs.