Eksperti: mikronodoklis visiem nederēs

Ar šodienu jaundibinātiem mikrouzņēmumiem ir izvēles iespēja maksāt vienu, fiksētu nodokli – 9% no apgrozījuma, ietverot visus valstij paredzētos maksājumus. Savukārt jau strādājošie uzņēmumi patlaban vēl tikai pielaiko jauno nodokli – viņi jaunievedumam varēs pieteikties no nākamā gada. Eksperti uzsver, ka mikronodoklis ne visiem derēs.

Mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. To apgrozījums gadā nedrīkst pārsniegt 70 000 latu, bet darbinieku skaits – 5 cilvēkus. Tāpat ir arī ierobežojumi, piemēram, tajā nodarbināto alga nevar būt lielāka par 500 latiem mēnesī.

Jāvārds mikronodokļa piemērošanai būs jāsaka arī darbiniekiem – par to rakstveidā jāvienojas ar visiem nodarbinātajiem. Ja tiks panākta vienošanās, darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas turpmāk būs atkarīgas no mikrouzņēmuma apgrozījuma.

Ja 26% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) piemēro peļņai (ieņēmumi mīnus izdevumi), tad mikronodokli 9% apmērā ieturēs no apgrozījuma, tātad visiem ieņēmumiem, neatskaitot izdevumus. Zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Marina Bičkovska paskaidro – tas nozīmē, ka jaunievedums būs izdevīgs tiem mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir minimāli saimnieciskās darbības izdevumi un ir darbinieki.

Uz to, ka mazajiem uzņēmējiem joprojām var būt izdevīgāk maksāt 26% no peļņas, nevis 9% no apgrozījuma, vērš uzmanību arī Jānis Taukačs, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā. "Jebkurā gadījumā uzņēmumam būs sākotnējie izdevumi, it sevišķi ražošanā, materiāli ietilpīgās nozarēs vai kaut vai iegādājoties biroja aprīkojumu. Saglabājot parasto nodokļu maksāšanas režīmu – maksājot UIN un IIN, uzņēmumiem bieži neveidojas maksājamais ienākuma nodoklis. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā jau no apgrozījuma pirmā lata būs jāmaksā 9% nodoklis," komentē J. Taukačs. Neizdevīgs mikronodoklis var būt arī tirdzniecībā strādājošajiem ar nelielu peļņas daļu, bet lielu apgrozījumu.

Timēr Laima Ļitviņenko nodokļu konsultante, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre uzsver: uzskatu, ka uzņēmējiem ir nopietni jāpadomā vai kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Te var ļoti iekrist. Daļai komersantu tas tik tiešām varētu izrādīties izdevīgi, piemēram, ģimenes firmām, taču uzreiz jābrīdina, ka mikrouzņēmuma nodoklis attiecas uz pavisam nelielu uzņēmumu daļu. Gribu vērst uzņēmēju uzmanību, ka, pirms izlemt maksāt mikrouzņēmuma nodokli, ir nopietni jāizvērtē visi tā aspekti, arī jāizanalizē savs apgrozījums, kam šajā jautājumā ir izšķiroša nozīme. Man ir skaidra likumdevēju vēlme panākt, lai mazie uzņēmumi maksātu budžetam vismaz kaut kādus nodokļus, taču aprēķini liecina, ka 2008. gadā trešdaļa komersantu uz kuriem varētu attiekties jaunās normas, strādājusi ar zaudējumiem.

Ja raugāmies kaimiņvalstu virzienā, tad, piemēram, Igaunijā atlaides mazajiem uzņēmumiem nepastāv. Savukārt Lietuvā ar šo gadu mazie uzņēmumi maksā UIN, kas ir 5% no apliekamā ienākuma (ieņēmumi mīnus izdevumi). Savukārt pārējie nodokļi viņiem jāmaksā tādā pašā apmērā kā citiem komersantiem.

Baltkrievijā mazo uzņēmumu nodoklis (6 vai 8%) līdzīgi kā Latvijā tiek ieturēts no apgrozījuma un aptver vairākus valstij paredzētos nodokļu maksājumus. "Ja salīdzinām ar Baltkrieviju, tad vismaz uz papīra šāds nodokļa režīms tur ir izdevīgāks," atzina J. Taukačs. Proti, tur samazināto nodokli maksā tie uzņēmumi, kam gada apgrozījums nepārsniedz 190 000 latu, bet darbinieku skaits – 100 cilvēku. Turklāt uzņēmumiem, kas darbojas lauku rajonos, šīs likmes samazinātas uz pusi. 3% likme tiek piemērota arī tiem, kas eksportē Baltkrievijas izcelsmes preces. Šā nodokļa maksātāji ir atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa, bet ne no sociālā nodokļa nomaksas.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais