Tirgotāji nav gatavi slēgt veikalus svētdienās
Ierosinājums svētdienās pircējiem slēgt lielveikalu durvis, tādējādi pabalstot vietējos ražotājus un mazos veikalus, izskanēja vēl pagājušajā nedēļā. Vismaz pašlaik par ieceres virzību nekas neliecina – Ekonomikas ministrijā uz galda nav gūlis neviens iesniegums ar šādu saturu – taču tā jau paguvusi sacelt šūmēšanos veikalnieku vidū.
Atsevišķiem tirgotājiem brīvdienas nes pat pusi no apgrozījuma, un viņi brīdina, ka, svētdienās norimstot dzīvībai zem lielveikalu jumtiem, valsts makam garām ietu nodokļu ieņēmumi, arī bezdarbnieku rindas kļūtu blīvākas.
"Domāt, ka tādējādi tiks panākts lielāks vietējā ražojuma preču noiets, ir absurdi," uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Tā kā lielajos pārtikas veikalos vidēji 80% no pārdotā ir Latvijā ražotas preces, slēdzot lielveikalu durvis svētdienās, panāks tieši pretējo, viņš uzsver. Tam pievienojas arī SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. "Šādi uz atsevišķu uzņēmēju darbības ierobežošanu vērsti ierosinājumi ir pretrunā ar brīvā tirgus ekonomikas principiem un nav izdevīgi patērētājiem," komentē Z. Eniņa. "Turklāt tas noteikti nebūtu solis, kas veicinātu valstij tik nepieciešamo nodokļu pieplūdumu."
Papildinājums bezdarbnieku rindām
SIA Varner Baltija veikalu Dressmann reģionālā vadītāja Vita Ivanovska stāsta, ka svētdienās gūst līdz pat piektajai daļai no nedēļas kopējā ienākuma. Viņa arī vērš uzmanību, ka šo veikalu darbinieki ir studenti, tādēļ, ierobežojot lielveikalu darba laiku, viņiem atņems iespēju piepelnīties brīvdienās, kad tas netraucē mācības.
No kopumā 15 SIA Baltika Latvija (zīmoli Ivo Nikkolo, Baltman, Monton un Mosaic) veikaliem 14 atrodas tirdzniecības centros, un pusi no apgrozījuma uzņēmums gūst brīvdienās. "Slēdzot šos veikalus svētdienās, noteikti saruks preču apgrozījums, no kura mēs valstij maksājam PVN. Samazinoties apgrozījumam un darba stundu skaitam, bezdarbnieku rindas varētu papildināt tirdzniecībā atbrīvotie darbinieki," brīdina arī SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Turpretī darba laika saīsināšanu svētdienās uzņēmums atbalstītu. "Tas varētu būt arī līdz 18.00 – pircējs no tā neciestu un mūsu apgrozījums arī ne," viņa norāda. "Jau sen cenšamies panākt vienošanos ar tirdzniecības centriem par darba laiku saīsināšanu, jo vakaros līdz 22.00 nodarbinām cilvēkus bez pārdošanas rezultāta."
Varētu iegrožot nodokļu ieņēmumus
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidro, ka pašlaik ir grūti pateikt, kā lielveikalu darba laiku ierobežojumi varētu ietekmēt mazumtirdzniecības apgrozījumu, respektīvi, arī nodokļu ieņēmumus. "Iespējams, ka šāds solis tos nedaudz iegrožos, tomēr tas būs atkarīgs no iedzīvotāju uzvedības un prioritātēm – jautājums, cik būtisks iedzīvotājiem ir laika un līdzekļu ietaupījums, apmeklējot daudzus veikalus vienuviet," komentē L. Strašuna. Skaidrs, ka svarīgākais faktors, kas noteiks mazumtirdzniecības apgrozījumu, joprojām, protams, būs iekšējais patēriņš, tajā skaitā mājsaimniecību finanšu situācijas, paskaidro ekonomiste. Viņa arī vērš uzmanību, ka dažādās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, lielveikali brīvdienās ir slēgti, taču tas ir darba likuma jautājums, nevis atbalsts vietējiem ražotājiem.
Lielveikalā kompensē prombūtni no ģimenes
Aptaujas rāda, ka Rīgā iedzīvotāji brīvo laiku ar ģimeni izvēlas pavadīt tieši lielveikalā, skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa. "Priekšrocības šāda veida izklaidei: gan telpa, gan laiks ir sakārtots, proti, ir tikai jāaizbrauc un var patērēt, kamēr, braucot ekskursijā, pašiem ir jāmeklē informācija, jāplāno maršruts, izklaides," stāsta sociālantropoloģe. "Iedzīvotāji naudu lielveikalos izlaiž, daļēji arī kompensējot savu aizņemtību – kad strādājot bijuši prom no ģimenes." Viņa norāda arī uz citu problēmu: mazumtirdzniecībā strādājošie ne brīvdienās, ne svētku dienās nevar būt kopā ar ģimeni. Tāpēc lielveikalu durvju slēgšana vismaz svētku dienās būtu tikai atbalstāma, taču – maz ticama, viņa piebilst. Tikmēr tepat kaimiņos Lietuvā, piemēram, 1. janvārī veikali ir slēgti. Kāpēc to neizdotos ieviest pie mums? "Salīdzinājumā ar lietuviešiem, mēs vairāk domājam par patēriņa pusi, par ērtībām," paskaidro sociālantropoloģe.
***
VAI LIELVEIKALI JĀSLĒDZ SVĒTDIENĀS
Larisa CEĻIČINA, pircēja:
– Nē, es to neatbalstu. Lielveikalu priekšrocība ir tā, ka visu var nopirkt vienuviet. Turklāt šeit ne tikai pērku apģērbu un pārtiku, bet pastā veicu maksājumus. Te var arī atpūsties brīvdienās, ko bieži arī darām. Lielveikalos ir arī bērnu istabas, kur mazdēlam parotaļāties. Turklāt šeit bieži ir atlaides un preču izvēle plašāka.
Romans LUKAŠENKO, pircējs:
– Esmu pret šo ideju, jo uzskatu, ka ir citi paņēmieni, kā atbalstīt vietējos ražotājus. Savukārt pircējiem šādi ierobežojumi var tikai radīt neērtības. Lielveikalos var iegādāties ne tikai pārtiku, apģērbu, bet arī citas lietas mājai. Turklāt šeit izmantoju bankas pakalpojumus – tas ir ērti.
Darja KRAUZE, pircēja:
– Esmu pret šādu ieceri. Viens no tirdzniecības centriem atrodas blakus manai dzīvesvietai, tāpēc tur ir ērtāk izmantot pasta vai bankas pakalpojumus. Brīvdienās gan ar ģimeni, gan ar draugiem bieži ieturam maltīti kādā no lielveikala restorāniem un atpūšamies. Savukārt, ja lielveikalus svētdienās slēgs, tad nebūs kurp iet – būs jābrauc uz pilsētas centru.
Iveta LĀCE, Tirdzniecības kompleksa Spice direktore:
– Lielveikaliem ir atšķirīga mērķa auditorija, un lielāko daļu pircēju iecienīto zīmolu preces nemaz nevar iegādāties citos veikalos. Tāpēc nebūtu īsti korekti izdarīt pieņēmumus par tiešu saistību starp iespējamu lielveikalu slēgšanu svētdienās un mazo tirgotāju apgrozījuma pieaugumu. Svētdienās uz tirdzniecības centru Spice dodas vidēji 18% no nedēļas kopējā apmeklētāju skaita. Lielveikals ir kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni.
Guntra LIPSKA, Tirdzniecības centra Domina mārketinga menedžere:
– Cilvēku plūsma brīvdienās tirdzniecības centros palielinās apmēram par 15%. Slēdzot to svētdienās, cilvēkus ierobežos un iepirkšanos padarīs neērtāku. Vērtējot šo ideju ilgtermiņā, tā, iespējams, varētu būt pat atbalstāma, jo sešu dienu modelis Eiropā ir izplatīta prakse – tādējādi piešķirtas oficiālas brīvdienas darbaspēkam, kas strādā svētdienās, un nomniekiem ir zemāki tehniskie izdevumi, piemēram, par elektrību. Tomēr, ja ir plāns ko šādu ieviest arī Latvijā, tam jānotiek pakāpeniski, ļaujot iedzīvotājiem pierast pie šīm pārmaiņām. Tāpat šāds modelis būtu jāievieš tikai vienlaikus ar iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos – pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā viennozīmīgi nav piemērots laiks šādām pārmaiņām.