ERAB paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi

© f64.lv, Kaspars Krafts

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme kopīgi ar Lietuvas tautsaimniecības pieaugumu būs otra straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4,5%, nevis 3,5%, kā tika lēsts jūnijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus jauniem tā dēvētajiem lokdauniem, un šos riskus pastiprina koronavīrusa jaunie varianti. Vienlaikus banka norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinās Eiropas Savienības atbalsta finansējums.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas jūnijā, Lietuvas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 1,5 procentpunktiem, līdz ar to valsts IKP izaugsme, tāpat kā Latvijā, arī veidos 4,5%. Nākamajam gadam tiek lēsts kāpums 4% apmērā.

Igaunijas IKP kāpuma prognozi šim gadam ERAB palielinājusi par sešiem procentpunktiem - līdz 9%, bet nākamgad tiek lēsta izaugsme 4% apmērā.

Vienlaikus ERAB palielinājusi darbības reģiona valstu ekonomikas kāpuma prognozi šim gadam par 1,3 procentpunktiem - līdz 5,5%, bet 2022.gadā gaidīta 3,8% augšupeja.

ERAB skaidro, ka šīgada pirmajā pusē novērota spēcīga ekonomikas atlabšana, taču šobrīd novērojami aizvien lielāki iemesli bažām. Lai arī augstas preču cenas sniedz ieguvumu eksportētājiem, tās negatīvi ietekmē importētāju ārējās tirdzniecības bilances. Tāpat ļoti nopietnu satraukumu rada lētas enerģijas pieejamība, Eiropai ieejot ziemas periodā.

Tāpat jaunākās prognozes arī ir pakļautas ievērojamai nepastāvībai, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas turpmāku attīstību, iespējamu ārējo apstākļu pasliktināšanos un vājāku izaugsmi tirdzniecības partnervalstīs.

ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.