Vai Latvijā decembrī draud jauni ierobežojumi?

© Pixabay

Līdz 6. decembrim plānots saglabāt visus Covid-19 dēļ ieviestos drošības pasākumus. Tas, vai pēc tam kāda no prasībām tiks mīkstināta, pagaidām nav zināms, taču jau vakar valdības sēdē tika spriests par iespēju no 6. decembra ieviest jaunas prasības. Viena no tām noteikti tiks realizēta, proti, klātienē strādājošo obligāta testēšana divas reizes nedēļā.

Veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš vakar valdības sēdē ministriem skaidroja, ka decembra pirmajā nedēļā būs skaidra Covid-19 infekcijas attīstības trajektorija un decembra vidū varētu būt pirmās indikācijas par to, vai 11. janvārī Latvijā ir atceļama ārkārtējā situācija

“Saliekot kopā visus epidemiologu ieteikumus un izmantojot Nacionālā veselības dienesta analītiķu veidotos modeļus, secinājums ir, ka mums līdz 6. decembrim ir ļoti riskants periods. Mums tikko ir beigusies mājsēde, mēs īsti nezinām, kā šī slimība attīstīsies, cik labi sabiedrība pašlaik ievēro ierobežojumus,” valdības sēdē skaidroja Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas aprēķini liecina: ja inficēto pieaugums decembra sākumā būs lielāks par 10% nedēļā, tad hospitalizēto skaits varētu būt aptuveni 800. Tas nozīmējot, ka 18. decembrī inficēto skaits dienā pārsniegs 1000 līdz 1250 gadījumu. Tad Ziemassvētkos būs straujš inficēto pieaugums un būs nepieciešami papildu drošības pasākumi ap Jaungadu, prognozēja K. Bērziņš.

Savukārt, ja inficēto skaits augs lēnāk, tad arī Ziemassvētkos pieaugums nebūs tik izteikts. Tomēr, visticamāk, Ziemassvētkos gaidāms Covid-19 reģistrēto gadījumu skaita pieaugums. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tendencēm tuvāko nedēļu laikā.

“Mēs to redzēsim aptuveni divu nedēļu laikā. 18. decembrī varēs jau redzēt, kādā mērā būs vajadzīgi drošības pasākumi,” prognozēja K. Bērziņš.

Plānota obligāta klātienē strādājošo testēšana

Lai Ziemassvētku periodu sāktu ar pēc iespējas mazāku inficēto skaitu, Veselības ministrija iesaka no 6. decembra ieviest visu klātienē strādājošo testēšanu divas reizes nedēļā. Ap 6. decembri Latvijā varētu būt masveidā pieejami antigēnu paštesti, kas tiks nodrošināti publiskajam sektoram, tostarp skolām un interešu izglītības vajadzībām.

Līdz ar to valsts un pašvaldības iestādēs izmaksas varētu tikt segtas no valsts budžeta, savukārt par to, vai un kā to kompensēs privātajam sektoram, pagaidām lēmuma nav.

“Atvieglojumi varētu skart tikai sabiedrībai svarīgākos un prioritāros pakalpojumus, taču vienlaikus tie būs jākompensē ar drošības stiprināšanas pasākumiem un cītīgi jāvērtē to ietekme pēc katra pasākuma ieviešanas,” uzsvēra K. Bērziņš.

Prasība testēties attieksies uz visiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē - gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem. Vienlaikus, veicot darba pienākumus attālināti vai esot pilnībā noslēgtā vidē no pārējiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, regulāru skrīninga testēšanu var neveikt.

Veselības ministrija obligāto testēšanu darbavietās skaidro ar joprojām pastāvošajiem augstajiem riskiem Covid-19 saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku periodā un Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā.

Svētkos neļaus nekontrolēti pulcēties

Valdība arī nolēma atļaut valsts un pašvaldību iestādēm rīkot pasākumus svētku un atceres dienu atzīmēšanai, vienlaikus aizliedzot rīkot publiskus pasākumus, kas veicina nekontrolētu cilvēku pulcēšanos, kuras rezultātā nav iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Līdz ar to arī šogad svētku salūts ies secen.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas laikā, tas ir, līdz nākamā gada 11. janvārim, ir liegti tādi publiski pasākumi kā uguņošana un salūts. Pēc viņas teiktā, ir atļauts, piemēram, izgaismot pilsētvidi, izvietot svētku dekorācijas, veidot ārtelpu izstādes un ekspozīcijas, taču ir jāraugās, lai ar šīm aktivitātēm netiktu veicināta cilvēku nekontrolēta pulcēšanās. Tāpēc noteikts liegums rīkot salūtus, uguņošanas priekšnesumus un performances, kas notiek noteiktā laikā un vietā un kur varētu būt paredzams liela cilvēku skaita pulcēšanās risks, kā arī grūtības ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tajā skaitā divu metru distanci.

Izpēte

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.

Svarīgākais