Igaunijā 27% iedzīvotāju vairs neizmanto skaidru naudu

© Gatis Gierts / F64

Latvijā ceturtā daļa jauniešu, bet Igaunijā jau teju trešā daļa visas sabiedrības skaidru naudu ikdienā praktiski vairs neizmanto, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinot ar Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, Igaunijā daudz retāk ikdienas norēķinos tiek izmantota skaidra nauda, un 27 % igauņu skaidru naudu praktiski vairs neizmanto. Lietuvā no skaidras naudas izmantošanas attiekušies 15 %, bet Latvijā - 10 % iedzīvotāju, liecina aptauja.

Visās Baltijas valstīs no skaidras naudas izmantošanas visbiežāk ir atteikušies jaunāka gadagājuma cilvēki. Latvijā 25 % jeb katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā līdz 30 gadiem skaidru naudu praktiski vairs neizmanto, un šāds paradums jauno cilvēku vidū novērojams apmēram piecas reizes biežāk nekā senioru aprindās, liecina aptauja. Ikdienā no skaidras naudas darījumiem ir atteikušies arī 5 % Latvijas senioru vecumā virs 60 gadiem, un tā ir vecuma grupa, kurā skaidru naudu izmanto visbiežāk, liecina aptauja.

Skaidru naudu ikdienā praktiski vairs neizmanto arī 12 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 39 gadiem, kā arī 6 % - 40 līdz 49 gadiem un 9 % - 50 līdz 59 gadus sasniegušajiem iedzīvotājiem.

“Bezskaidras naudas norēķini ir strauji attīstījušies, un iespējas norēķināties digitāli iedzīvotāji ir pieņēmuši salīdzinoši ātri. Neskatoties uz to, ka pircēji teju visur sagaida iespējas norēķināties ar karti, ne visur bezskaidras naudas maksājumi ir pieejami. Līdz šim nebija ideāla risinājuma maksājumu pieņemšanai - POS terminālis bija atsevišķa ierīce ar ikmēneša nomas maksu. Lai cik tā būtu maza vai mobila, tik un tā tirgotāji saskārās ar problēmām - piemēram, mPOS ierīci bija jālādē, un tā prasīja savienojumu ar telefonu. Līdz ar to tirgotājam vieglāk bija atteikties no karšu maksājumiem vispār, lai arī šādi tiktu zaudēti klienti. Tagad pārdevējam ir nepieciešams tikai Android viedtālrunis vai planšete ar Citadele Phone POS lietotni. Atliks ievadīt pirkuma summu un pircējam pietuvināt savu karti, telefonu, gredzenu vai viedpulksteni, un maksājums tiks veiks. Pavisam drīz nebūsim pārsteigti, ka arī mājražotāju tirdziņā vai ceļmalā pie vietējā zemnieka varēsim iegādātos sezonālos gardumus, norēķinoties ar karti,” stāsta Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis.

Novembrī Baltijas tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Citadele sākusi piedāvāt inovatīvu maksājumu pieņemšanas risinājumu, kas uzņēmējiem ļauj pieņemt bezkontakta maksājumus ar savu viedtālruni vai planšetdatoru.

Uzņēmējam viss process - lietotnes lejupielāde un līguma parakstīšana - ir pieejams attālināti. Citadele Phone POS ir izstrādāts sadarbībā ar Visa Tap to Phone programmu un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu IBA Group. Tas ir pirmais bankas piedāvātais Visa un Mastercard sertificētais risinājums Baltijā, kas neprasa atsevišķu ierīci maksājumu pieņemšanai.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par skaidras naudas lietošanas paradumiem banka Citadele veica septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais