Helmanis atbalstīs zemessargus, Elksniņš prāto par policistiem

© MN

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Jūrmalas valstspilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe atgādināja, ka pilsētā deklarētie iedzīvotāji jau saņem 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, tā ka Ogres piemērs Jūrmalai īsti nederēs. Jūrmalā šīs atlaides tiek pielāgotas kopš 2018. gada. Tolaik Jūrmalā bija ap 27 000 NĪN maksātāju, un ienākumi veidoja aptuveni astoto daļu no pašvaldība budžeta, tas ir, ap 10 miljoniem eiro. “Bet šobrīd mums ir nodoms uzņemt vasaras nometnēs vairāk ukraiņu bērnu,” piebilda Rita Sproģe, “un esam atvērti dažādām idejām, kā vairāk atbalstīt ukraiņus.”

Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uz jautājumu par iespējamo atbalstu zemessargiem, karavīriem un mediķiem atbildēja ar ielūkošanos domes saistošajos noteikumos Nr. 25, kur teikts, ka Daugavpilī NĪN tiek pazemināts ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, mazturīgajiem un trūcīgajiem, politiski represētām personām utt. “Domāju, ka aktuālāk būtu samazināt NĪN policijas darbiniekiem,” tā Elksniņš.

Un tomēr Elksniņš uzskata, ka jāatbalsta visi - ārsti, policisti, skolotāji, ugunsdzēsēji un, protams, arī zemessargi. “Bet diskusija par šādiem jautājumiem būtu ņemama vērā, pašvaldībām izstrādājot nākamā gada budžetu. Es varētu lūgt Nekustamā īpašuma departamentam atzinumu par šo variantu - samazināt NĪN,” piebilst Elksniņš.

Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš skaidroja, ka Jelgavā notiekot regulāras zemessargu mācības, taču finansiāli mērāmas atlaides “nav piemērotas”. “Mūsu pilsētā atrodas 52. zemessargu bataljons, tas ir pietiekami daudzskaitlīgs. Mēs sadarbojamies, viens otru atbalstām. 21. novembrī mums bija lieli svētki - 1919. gadā jelgavnieki sakāva Bermonta karaspēku. Kopā ar zemessargiem bijām mūsu piemiņas vietās, svinējām. Kad ir lielāki pasākumi, kur vajag nodrošināt sabiedrisko kartību, mēs lūdzam zemessargu palīdzību, viņi nekad neatsaka. Bet materiāli atbalstīt zemessargus mēs nevaram, jo finanses ir ļoti ierobežotas,” teica Rāviņš.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns ļoti augstu vērtē Ogres novada pašvaldības lēmumu atbalstīt zemessargus: “Tas ir pozitīvs solis, viens no veidiem, kā mūs atbalstīt. Tas ir iedrošinājums, motivācija nākt dienēt, vienlaikus arī pateicība tiem, kuri jau ir dienestā. Tas nav tikai nodokļa atvieglojums par būšanu Zemessardzē, ir kritērijs par noteiktu dienu skaitu, kas jāpavada mācībās. Tas ir novērtējums no pašvaldības puses - tiem, kuri ir ne tikai iestājušies Zemessardzē, bet arī aktīvi apmeklē mācības. Es būtu priecīgs, ja arī citās pašvaldībās tiktu atbalstīti zemessargi, un to darītu arī zemessargu darba devēji.”

Kā vēl varētu atbalstīt zemessargus? “Varētu būt atvieglojumi saistībā ar izglītības iegūšanu, proti, varētu segt - vismaz daļēji - izdevumus, kas saistīti ar izglītību,” teic Pudāns, “tas ir viens no virzieniem, kas būtu jāapsver. Zemessargiem tā būtu sajūta, ka viņi tiek novērtēti. Bet ja zemessargs nenāk kārtīgi uz mācībām, šis bonuss var pazust. Šobrīd būtiskākais ir iedrošināt cilvēkus nākt uz zemessargu apmācībām, jo tās ir interesantas, nav stagnējošas. Tas ir tieši tas, ko mēs varam sniegt karavīriem.”

Izskatās, ka Ogres novada pašvaldības vadītājs Egils Helmanis pagaidām ir vienīgais, kurš atbalsta zemessargus, karavīrus un ārstus. Taču vēl nekas nav beidzies, un citām pašvaldībām ir iespējas izcelties ar aktivitātēm. Gaidīsim!

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.